“Zemessardzes patruļa” ir viena no senākajām Zemessardzes tradīcijām, kas šogad norisinās jau 30. reizi. Sacensības aizsāka Zemessardzes Speciālo uzdevumu vienība (SUV), tās paredzot šauram zemessargu lokam – tikai izlūkiem, taču tagad tajā piedalās ne tikai katra Zemessardzes bataljona zemessargi, bet arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku vienību un sabiedroto valstu bruņoto spēku karavīri. Arī patruļā iekļautie uzdevumi gadu gaitā kļuvuši krietni sarežģītāki, iekļaujot kā spēka, tā arī praktiskos un teorētiskos pārbaudījumus. To, kādi pārbaudījumi patruļas dalībniekiem sarūpēti, viņi uzzina tikai tās norises laikā, pašiem tajā piedaloties. Tikmēr “Zemessardzes patruļas” mērķis šo gadu laikā palicis nemainīgs – noskaidrot labākos Latvijas zemessargus. Par tradīciju “Sargs.lv” stāsta Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu bataljona zemessargs kaprālis Rojs Razums, kurš ir ne tikai daudzkārtējs “Zemessardzes patruļas” dalībnieks, bet arī viens no šī gada militārās sacensības organizatoriem. Kā uzsver kaprālis – “Zemessardzes patruļa” ietver viņa pārliecību par dienestu un to, kādiem jābūt karavīriem un zemessargiem.
Pirmā “Zemessardzes patruļa” norisinājās 1993. gadā Skultē, un tās aizsācējs bija pirmais Zemessardzes SUV komandieris pulkvežleitnants Vilis Skuja. Militarizētā sacensība arī sākotnēji bija domāta tikai šauram zemessargu lokam – izlūkiem, par ko arī vēsta tās agrākais nosaukums – “Zemessardzes izlūku vadu daudzcīņa”. “Kādreiz Zemessardzē bija speciālo uzdevumu vienība “Vanags”. Pirmos gadus šīs sacensības bija domātas tikai šīs vienības un pārējo tolaik piecu Zemessardzes brigāžu speciālo uzdevumu vienību zemessargiem. Šis pasākums biju un joprojām ir kā militārā daudzcīņa, kur sacensību formātā parādi, pierādi, apliecini savas militārās iemaņas, mēģinot pārspēt konkurentus,” stāsta kaprālis.
Tiesa, bruņoto spēku attīstība prasīja izmaiņas, tostarp arī šajā pasākumā, līdz ar to sacensības tika pārformētas un 2002. gadā pārsauktas par “Zemessardzes patruļu”. Šo sacensību jaunās idejas autors bija majors Druvis Kleins. Tās tapa pieejamākas daudz plašākam militārpersonu lokam – ne tikai zemessargiem, bet arī NBS regulāro spēku vienību karavīriem. Savukārt šīs sacensības kļuva starptautiskas jau 1999. gadā.
Kaprālis stāsta – vienu brīdi Zemessardzes pārstāvji sāka doties pieredzes apmaiņā uz ārzemēm, jo bija valstis, kurās norisinās līdzīga formāta sacensības, piemēram, Itālijā, Spānijā, Portugālē, Francijā, Lielbritānijā jeb lielā daļā Rietumvalstu un NATO sabiedrotajās valstīs.
Šo sacensību galvenais uzsvars tiek likts uz dalībnieku militārajām zināšanām, praktiskajām iemaņām, veicot dažādus teorētiskus un praktiskus uzdevumus. Kaprālis norāda – ir pamatvadlīnijas, pie kurām ierasti patruļas organizatori pieturas, pārbaudījumā iekļaujot zināmā mērā tradicionālus uzdevumus, piemēram, šaušanu, granātas mešanu, tehnikas atpazīšanu, ar medicīnu saistītus uzdevumus, alpīnisma elementus, aizsardzību pret masu iznīcināšanas līdzekļiem, orientēšanos, taktisko zināšanu pārbaudījumus, citu valstu karavīru dienesta pakāpju atpazīšanu, maskēšanos noteiktā apvidū, apvidus izlūkošanu. Būtībā – zināšanas, kas būtu jāzina katram karavīram un zemessargam.
Vienlaikus, ejot līdzi laikam, šo sacensību un to uzdevumu raksturs ir mainījies no izteikti fiziska uz pārbaudījumiem, kuru veikšanai papildus nepieciešamas jau specifiskākas zināšanas. “Tas sniedza iespēju patruļā piedalīties arī tik lēniem cilvēkiem kā es,” smaidot ironizē Rojs.
Kā šāda formāta “Zemessardzes patruļas” piemēru viņš min 2020. Skrundā notikušās sacensības. Kaprālis uzsver – tā bija ļoti kvalitatīvi organizēta patruļa, un tās plānošanu bija uzņēmies, kā smejas zemessargs Razums, ienaidnieks un konkurents Ingus Pētersons. Viņa vērtējumā šī patruļa bija ļoti labi sagatavota, jo tā bija gan fiziski ļoti izaicinoša, gan arī bagātīga ar zināšanu, prasmju, iemaņu, loģiskās domāšanas uzdevumu klāstu. Togad līdz finišam nokļuvuši ļoti maz komandu, jo patruļā, pirmkārt, bija jāpieveic kā minimums 45 kilometri, kā arī, otrkārt, vismaz četras stundas bija ļoti spēcīgs lietus, kā rezultātā nebija iespējams redzēt tālāk par trīs metriem. Vienlaikus dramatiskie laikapstākļi patruļai pievienoja patīkamu izaicinājumu. Viņš arī atzīmē – šogad patruļas norises laikā sola +30 grādu lielu karstumu, kas spēcīgām lietus gāzēm liek šķist krietni patīkamākām.
Tikmēr “Zemessardzes patruļa” tik ļoti neatspoguļo kolektīvās spējas, kā nodaļai sastādīt pavēli, izvest operāciju, bet individuālo iemaņu pārbaudījumu. Tomēr piedalīties patruļā var tikai komandas, kuru sastāvā ir no viena bataljona ievēlēti tikai četri cilvēki.
Viņš arī piebilst – būtiski, ka katru reizi, piedaloties “Zemessardzes patruļā” un pēc tās, tiek iegūti secinājumi, analīze par savu veikumu, saprotot, kuri esi kļūdījies, kāpēc neesi sasniedzis maksimumu, jo, viņaprāt, labi izdarīts darbs ir pašsaprotams un no tā neiegūsti tik daudz. Arī viņš pats stingri pieturas pie šīs nostājas, kas sniegusi tikai un vienīgi iespēju sevi pilnveidot. Tāds viņa skatījumā ir šīs patruļas galvenais pienesums.
Komandu starta secība šajā pārbaudījumā tiek izlozēta. Tikmēr “Zemessardzes patruļas” uzvarētāju nosaka nevis pēc tā, kurš pirmais uzveic distanci, nonākot startā – tas ir tikai viens no faktoriem, ko vērtē, jo papildus, sastādot gala rezultātu, tiek vērtēts arī dalībnieku sniegums kontrolpunktu uzdevumos. Jāatzīmē, ka garās distances laiks tiek apstādināts katrā kontrolpunktā, kur savukārt dalībniekiem jāiekļaujas kontrolpunkta uzdevuma noteiktajā laikā jeb mazajā laikā, kur papildus vēl tiek vērtēta konkrētā uzdevuma izpilde.
Jāatzīmē, ka šis gads būs pirmais, kad sacensību uzvarētājs saņems jaunizveidoto “Zemessardzes patruļas” ceļojošo kausu. Ierasti katru gadu tiek apbalvotas godalgotās pirmā, otrā trešā vieta kopvērtējumā. Tāpat tiek apbalvotas godalgotās vietas ārzemju komandu kopvērtējumā. Šogad arīdzan atjaunota jaukto komandu dalību, kuru sastāvā jābūt vismaz divām dāmām – arī šajā kategorijā tiks apbalvotas labākās komandas. Tāpat tiek apbalvoti labākie patruļas dalībnieki par viņu individuālo sniegumu konkrētos kontrolpunktos, piemēram, šaušanā un trases uzveikšanā. Kaprālis arī atzīmē, ka Zemessardzē ir arī gada kopvērtējums, kur tiek noteikts labākais bataljons gada griezumā, un patruļa ir viens no pārbaudījumiem, kas vērtējumā tiek ņemta vērā.
Šogad “Zemessardzes patruļa” norisināsies jau 30. reizi, līdz ar to, kā atzīmē kaprālis, šī ir viena no tradīcijām, kas ir stabili nostiprinājusies kā Zemessardzē, tā bruņotajos spēkos kopumā. Vienlaikus gan saprotams, ka ir vienības, kuras patruļai gatavojas nopietnāk nekā citas, tāpat kā zemessargi un karavīri, jo tomēr šis nav masveidīgs pasākums – kā jau minēts, tajā piedalās tikai četri cilvēki no viena bataljona, kurā vidēji ir no 200 līdz 300 cilvēku.
Pats Rojs, kā viņš saka, nav gluži “Zemessardzes patruļas” veterāns, nedz arī iesācējs – tajā viņš ir piedalījies septiņas reizes, četrās no tām iegūstot godalgoto pirmo vietu. Viņš atklāj, ka bija iecerējis, ka pagājušais gads būs pēdējais gads, kad startē patruļā, dalību tajā noslēdzot ar iegūtu vēl vienu zelta medalu. Tomēr, ņemot vērā, ka pērn uzvarēja 32. kājnieku bataljons, mana dalība patruļā vēl nav beigusies. Tiesa, arī šis gads viņam izpaliek, patruļā esot kā dalībniekam, jo šogad viņš ir viens no “Zemessardzes patruļas” organizētājiem.
“Aptuveni četrus gadus atpakaļ pajokoju agrāk pastāvošā Zemessardzes Sporta kluba priekšniekam, tagadējam Zemessardzes štāba Vadības grupas metodiķim atvaļinātajam seržantam Andrim Kuļikovskim, kurš arī šobrīd ir Zemessardzes sporta aktivitāšu uzturētājs. Vaicāju viņam, kurš organizēs 30. patruļu, uz ko atvaļinātais seržants noteica, ka tas tak vēl ir tālu. Ņemot vērā, ka to ne reizi nebija organizējis Studentu bataljons, mudināju, ka to vajadzētu darīt tieši šai vienībai. Protams, ar piebildi, ka mēs neņemsim neko mazāku par 30. reizi – lai ir apaļš skaitlis. Tas viss sākās ar nosacītu joku, bet, kā mans tēvs vienmēr teicis: “Katrā kokā slēpjas daļa patiesības.”,” atceras Studentu bataljona zemessargs Kaprālis Razums.
Jāatzīmē, ka “Zemessardzes patruļu” katru gadu organizē cits bataljons, un, jā, šogad, tās 30. norises reizē, to patiesi dara Studentu bataljons desmit cilvēku komandas sastāvā, tostarp arī kaprālis R. Razums. Tāpat šis ir pirmais gads, kad visus organizatorisko un plānošanu veic tikai zemessargi.
Vaicāts, kas unikāls sagaidāms šī gada viņa organizētajā patruļā, kaprālis norāda – tāpat kā citus gadus, tā arī šogad par patruļā iekļauto “ķirsīti” dalībnieki uzzinās, veicot uzdevumus un piedaloties pārbaudījumā. Viņš arī smejot piebilst – ja tagad tas tiktu atklāts, tad tas vairs nebūs gluži pārsteigums.
Vienu gan Rojs atklāj – Studentu bataljons, organizējot patruļu, mēģina to veidot izteikti militārā pavēles formā. Tas ir – veidot loģisku militāru scenāriju, kur zemessargi sagatavojas uzdevumam, uzsāk to, attīsta un pabeidz.
Šogad patruļa norisinās no 25-28. augustam Rīgā, Jūrmalā, Bolderājā, Mārupē, Babītē, Piņķos. “Zemessardzes patruļas 2022” dalībniekiem plānoti dažādi uzdevumi ar dažādām grūtības pakāpēm, kopumā veicot vairāk nekā 45 kilometru distanci, tajā veicot uzdevumus vairāk nekā 30 kontroles punktos. Vingrinājumu galvenās tēmas — kaujas šaušana, orientēšanās, sakaru procedūras, šķēršļota apvidus pārvarēšana, loģikas uzdevumi un fiziskās sagatavotības pārbaudes uzdevumi. Komandu apbalvošana notiks 28.augustā 11.00 pie Babītes vidusskolas.
