Aktuāli

Zemessardzes sportiskais gars, kas nezūd

NBS
Sargs.lv
Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons
Foto: Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Sporta garu nav iespējams uzturēt vienam, ir jābūt domubiedriem – cilvēkiem, kuriem tā lieta patīk, kuri dara sev un Zemessardzei, tā intervijā “Sargs.lv” saka Zemessardzes štāba Vadības grupas metodiķis atvaļinātais seržants Andris Kuļikovskis. Lai arī pirmās sporta aktivitātes Zemessardzē fiksētas 1992. gadā, var teikt, ka tieši atvaļinātais seržants, bijušā Zemessardzes Sporta kluba priekšnieks ir Zemessardzes sporta attīstītājs un uzturētājs, un nav šaubu – tā patiesi ir viņa sirdslieta. Kopš 1996. gada viņš ar kolēģu un zemessargu atbalstu ir radījis tiešām ievērojamus pasākumus, tostarp pirmo apvienoto Nacionālo bruņoto spēku spartakiādi ar  2000 cilvēku dalību, kā arī uzturējis ideju par sportu Zemessardzē laikā, kad šķita, ka tā var arī pazust pavisam, atrodot pavisam citu virzienu – militāro sportu.

Zemessardzes sporta pirmsākumi

Pirmās liecības par sporta aktivitātēm Zemessardzē fiksētas 1992. gadā. Atvaļinātais seržants A. Kuļikovskis stāsta – tās galvenokārt bijusi militārā daudzcīņa un šaušana. Sākotnēji no 1992. gada notikuši aptuveni divi līdz trīs sporta pasākumi gadā.

Tikmēr paša atvaļinātā seržanta gaitas Zemessardzē sākās, kā pats saka, tālajā 1995. gadā, iestājoties Zemessardzes 14. kājnieku bataljonā, ko 2006. gada 1. augustā pievienoja Zemessardzes 1. Rīgas brigādes  19. kaujas nodrošinājuma bataljonam. Viņš stāsta – pēc nepilna pusgada, 1996. gada sākumā, ASV notika Starptautiskās militārās sporta asociācijas (CISM) Pasaules karavīru čempionāts basketbolā. Tolaik A. Kuļikovski uzrunāja nu jau bijušais Zemessardzes komandieris, tagad atvaļinātais pulkvedis Juris Eihmanis, uzdodot noorganizēt Latvijas karavīru dalību CISM čempionātā.

“Tā kā pirms tam biju strādājis ar basketbolu, tas man bija tāds liels bonuss. Padomju laikā basketbolu spēlēju profesionāli ASK un VEF meistarkomandās. Tomēr ar šo uzdevumu viss pilnībā pagriezās, jo tad tam nebiju pilnībā gatavs, tomēr sameklējām finansējumu un aizbraucām uz ASV un spēlējām. Turklāt tā bija pirmā NBS sporta spēļu komanda, pēc neatkarība atgūšanas, kura pārstāvēja Latviju CISM pasaules čempionātā. Tā bija pirmā reize, kad sastapos ar militāro sportu. Redzēju, kā tas ir Amerikā, kur visapkārt bija kara tehnika. Tas bija ļoti interesanti. Pēc divām nedēļām, atgriežoties mājās, mani atkal uzrunāja Zemessardzes komandieris un teica: “Organizētam sportam Zemessardzē ir jābūt! Mēs dibināsim Sporta klubu, vai būsi tā vadītājs?” Vēl tagad atceros pirmo sapulci, kas notika Zemessardzes Štāba bataljonā. Tur bija daudz cilvēku un man prasīja, kā organizēšu sportu Zemessardzē,” atmiņās par Zemessardzes Sporta kluba tapšanu un kļūšanu par tā priekšnieku dalās atvaļinātais seržants.

1996. gadā A. Kuļikovskis ar komandu izstrādāja pirmo gada plānu ar septiņiem sporta pasākumiem. Lai to realizētu naudas izteiksmē uz gadu piešķirti aptuveni pieci tūkstoši latu, kas nebija liels finansējums.

Andris stāsta, ka toreiz ļoti daudz palīdzēja nelaiķis atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš – Studentu bataljona pirmais komandieris, kurš bija liels sporta entuziasts.

“Ja nebūtu viņa, es daudz ko nesaprastu. Aleksejs jau pirms tam ļoti aktīvi nodarbojās ar sporta lietām Zemessardzē, kur ļoti daudz balstījās tieši uz viņa pleciem. Cīnījās par savējiem. Viņam arī bija pieredze kā lielu sacensību, spartakiāžu tiesnesim, pat galvenajam tiesnesim. A. Ozoliņam bija savs skatījums, kā viss jāorganizē, lai tas būs sportiski taisnīgi pret visiem dalībniekiem,” stāsta Andris.

1997. gadā Salacgrīvā notika pirmā A. Kuļikovska organizētā Zemessardzes spartakiāde, kur A. Ozoliņš bijis galvenais tiesnesis. Atvaļinātais seržants atceras – šajās sporta spēlēs piedalījās ļoti daudz cilvēku. “Tad vēl nesapratu, ar ko man ir darīšana,” viņš saka.

Tāda kā mācīšanās un “lauka iepazīšana” bijusi līdz 1999. gadam. Tāpat bijis uzstādījums, lai Zemessardzes Sporta kluba norises nesakristu ar NBS Sporta kluba notikumiem. Tolaik no tā gan nevarēja izvairīties. Tomēr Zemessardzes Sporta klubs atradis savu nišu, zemessargiem un karavīriem, organizējot dažādus sporta mačus gan basketbolā, gan futbolā.

Image
Nacionālo bruņoto spēku sporta sacensības – spartakiāde Salacgrīvā 2019. gadā
Nacionālo bruņoto spēku sporta sacensības – spartakiāde Salacgrīvā 2019. gadā/Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Zemessardzes Sporta klubs

Kā jau armijā, arī sporta aktivitātes Zemessardzē notiek pēc gada plāna. A. Kuļikovskis stāsta, ka Zemessardzes Sporta klubā tā sākumposmā izveidota arī sporta padome. Tās sastāvā bija visu Zemessardzes vienību aktīvākie pārstāvji, kuri savās vienībās pamatā organizēja visas aktivitātes. Starp Zemessardzes Sporta klubu un vienību pārstāvjiem notikusi regulāra komunikācija, un kā gan ne – tikai sadarbojoties var noorganizēt kvalitatīvu un interesantu pasākumu, jo nekas nenotiek pašplūsmā. Tā tas ir arī šobrīd.

“Viss balstās uz to, cik darboties spēcīgs ir bataljons. Ja otrā pusē ir cilvēks, kurš ir gatavs un ieinteresēts iesaistīties šo sporta aktivitāšu plānošanā, realizēšanā, tad darām. Cilvēki ir visa pamatā. Es varu ģenerēt idejas, un arī šobrīd esmu šo sporta pasākumu pirmatnējais avots, bet liela pasākuma realizācija pamatā balstās uz bataljoniem. Tie “iznes lielāko smagumu”, un mēs šajā pusē to lietu tikai pastumjam,” viņš saka, piebilstot – pasākumos visu pārsvarā nodrošina paši zemessargi, kuri ir sporta jomu speciālisti ar ilgu pieredzi, piemēram, iesaistoties kā tiesneši. Tā tas vienmēr bijis un ir arī šobrīd.

Atceroties, kāda Zemessardzē sporta dzīve bija 2000. gadu sākumā, atvaļinātais seržants stāsta – agrāk norisinājušās vidēji vienas sacensības mēnesī. Janvāris tradicionāli bijis futbola mēnesis, februārī slēpošana, martā norisinājās Kalpaka kauss, aprīlī lauka šaušana, maijā Zemessardzes patruļa, jūnijā parasti bija klusāks, jūlijs bija paredzēts spartakiādei, augustā Ādažos notika šaušana, savukārt septembrī šaušana, oktobris bija orientēšanās biatlona mēnesis, bet novembris un decembris bija paredzēts basketbolam.

Image
Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons Madonā 2021. gadā
Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons Madonā 2021. gadā/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viss tika pakārtots, lai, pirmkārt, sporta pasākumi būtu salāgoti ar militārajām mācībām un nepārklātos, lai tajos varētu piedalīties pēc iespējas vairāk cilvēku. A. Kuļikovskis gan piebilst – nekas jau nav mainījies. Arī tagad kopīgi tiek rasti risinājumi, lai pasākumi savā starpā viens otram netraucētu.

Ziemas periodā futbola un basketbola sacensības notikušas sporta zālē. Ja sākotnēji pamatā notikuši vīriešu mači, tad ar laiku interesi par dalību sacensībās izrādīja arī arvien vairāk sieviešu. Tā arī aizsākās sieviešu turnīri basketbolā. Agrāk, kad bija kārtīgas ziemas, vienmēr notika arī slēpošanas sacensības.

“Tas bija laiks, kad visi profesionālie sportisti, kuri Latviju pārstāvēja arī starptautiski, nāca no Zemessardzes. Vienu brīdi bija uzskats, ka Zemessardzes Studentu bataljonā dien tikai profesionāli sportisti. Šis bataljons joprojām ir viens no sportiskākajiem Zemessardzē, bet tas nebūt nenozīmē, ka viņi militārajā jomā būtu vājāki – tur viņi ir tikpat spēcīgi. Sports un militārās iemaņas viena otru neizslēdz. Tieši otrādi – tie viens otru papildina un stiprina,” uzsver A. Kuļikovskis.

Neatkārtojamā spartakiāde Kolkā

Vaicāts, kurš sporta pasākums atvaļinātajam seržantam palicis visspilgtāk atmiņā un ar ko visvairāk lepojas, viņš smejoties  teic, ka tagad pienācis laiks palielīties. To, ko viņš ar kolēģiem paveicis 2004. gada vasarā, vēl neviens NBS nav pārspējis. Tā ir visu bruņoto spēku kopīgā spartakiāde, kurā piedalījās ap 2000 dalībnieku.

“Bijām izplānojuši, ka Kolkā notiks sporta spēles zemessargiem, kurā piedalīsies aptuveni 700 cilvēku. Bija izveidota arī programma. Divas nedēļas pirms spēļu norises man par pārsteigumu tā laika bruņoto spēku vadība izlēma – tām jābūt visu NBS kopīgajām sporta spēlēm un man jāuzņemas galvenā tiesneša funkcijas,” atmiņās dalās atvaļinātais seržants.

Šīs sporta sacensības noritējušas pat ļoti veiksmīgi. Tajās notika daudz netradicionālu disciplīnu – strītbolu spartakiādes dalībnieki spēlējuši jūras krastā, kur spēles laukums bija pat nedaudz ūdenī, līdzīgi kā futbola spēlēs laukums. A. Kuļikovskis atceras, kā todien galvenais tiesnesis viņam sacījis, ka iepriekš daudz tiesājis, bet ūdens futbolu pirmo reizi. Savukārt spartakiāde noslēgusies ar lielu koncertu un balli.

Image
NBS spartakiāde Kandavā 2013. gadā
NBS spartakiāde Kandavā 2013. gadā/Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
“Šajās spēlēs visu darījām kājām gaisā – gan sportojām, gan atpūtāmies. Sportoja aptuveni 1500 cilvēku, pārējie bija atbalstītāji, ģimenes locekļi. Atceros, toreiz dalībnieki no Latgales teica - ja nebūtu šo sporta spēļu, nekad mūžā neatbrauktu uz Kolku,” atceras A. Kuļikovskis.

Pēc šīs spartakiādes arī tika pieņemts lēmums turpmāk organizēt lielās sporta spēles visiem Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem kopā, šo sporta pasākumu organizējot uz maiņām – vienu gadu to organizē Zemessardze, otru NBS Sporta klubs. Tā tas notika līdz 2008. gadam. Pēdējā Zemessardzes Sporta kluba organizētā NBS kopīgā spartakiāde notika 2006. gadā Salacgrīvā.

Image
 Nacionālo bruņoto spēku 6. un Zemessardzes 17.vasaras sporta spēles.
Nacionālo bruņoto spēku 6. un Zemessardzes 17.vasaras sporta spēles Kandavā 2008. gadā/Foto: Laila Bajāre/Aizsardzības ministrija

Ekonomiskā krīze un pavisam citāds Zemessardzes sports

2009. gadā ekonomiskās krīzes dēļ Zemessardzes Sporta klubs kā struktūrvienība tika likvidēts, tomēr A. Kuļikovskis, lai arī ne jau kā Sporta kluba priekšnieks, turpināja uzturēt sportisko garu un aktivitātes Zemessardzē. Kā viņš saka – nepadevās, bet turpināja virzīties uz priekšu.

2010.gadā toreizējais Zemessardzes štāba priekšnieks tagadējais NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš paaicināja A. Kuļikovski pie sevis un teica: “Mums līdzekļu nav, bet sportam Zemessardzē jābūt. Tu to esi darījis, zinu tu izdarīsi. Mani interesē tikai rezultāts.”

Īpaši grūts bija 2010. gads, tomēr togad, pateicoties Andra neatlaidībai, gribasspēkam un vēlmei nepazaudēt sporta ideju Zemessardzē, viņam izdevās noorganizēts sporta spēles Sēlijā, par spīti stipri ļoti ierobežotiem finansiāliem resursiem.

“Tas viss ļoti vienkārši varēja pazust. Man sportu Zemessardzē nācās “celt no nulles” divas reizes – 1996. gadā un 2010. gadā. Finansējums 2010. gadā nebija, bet sporta spēlēm bija jābūt. No 2010. gada arī bija uzstādījums, ka nedrīkstam dublēt NBS Sporta kluba aktivitātes – jāmeklē jauns formāts un jāiet cits ceļš. Tad paņēmu militāro apmācību grāmatu, un tur tak viss uzrakstīts priekšā, jo katru apmācību iespējams pārvērst par sacensību,” stāsta A. Kuļikovskis.

Tā Zemessardze uzsāka militāra sporta ceļu, kas kopš 2010. gada pamatā koncentrējas uz trīs galvenajiem virzieniem – orientēšanos, šaušanu un militārajiem maršiem. A. Kuļikovskis saka – jebkurus apmācību elementus var apspēlēt sacensību veidā, un Zemessardzē ir ļoti daudz specialitāšu.

Image
Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons Madonā 2021. gadā
Ikgadējais Zemessardzes rudens orientēšanās biatlons Madonā 2021. gadā/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Orientēšanās un šaušana, kā atzīmē atvaļinātais seržants, ir pamatzināšanas, kuras jāzina katram zemessargam un karavīram. “Dienestā ir jābūt pamatzināšanām un fiziskajai sagatavotībai, un tad var runāt arī par kaujas spējām, jo, ja zemessargs vai karavīrs aiziet mežā un pazūd, tad gan ir jocīgi. Tā nevar būt,” viņš saka.

Piemēram, patruļās zemessargiem un karavīriem jāiziet trase no punkta uz punkta. Pirmajā punktā patruļas dalībniekam iedod nākamā punkta koordinātas, un tikai tā var izturēt visu pārbaudījumu. “Tas ir orientēšanās elements, tad citā kontrolpunktā papildus ir arī kartogrāfijas uzdevums nākamajā. Katrā kontrolpunktā ir savs uzdevums, vai tā būtu mīnu atpazīšana, vai teorētiskais tests par ieroču veidiem, kalibriem,” stāsta A. Kuļikovskis.  

Tikmēr viens no pazīstamākajiem pārbaudījumiem, kurā iekļauta sacensība, ir Zemessardzes vingrinājums “Arona”, kas norisinās jau kopš 2010.gada. Tajās tiek veidotas bataljonu nodaļu komandas, kuras savā starpā sacenšas par labākā izlūku vadu pārbaudes vingrinājuma izpildītāju titulu.

Image
Zemessardzes vingrinājums “Arona 2022”
Zemessardzes vingrinājums “Arona 2022”/Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Savukārt snaiperu sacensībās, protams, karavīri un zemessargi sacenšas šaušanā. Tikmēr “tīrā bumbas spēlēšana” notiekot tikai vasarā – sporta spēļu laikā.

Ļoti būtiska sadarbība un Zemessardzes vienību atbalsts

Zemessardzes sporta uzturētājs gan atzīst – sākums nebūt nebija viegls. Tāpēc ļoti būtiski, ka ir cilvēki, kuri iesaistījās un joprojām iesaistās sportiskā gara uzturēšanā.

“Viens es to nevarētu paveikt, jābūt domubiedriem, un viņi bija un joprojām ir. Tie ir cilvēki, kuriem tā lieta patīk, jo neviens jau netiek spiests. Mēs darām sev. Atskatoties uz 2003. gadu, tolaik visi, kuri “pavilkās līdzi”, bija jaunieši, kuri tagad jau izauguši līdz vecāko virsnieku pakāpēm. Tiesa, šie cilvēki joprojām ir sporta entuziasti, līdz ar to tagad mums ir pavisam cita līmeņa atbalsts. Dažs labs aizgājis arī pensijā, un tagad jaunie jāvelk iekšā,” smejoties saka Andris.

Viņš arī uzsver – sacensības nevar noorganizēt tikai divi cilvēki. Viņi var ģenerēt idejas, bet reāla pasākuma organizēšanā būtisks ir Zemessardzes bataljona, kura atbildības teritorijā ierecētas sacensības, atbalsts.

“Šobrīd arī viena pasākuma organizēšanā nav iesaistīts tikai viens vadošais bataljons, bet paralēli  iesaistās vairāki Zemessardzes bataljoni. Tagad izveidojusies tāda sistēma, ka tie cilvēki, kuriem patīk šīs lietas, jau paši atsaucas, man tikai atliek ar viņiem strādāt,” dalās A. Kuļikovskis.

Atskatoties uz piedzīvoto daudzo gadu laikā, Zemessardzes sporta uzturētājs uzsver – nepieciešama nepārtraukta attīstība un spēja iet līdzi laikam.

“Ja paši zemessargi to negribēs, nekas jau nenotiks. Galvenais, lai viņi grib, pārējo mēs saorganizēsim. Tomēr mēs to visu darām sevis dēļ. Šis sports ir vajadzīgs pašiem puišiem un meitenēm, kuri brīvprātīgi iestājušies Zemessardzē,” saka A. Kuļikovskis.  

Dalies ar šo ziņu