Helikopters “Mi-17” - daudzu dzīvību glābējs. Atmiņu stāsts par NBS Gaisa spēku aizejošo gaisa kuģi

“Mi-17” - daudzu Latvijas iedzīvotāju glābējs

A. Špillers stāsta, ka savulaik lidot iemācījies, pilotējot lidmašīnu “An-2” un smej – ja jau ar to iemācās lidot, tad pēc tam var lidot gandrīz ar visu. Tāpat ilgu laiku lidojis arī ar helikopteru “Mi-2”, salīdzinājumā “Mi-17” helikopters jau bijusi pavisam cita klase – gan ērtību, gan iespēju, gan pilota emociju ziņā.  Kopā aktīvā dienesta laikā ar dažādiem gaisa kuģiem Armandam savāktas 3500 lidojumu stundas.

Image

Taču tas ir tikai viens no ļoti daudziem uzdevumiem, ko šis pieredzējušais gaisa kuģis savā mūžā paveicis. Lai atcerētos un izstāstītu kaut nelielu daļu no piedzīvojumiem, bijušais pilots ar “Sargs.lv” runāja vairāk nekā stundu.

Viņš atzīst – pats interesantākais bijis tas, ka, no rīta dodoties uz darbu, nekad īsti nevarēja zināt, kurp tajā dienā būs jālido. Turklāt vienas dienas laikā uzdevumi varēja būt vairāki un pavisam atšķirīgi, piemēram, no rīta Valsts prezidents jānogādā uz pasākumu Latvijas otrā pusē, bet vēlāk jāpārveido helikoptera salons un jālido glābt jūrā iepūsts kaitotājs. Toreiz Armands vēl lidojis kā otrais pilots un Rojas pusē izglābuši puisi, kas uz vēja dēļa jūrā bija nosēdējis vairākas stundas, gaidot palīdzību.

Image

“Viņam paveicās, labi, ka dēlis bija balts un labi pamanāms. Vistrakāk ir tumsā melnā jūrā meklēt kādu, kuram ir melns tērps un tāds pats tumšs dēlis,” viņš saka.

Diemžēl ne par visiem bezbailīgajiem Baltijas jūras viļņu šķēlējiem Armandam ir priecīgs stāsts.

Parasti no Lielvārdes līdz Kolkai gaisa līnijā lidojums ilgst ap 35 minūtēm. Reiz bijis tik stiprs vējš, ka “Mi-17” šo attālumu lidojis vismaz stundu, un visvairāk pašam dusmas uzdzinis tas, ka meklēto cilvēku nevar atrast. Zinot, cik ātri cilvēks ūdenī atdziest, viņš jāizglābj pēc iespējas ātrāk.

Image

Izrādās, “Mi-17” no bīstama ledus glābis arī zemledus makšķerniekus. Noteikumos gan teikts, ka jāglābj tikai cilvēks, nevis viņa mantas un somas, taču reiz no ledus bijis jāglābj kāds vecs vīrs, kurš bijis ļoti bēdīgs par savu uz ledus atstāto piederumu kasti.

Tikpat svarīga profesionāla apkalpe

Stāstot par “Mi-17” apkalpi un helikoptera uzturēšanu, A. Špillers saka, ka visus šos gadus lielākais izaicinājums bijis nokomplektēt komandu, īpaši tehnisko personālu, jo darbs ir grūts un izaicinājumiem pilns, un ne katram tas pa spēkam.

Ja pilotu ekipāžas dienas laikā mēdza mainīties, tad, piemēram, borta inženierim darba cēliens var būt pat ļoti garš – pirms lidojuma helikopteru sagatavojis, vēlāk aktīvi darbojies ar vinču, dzēšot meža ugunsgrēku, bet vēlāk helikopteram veicis pēclidojuma apskati, lai tas būtu gatavs nākamās dienas uzdevumiem. Vēlāk gan Gaisa spēki rekrutējuši karavīrus, kas pārņēmuši helikoptera sagatavošanas darbus uz zemes, līdz ar to borta inženiera atbildībā palikušas darbības lidojuma laikā.

Image

Uz “Sargs.lv” jautājumu, cik gadi pagājuši, kopš Armands pēdējos reizi lidojis ar “Mi-17”, viņš smaidot izlabo – lidotāji sakot “malējo reizi”, jo “pēdējā reize” nozīmē pavisam ko citu...

“2016. gada 28. augustā. Tas bija tehniskais lidojums tepat, Gaisa spēku bāzē. Atceros, helikopteram bija jānoregulē dzinēji, no Čehijas bija ieradušies speciālisti,” viņš saka par malējo lidojumu ar šo gaisa kuģi.

Image

Stāstot par piedzīvoto, A. Špillers piebilst, ka lidot vienmēr ir riskanti, taču paša pieredzē bijis viens tāds gadījums, kad izlemts par helikoptera nosēdināšanu iespējamas tehniskas problēmas dēļ.

Ugunsgrēku dzēšana

Viens no “Mi-17” uzdevumiem, ko pārņems arī jaunie Gaisa spēku gaisa kuģi “Black Hawk”, ir atbalsta sniegšana Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, palīdzot meklēšanas un evakuēšanas darbos un no gaisa dzēšot lielus ugunsgrēkus.

Image

A. Špillers atceras, ka Gaisa spēku helikopteri savulaik palīdzējuši arī Lietuvas kolēģiem dzēst vērienīgu ugunsgrēku Kuršu kāpā.

Cilvēkam no malas varbūt izklausās vienkārši, taču ir daudz noteikumu, kā drīkst lidot virs ugunsgrēka. Tajā brīdī traucē arī piedūmojums, vējš, turklāt helikopters gaisā ir jānotur vajadzīgajā vietā, lai ūdens no lielā maisa izšļakstītos tur, kur nepieciešams.

Image

“Iedomājieties, pilotēt helikopteru, kad zem tā 25 metrus garā virvē karājas gandrīz trīs tonnu smags ūdens maiss,” saka Armands, piebilstot, ka vesels stāsts ir par to, kā ūdeni šajā maisā iesmelt.

Image

Savu gandrīz 20 dienesta gadu laikā Armands ar “Mi-17” daudzreiz viesojies arī ārpus Latvijas robežām – gan piedaloties starptautiskās mācībās un avio šovos, gan pieredzes apmaiņas braucienos, piemēram, meklēšanas un glābšanas apkalpes salidojumā Vācijā.

“Lielākos pārlidojumos helikopterā likām divas papildus bākas, katra 900 litru ietilpīga, tad kopā varējām nolidot aptuveni trīs ar pus līdz četras stundas,” saka Armands. Piemēram, uz Gruziju lidojuši trīs piegājienos pa trīs stundām un viņš atzīst – drošāk vienmēr ir bijis pašam sēdēt pilota kabīnē, nevis pasažieru krēslā, jo tad ieklausās vismazākajos trokšņos, domājot, vai viss ir kārtībā.

Valsts prezidentu pārvadātājs

Stāstot par Latvijas valsts augstāko amatpersonu transportēšanu uz pasākumiem, Armands atceras, ka tieši kādreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai ļoti paticis lidot ar “Mi-17” helikopteru. Iespējams, viņa savā prezidēšanas laikā no visiem saviem priekšgājējiem arī visvairāk lidojusi ar šo gaisa kuģi.

Image

“Atceros malējo lidojumu, kad viņas prezidēšanas termiņš jau tuvojās beigām – sagaidījām viņu Pāvilostā, saule jau rietēja jūrā, viņa brīdi uzkavējās uz trapa un paskatījās jūrā. Es padevu roku un teicu: “Prezidentes kundze, lūdzu!” saka Armands.

Viņš atzīst – zinot, ka helikopterā atrodas svarīgi pasažieri, piloti īpaši uzmanīgi, kā saka Armands – maigāk, pilotē gaisa kuģi,  lai viņiem nebūtu nekādu sliktu izjūtu.

Image

Līdz ar helikopteru “Mi-17” aiziešanu no Gaisa spēkiem sākas pavisam jauna ēra - vietā jau nākuši trīs jaunie ASV helikopteri “Black Hawk”, vēlāk gaidāms vēl viens.

Image

Uz jautājumu, vai profesionālā interese viņam ir arī par šiem jaunajiem un modernajiem gaisa kuģiem, kuri nesen ieradušies Lielvārdes bāzē, Armands saka – apskatījis jau pirmajā dienā un cer, ka vēlāk jaunie piloti viņu arī izvizinās.

Tagad Armanda kā Gaisa spēku Lidojumu drošības pārvaldes speciālista pienākums ir sekot līdzi Aviācijas eskadriļas apmācību norisei. Raksturojot Gaisa spēku esošos pilotos, A. Špillers saka: “Viņu vidū ir arī vairāki mani bijušie padotie, kuri par pilotiem kļuvuši manā klātbūtnē, pats ar viņiem esmu lidojis.”

Image

Lai nu kā, pret aizejošo “Mi-17” Armandam joprojām ir siltas jūtas un atmiņas, bet visvairāk no putna lidojuma viņam paticis baudīt Kurzemes jūrmalas skatus – Kolku, Ventspili, Staldzenes stāvkrastu.

Helikopteru “Mi-17”  neilgā laikā var pārveidot par sanitāro transportu 12 cietušo izvietošanai uz nestuvēm, kā arī pasažieru un kravas pārvadājumiem un desantēšanai, turklāt ar to var veikt lidojumus dienā un naktī, faktiski jebkuros laika apstākļos.