Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Ādažu poligonā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” aptuveni mēnesi atradīsies Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks – 24 skaisti, cirtaini un ļoti izturīgi Galovejas šķirnes liellopi, kuri ne tikai veiks astoņu hektāru pļavas apsaimniekošanas darbus, tostarp “pļaušanu” un “nopļautā” novākšanu, bet arī nodrošinās aizsargājamo augu saglabāšanu. Mobilā ganāmpulka koordinators Jānis Andrušaitis norāda – pļavas, kuras pilnas aizsargājamo augu, kā Ādažu poligonā esošā, Latvijā palikušas ļoti maz, un šāds to apsaimniekošanas un saglabāšanas veids sevi vēsturiski pierādījis kā efektīvākais. Tam piekrīt arī Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra (VAMOIC) Vides kvalitātes nodrošinājuma nodaļas pārvaldes vecākā referente Ieva Mārdega, izsakot cerību turpināt sadarbību arī turpmāk, jo šī ganāmpulka izmantošana pļavas apsaimniekošanā šogad izmaksā desmit reizes lētāk, nekā zālāja pļaušana un zāles savākšana, izmantojot firmu pakalpojumu.
Latvijas Dabas fonda mobilais ganāmpulks, kas darbojas arī projekta “GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” ietvaros, Latvijas pļavās darbojas jau kopš 2018. gada. Šobrīd ganāmpulkā ir aptuveni 160 lopiņi. Tie ir Galovejas šķirnes liellopi, kuru izcelsme rodama Skotijā.
“Tie izskatā ir mataini, ne pārāk lieli, ekstensīvas šķirnes liellopi, kā arī ļoti skaisti. Viņi ir piemēroti samērā skarbiem laikapstākļiem. Piemēram, Skotijā šie liellopi klīst pa kalniem, kur nebūt nav mīlīgākie apstākļi. Līdz ar to Latvijā viņiem nojume nav obligāta – pietiek arī ar krūmāju. Ļoti izturīga un samērā pieticīga šķirne,” stāsta ganāmpulka koordinators J. Andrušaitis.
Tikmēr Latvijā šo liellopu mājvieta atrodas saimniecībā Augšlīgatnē. Tur lopiņi dzīvo, kad pabeidz ganību sezonu, kas ir no māja sākuma līdz oktobra beigām. “Daudzi lopiņu uz šādu dzīvi var raudzīties ar skaudību, kamēr mūsējie zina – kad atbrauc piekabe, viņus vedīs uz jaunām pļavām nevis tā teikt viņu pēdējā braucienā,” saka J. Andrušaitis.
Mobilais ganāmpulks savu darbu veikšanai tiek sadalīts grupās, šogad ganoties 11 Latvijas vietās teju visas valsts teritorijā, tostarp arī NBS Ādažu poligonā un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži” astoņu hektāru lielā teritorijā. Tur visu jūliju atradīsies 24 Galovejas liellopi – gan govis, gan teļi. Jāteic, ka liellopiem Ādažos jāstrādā ātri, jo, kā norāda ganāmpulka koordinators, atvēlētais mēnesis starp militārajām mācībām nav pietiekams laiks darba pilnīgai paveikšanai.
Jāatzīmē gan, ka šis mēnesis izvēlēts, balstoties uz Ādažu poligona noslogotību – lai militārās mācības netraucētu lopiem un lopi mācībām. VAMOIC Vides kvalitātes nodrošinājuma nodaļas pārvaldes vecākā referente Ieva Mārdega piebilst – ja sākumā bija iecere lopiņus pļavā palaist nedaudz ātrāk, tad tapa skaidrs, ka ganāmpulkam šajā laikā tur atrasties nebūtu droši.
Viņa arī norāda, ka šāda Ādažu poligona un mobilā ganāmpulka sadarbība norit pirmo reizi. VAMOIC kā poligona apsaimniekotājs veica aptaujas, kā arī meklēja piemērotākās iespējas pļavas sakopšanai un nopļaušanai, kas starp citu, ir arī aizsargājama teritorija pilna aizsargājamo augu.
Jāpiebilst, ka mobilais ganāmpulks projekta ietvaros strādā tikai aizsargājamās teritorijās, un tāda ir daļa Ādažu poligona.
Viņš arī atzīmē, ka projekta noteikumi nosaka, ka vienā pļavā mobilais ganāmpulks var atrasties divas līdz trīs reizes. Tikmēr, ja tiek noslēgts līgums, tad sadarbību iespējams turpināt arī bez dalības projektā. Turklāt šādu aizsargājamo pļavu apsaimniekošana un uzturēšana ir nepārtraukts process, kas prasa vairāku gadu darbu. Kā uzsver J. Andrušaitis – pļavu nevar iekopt divu gadu laikā, nodrošinot dabīgās pļavas atjaunošanos. Tam ir jābūt nemitīgam darbam. Tāpat pa reizei pieļaujami arī pļaušanas darbi, bet pamatā šādas pļavas vajadzētu noganīt ar liellopiem.
Arī I. Mārdega piebilst – mobilajam ganāmpulkam ir ļoti daudz priekšrocību, tāpēc ir cerība, ka sadarbība varētu arī turpināties.
Lai mobilais ganāmpulks varētu veikt savus uzdevumus, teritorijā jānodrošina ūdens, ko lopiem padzerties, tāpat būtiski, ka pļavai var piekļūt ar smago tehniku, ar kuru liellopi uz to tiek nogādāti. Tāpat tiek ņemts vērā arī teritorijas izmērs – ganāmpulks neapstrādā teritoriju, kas mazāka par pieciem hektāriem.
“GrassLIFE: Zālāju atjaunošana un to dažādas izmantošanas veicināšana” projekta mērķis ir atjaunot biotopus un uzlabot to aizsardzības statusu 1320,5 hektāros ES nozīmes prioritāro zālāju, izmantojot pārbaudītas metodes, kā arī testējot inovatīvas atjaunošanas metodes pilotteritorijās, izveidot ilgtermiņa un ilgtspējīgu apsaimniekošanas jeb noganīšanas sistēmu atjaunoto zālāju teritorijās, sadarbībā ar zemnieku saimniecībām, sagatavot rekomendācijas zālāju aizsardzības statusa uzlabošanai un zālāju konektivitātei Latvijā, veicināt izpratni par ilgtspējīgas zālāju apsaimniekošanas ekonomiskajiem aspektiem un uzlabot sabiedrības zināšanas un informētību par prioritāro zālāju saglabāšanu Latvijā un Eiropas Savienībā.
