Līdzšinējais LATBAT komandieris: Tikai kaujas šaušanas laikā izaug kaujas spējīgi karavīri

NBS
Sargs.lv
Guntis Tauriņš
Foto: līdzšinējais LATBAT komandieris majors G. Tauriņš/Foto: dkar. I. Ūdre

Tikai kaujas šaušanas laikā, kas maksimāli pietuvināta kaujas apstākļiem, karavīrs izaug par kaujas spējīgu karavīru, tā intervijā “Sargs.lv” norāda majors Guntis Tauriņš. Viņš Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes 1. mehanizētā kājnieku bataljona jeb LATBAT vadību pārņēma 2019. gadā un tagad, kad atstāj šo amatu, atzīst – šajā laikā profesionāli audzis gan pats, gan viņa vadītā vienība. Raksturojot sava darba turpinātāju – nākamo LATBAT komandieri pulkvežleitnantu Gaidi Landratovu, majors G. Tauriņš saka – viņu pazīst jau no studiju laikiem Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, jo abi kā kadeti mācījušies kopā. Tikmēr pats majors G. Tauriņš vasaras beigās dosies uz Baltijas Aizsardzības koledžu Igaunijā, lai papildinātu savas zināšanas un iegūtu nākamo – pulkvežleitnanta dienesta pakāpi. 

Bataljona vadību no iepriekšējā komandiera majors G. Tauriņš pārņēma ļoti nozīmīgā brīdī, ko var saukt arī par sava veida uguns kristībām, kas izturētas godam –  tieši tad bija Baltijas bataljona jeb BALTBAT dežūras gads. BALTBAT veidoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas mehanizētās kājnieku rotas, bet tā kodols bija tieši 1. mehanizētais kājnieku bataljons jeb LATBAT.

Toreiz NBS Sauszemes spēku militāro mācību “Sudraba bulta 2019” ietvaros arī tika izvērtēta Baltijas bataljona gatavība dalībai NATO Reaģēšanas spēkos un izieta vienības sertifikācija, kas apliecināja BALTBAT spēju veikt uzdevumus jebkura spektra sauszemes operācijās jebkurā reģionā pēc konkrēta NATO uzdevuma.

“Taktiskajā ziņā šis brīdis, komandējot BALTBAT, kurā ietilpa aptuveni tūkstotis multinacionālu karavīru no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, bija manas profesionālās izaugsmes un pārbaudījumu kulminācija. Mācību laikā kaujas laukā izjutu, ka patiesi esam kaujas spējīga, pilnībā nokomplektēta vienība. Tāpat arī tika notestēta multinacionālā štāba darbība,” viņš saka.

Līdz ar to pirmais pusotrs dienesta gads majoram G. Tauriņam tika aizvadīts galvenokārt BALTBAT dežūras NATO Reaģēšanas spēku zīmē, savukārt, nākamais pusotrs gads - lai 1. mehanizēto kājnieku bataljonu sagatavotu valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai. Tam Latvijas bruņoto spēku vienības atbilstoši valsts aizsardzības plāniem tiek trenētas nepārtraukti, sākot ar kaujas pozīciju veidošanu un inženieru šķēršļu izvietošanu, kaujas šaušanas treniņiem, izmantojot kustīgus mērķus diennakts gaišajā un tumšajā periodā, trenējoties kopā ar Latvijā izvietoto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu.

Iepriekš bataljona līmenī taktiskā kaujas šaušana bija retums, taču pēdējos gados tā manevra laikā Ādažu poligonā veikta vairākas reizes, piemēram, NBS vērienīgā militāro mācību cikla “Namejs”, mācību “Wintershield 2020”, mācību “Wintershield 2021” un  mācību “Summershield 2022” laikā.

“Tas apliecina bataljona štāba spēju organizēt un vadīt šādas operācijas. Karavīri tādos brīžos jūtas kā karavīri – kad var satriekt mērķi ar kaujas munīciju, nevis šaujot ar salūtmunīciju vai imitējot šaušanu. Tikai tā iespējama karavīru izaugsme. Ja taktiskā un kolektīvā kaujas šaušana vienībā netiek realizēta, tad nevar izaugt ne grupas, ne nodaļas, ne vada un rotas komandieris, jo nezina, kā to darīt,” pauž majors G. Tauriņš.

“Sargs.lv” gan uzsver, ka kaujas šaušana ar īstu munīciju tiek veikta tikai un vienīgi Ādažu poligonā, kur ir droša un pārbaudīta vide. Ja mācību manevri notiek ārpus poligona, tad visbiežāk tiek izmantota salūtmunīcija vai arī šaušana tiek imitēta.

Uz jautājumu, kas bijis pats interesantākais šajos trīs gados bataljona komandiera amatā, majors G. Tauriņš atbild – viņš pilnveidojies pats kā personība, vienlaicīgi redzot, kā pilnveidojas arī viņa vadītā vienība.

“Katra komandiera darba auglis ir augstas vienības kaujas spējas. Rotas komandieriem parasti mēdzu teikt – ja nespējat izaudzināt vada komandieri – nākamo rotas komandieri, tad jūsu uzdevums nav sasniegts. Ir jāprot izaudzināt un atstāt savu pēcteci vienībā,” viņš atzīst.

Savukārt, raksturojot sava darba turpinātāju – nākamo 1. mehanizētā kājnieku bataljona komandieri pulkvežleitnantu Gaidi Landratovu, majors G. Tauriņš saka – viņu pazīst jau no studiju laikiem Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, jo abi kā kadeti mācījušies kopā.

Image
1. mehanizētais kājnieku bataljons
Līdzšinējais 1. mehanizētā kājnieku bataljona (LATBA) komandieris majors G. Tauriņš ar nākamo vienības komandieri pulkvežleitnantu Gaidi Landratovu. Foto: dkar. Inga Ūdre/Mehanizētā kājnieku brigāde
“Labākais cilvēks, kuram es varu uzticēt šo bataljonu. Stabils, godīgs, stingrs un galvenais – ar taktisko izpratni. Zina un saprot, ko un kāpēc mēs darām,” savu vērtējumu par nākamo komandieri pauž majors G. Tauriņš.

Pulkvežleitnants G. Landratovs līdz šim bija Nacionālās aizsardzības akadēmijas Sauszemes nodaļas vadītājs, taču līdz 2019. gadam dienējis Mehanizētās kājnieku brigādes 2. mehanizētajā kājnieku bataljonā.

Uz “Sargs.lv” jautājumu, ar kādām sajūtām pārņem LATBAT vadību, pulkvežleitnants G. Landratovs atzīst – apmācība Nacionālajā aizsardzības akadēmijā ir maksimāli pietuvināta realitātei, līdz ar to mācībspēku vidū ir pieredzējuši virsnieki ar reālu kaujas pieredzi, kuri to tālāk nodod jaunajiem virsniekiem un pēc tam agrāk vai vēlāk atgriežas kaujas vienībās, turpinot darīt praktisko darbu.

“Šo gadu laikā gan pats garnizons, gan Ādažu militārā bāze, gan vienības ir izmainījušās. Būs daudz jāmācās tieši mehanizēto vienību taktikas un specifikas jomā,” viņš saka, piebilstot – jau tagad ir pārliecināts, ka dienests šajā vienībā būs izaicinājumiem bagāts.

Savukārt majors G. Tauriņš vasaras beigās dosies uz Baltijas Aizsardzības koledžu Igaunijā, lai papildinātu savas zināšanas un iegūtu nākamo – pulkvežleitnanta dienesta pakāpi. 

Majors Guntis Tauriņš dienestu Nacionālajos bruņotajos spēkos uzsāka 2001. gadā. Dienesta gaitā pildījis dažādus amatus Nacionālajos bruņotajos spēkos – nu pat ieņemot visus LATBAT komandējošā sastāva amatus sākot no vada komandiera līdz bataljona komandierim. Bijis MVP NAA Sauszemes nodaļas kursa priekšnieks. Kā arī pildījis amatu Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes štāba Operatīvās un plānošanas departamentā.

Militāro izglītību ieguvis Latvijas Nacionālā Aizsardzības akadēmijā, zināšanas regulāri papildinot arī dažādos nacionālajos un starptautiskajos kursos.

Starptautisko operāciju pieredzi ieguvis pildot vada komandiera amatu Irākā 2004. un 2007. gadā, rotas komandiera vietnieka amatu Afganistānā 2009. gadā un Manevra rotas plānošanas virsnieka amatu Afganistānā 2012. gadā.

Majors G. Tauriņš 2010. gadā apbalvots ar V šķiras Viestura ordeni ar šķēpiem.

Dalies ar šo ziņu