Šogad Zemessardzes mācībās mazāk fokusēsimies uz atbalstu citām vienībām, piemēram, ierīkojot mīnu laukus, bet paši pārbaudīsim savas kaujas spējas veikt kājnieku uzdevumus, jo inženieru apakšvienību personāls ir labi sagatavoti kājnieki ar papildu zināšanām un pieredzi specifisku uzdevumu veikšanai. Tā par gaidāmajām mācībām NBS militāro mācību ciklā “Namejs 2020” intervijā “Sargs.lv” saka Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. inženiertehniskā bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza. Lai arī viņa vadītajam bataljonam piemīt inženiertehniskā un nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas ekspertīze, papildus tiek attīstīta arī kaujas atbalsta spēja ar šobrīd bataljona rīcībā esošajiem 120 mm mīnmetējiem.
Kā stāsta pulkvežleitnants Ainārs Rauza, 2017. gadā, pārņemot 54. inženiertehniskā bataljona vadību, vairākās Zemessardzes vienībās notika restrukturizācija – bija pieņemts lēmums katrā Zemessardzes brigādē izveidot inženiertehnisko rotu. Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rota tika izveidota uz 1. inženiertehniskās rotas pamata,, kas savā ziņā bija celmlauži inženiertehnisko spēju attīstībā Zemessardzē. Tāpat arī tika atjaunots Zemessardzes 53. kājnieku bataljons Bauskā, par pamatu ņemot bataljona 2. inženiertehnisko rotu.
Bataljona komandieris atzīst, ka tas bija liels izaicinājums – teju pusi bataljona “atdot” citai brigādei un komandu veidot no jauna. Taču līdz šim trīs komandiera amatā esošos gadus viņš vērtē pozitīvi – šajā laikā aktīvāk uzsākta civilmilitārā sadarbība, bataljona karavīri un zemessargi regulāri iesaistījušies vietējo pašvaldību pasākumos, sniedzot atbalstu un tādejādi arī esot redzamāki sabiedrībai. Tas sekmējis rekrutēšanu, jo daudzi zemessargi par dienesta vietu no pamatdarba brīvajā laikā izvēlējušies tieši Ogrē bāzēto 54. inženiertehnisko bataljonu.
Arī kaujas atbalsta spēja
Lai arī šī bataljona karavīri un zemessargi vairāk atpazīstami kā inženiertehniskie un nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas eksperti, šobrīd papildus jau esošajām spējām tiek attīstītas arī kaujas atbalsta funkcijas; pašlaik bataljona rīcībā ir 120 mm mīnmetēji.
Viņš arī gandarīts, ka gaidāmajās Zemessardzes militārajās mācībās “Zobens 2020”, kas notiek NBS lielo mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros, šogad bataljonam būs nedaudz citi uzdevumi – ja iepriekš tas vairāk fokusējās uz inženiertehnisko atbalstu citām vienībām, šoreiz tas integrēsies apmācību scenārijā, pildot kājnieku uzdevumus.
Inženiertehniskie un spridzināšanas eksperti Zemessardzē
Ikdienā 54. inženiertehniskais bataljons sniedz inženiertehnisko atbalstu citām bruņoto spēku vienībām, kā arī iznīcina Latvijas teritorijā atrastus sprādzienbīstamus priekšmetus. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka lielākā daļa no tiem ir dažādi Latvijā palikušie spridzekļi no abiem pasaules kariem – lādiņi, mīnas, granātas. Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota katru gadu iznīcina ap 5000 šādu priekšmetu, par kuru atrašanu visbiežāk ziņo iedzīvotāji.
Bataljona instruktori spridzināšanas mīnu lauku ierīkošanas un mīnu uzstādīšanas kursus organizē ne tikai sava bataljona zemessargiem, bet arī citām Zemessardzes un bruņoto spēku vienībām, kā arī sniedz atbalstu apmācību kursu realizācijai Ādažos esošajā Kaujas atbalsta un nodrošinājuma mācību centrā un Zemessardzes mācību centrā Dobelē. Tāpat arī savu ieguldījumu sniedz Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadetu apmācībā, piemēram, mīnu lauka ierīkošanā un citās specifiskās iemaņās.
Viņš atklāj – nākotnē plānots, ka inženiertehniskajam ekspertam jābūt katrā NBS vienībā, tādējādi mazinot apmācību slogu 54. bataljonam un ļaujot tam vairāk fokusēties uz sava bataljona karavīru un zemessargu apmācību.
Profesionālā dienesta karavīri – bataljona instruktoru kodols
Pulkvežleitnants Ainārs Rauza atklāj, ka bataljonu par savu dienesta vietu izvēlas daudzi profesionālā dienesta karavīri, kuri veido vienības instruktoru korpusu – tas ļauj apmācību procesu noturēt augstā līmenī.
Tāpat vienību stiprina karavīri, kuri no profesionālā dienesta atvaļinājušies un tagad kļuvuši par zemessargiem – viņu pieredze un rūdījums palīdz citu zemessargu sagatavošanā.
Arī Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rotas sastāvā ir no profesionālā dienesta atvaļināti karavīri – šobrīd zemessargi, kuri arī praktiski tiek iesaistīti kaujas uzdevumu izpildē. Teorētiski par spridzināšanas vai nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas ekspertu pēc specifiskas un ilgstošas apmācības var kļūt arī zemessargs bez iepriekšējas militāras pieredzes. Visa pamatā – apņemšanās un centība, jo dienesta pienākumi ir specifiski, un ne visi tos varētu savienot ar civilo dzīvi un pamatdarbu.
Tāpēc liels uzsvars tiek likts uz zemessargu apmācību sprāgstošu šķēršļu izveidē, šī spēja var noderēt gan miera, gan kara laika apstākļos. Kā pierādījumu zemessargu profesionalitātei komandieris min 2019. gadā notiekošos Cēsu kauju atceres pasākumus, kuru laikā zemessargiem bija jāsagatavo sprādziena imitācijas, jāizvieto tās starp cilvēkiem, izvietojumu un jaudu aprēķinot tā, lai potenciāla sprādziena gadījumā neviens neciestu. Viņi ar šo uzdevumu patstāvīgi tikuši galā veiksmīgi.
Atbalsts vietējai sabiedrībai
54. inženiertehniskais bataljons tāpat kā citas Zemessardzes vienības sniedz atbalstu arī sabiedrībai, īpaši savā atbildības teritorijā esošajām pašvaldībām. Bieži tie ir dažādi spridzināšanas darbi, nojaucot nevajadzīgas un bīstamas celtnes. Piemēram, šī gada maijā bataljona zemessargi Ogres pirmsskolas izglītības iestādes “Strautiņš” teritorijā demontēja graustu – padomju laika būvi, kas bija kļuvusi par apdraudējumu bērnu drošībai.
Tāpat arī sniegta palīdzība iedzīvotāju evakuācijā 2013. gada lielajos plūdos, kuros īpaši tika skarta Ogres apkaime. Pēc bargām ziemām speciālisti arī spridzinājuši ledu Daugavā, lai izvairītos no teritoriju applūšanas.
Savukārt šajā pavasarī, kad Covid-19 pandēmijas dēļ tika atcelta 4. maijā Daugavpilī paredzētā NBS militārā parāde, visas bruņoto spēku vienības vienojās labo darbu maratonā, dažādos fiziskos darbos palīdzot daudzu pašvaldību sociālo namu un bērnudārzu teritoriju sakopšanā. Vairāk nekā 50 Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona karavīri talkoja Ērgļu novada sociālā aprūpes centra “Kastaņas“ pagalmā, sakopjot teritoriju un palīdzot sagādāt malku.
Motivēti un apzinīgi zemessargi
Kā stāsta 54. bataljona komandieris, viņš savas vienības zemessargus var iedalīt divās grupās. Pirmie Zemessardzei pievienojās laikā, kad Krievija anektēja Krimu. Tie pārsvarā ir cilvēki, kuri savā profesionālajā dzīvē jau daudz sasnieguši, un šis viņu lēmums ir izsvērts un ļoti mērķtiecīgs.
Otra daļa zemessargu nekādā ziņā nav sliktāki – arī viņi ir motivēti un gatavi darboties, taču, pirmkārt, viņi bieži vien ir gados jaunāki, līdz ar to ar citu pieredzes bagāžu un vēsturisko atmiņu. Daudzi uzsāk dienestu paralēli mācībām, vēl būdami vidusskolas pēdējā klasē, kas ir labs veids, lai saprastu – vai militārā karjera ir viņu nākotnes izaicinājums. Savukārt daļa zemessargu ir bijušie jaunsargi, kuri atnāk jau ar militārām pamatiemaņām un ir motivēti šo ceļu arī turpināt. Protams, kā visās vienībās arī 54. bataljonā ir neliels jauno zemessargu atbirums, jo kāds apjauš, ka dienesta pienākumus tomēr nespēj savienot ar ģimenes dzīvi, kādam varbūt gadās veselības problēmas, taču motivētākie un patriotiskākie paliek.
Tikmēr Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem jāgādā, lai šie cilvēki, kuri dienestam Zemessardzē pievienojušies brīvprātīgi, savā ziņā atraujot laiku ģimenei, ir labi apgādāti un var pilnvērtīgi veikt pienākumus, rūpējoties par Latvijas drošību un aizsardzību.
Zemessardzes 54. inženiertehniskā bataljona sastāvā ir Tiltlicēju, Inženiertehniskā un Nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas rota. Bataljona galvenie uzdevumi ir sniegt inženiertehnisko atbalstu bruņoto spēku vienībām, neitralizēt un iznīcināt sprādzienbīstamus priekšmetus Latvijas teritorijā un starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, atbalstīt dabas stihiju vai tehnogēno katastrofu seku likvidēšanu, kā arī veikt citus ar valsts aizsardzību saistītus uzdevumus. Bataljona atbildības teritorijā ir Ogres, Ķeguma, Ikšķiles, Lielvārdes, Ērgļu un Mālpils novadi.
