Abu pasaules karu un arī Padomju armijas atstātais mantojums dažādu sprādzienbīstamu priekšmetu veidā Latvijā atrodams ne tikai jūrā, bet arī uz sauszemes. Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 54. inženiertehniskā bataljona Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rota ik dienu saņem izsaukumus, kuru laikā iznīcināti tiek gan artilērijas un mīnmetēju lādiņi, gan arī pa kādai retāk sastopamai kara “relikvijai”, piemēram, 100 kilogramus smagai aviācijas bumbai, kas nesen atrasta Tukuma pusē, tā “Sargs.lv” stāsta bataljona komandieris pulkvežleitnants Ainārs Rauza.
Viņš atzīst, ka statistika esot nemainīgi augsta – gada laikā uz sauszemes tiek atrasti vairāk nekā 5000 dažādu sprādzienbīstamu priekšmetu, no kuriem lielākā daļa ir 2. Pasaules kara mīnmetēju un artilērijas lādiņi. Īpaši aktīvs laiks rotas karavīriem esot pavasaris, kad atsākas lauksaimniecības darbi, zeme ir atkususi un priekšmeti burtiski tiek izspiesti no zemes. Tāpat arī rudens, kad tiek vākta raža un apstrādāti lauki, savukārt mežos aktīvi ir sēņotāji, kuri mēdz atrast arī abu pasaules karu atstāto munīciju.
Pulkvežleitnants Rauza novērojis, ka Kurzemes reģionā t.s. “Kurzemes katla” teritorijā ap Liepāju, Tukumu un Saldu visvairāk tiek atrasta munīcija, kura izmantota 2. Pasaules karā.
“Valsts policija saņemot izsaukumu par aizdomīgu priekšmetu, kas varētu būt sprādzienbīstams, veic vietas apskati un nepieciešamības gadījumā izsauc Nesprāgušas munīcijas personālu sprādzienbīstamā priekšmeta iznīcināšanai. Ierodoties notikuma vietā, mēs izvērtējam situāciju un nepieciešamības gadījumā veicam visus nepieciešamos pasākumus sprādzienbīstamā priekšmeta padarīšanai nekaitīgai un, ja iespējams, transportējam to uz drošu vietu iznīcināšanai. Gadās, ka šī munīcija vairs nav sprādzienbīstama, bet tā tik un tā ir jāaizved,” norāda 54. inženiertehniskā bataljona komandieris.
Īpaši liels izaicinājums Nesprāgušas munīcijas neitralizēšanas rotas karavīriem ir tad, ja iznīcināmais priekšmets atrodas publiskā vietā, piemēram, skolas pagalmā. Tad sadarbībā ar Valsts policijas darbiniekiem tiek evakuēti iedzīvotāji no incidenta vietai pieguļošās teritorijas (piemēram, 100 kg smagai aviācijas bumbai šķembu rādiuss ir vismaz 700 metri), tad tiek veiktas citas nepieciešamās darbības, lai sprādzienbīstamo priekšmetu padarītu nekaitīgu, tas tiek iznests ārā no notikuma vietas līdz transportam un nogādāts drošā vietā, lai iznīcinātu. Parasti sprādzienbīstamie priekšmeti tiek iznīcināti Ādažu poligonā vai īpašās vietās, par kuru izmantošanu noslēgti līgumi, piemēram, ar AS “Latvijas valsts meži”.
“Bieži atbalstu meklējam arī lādiņu izcelšanā no bedres, kad nepieciešams ekskavators vai cita speciālā tehnika. Ja tuvumā vēl ir dzīvojamās mājas vai citas sabiedriskas ēkas, tad operācija var ieilgt, jo cilvēki uz laiku ir jāevakuē, lai mazinātu apdraudējumu,” tā pulkvežleitnants Ainārs Rauza.
“Ir cilvēki, kuri tajā brīdī domā tikai par krāsaino metālu vai par peļņu, ko var iegūt no atrastā priekšmeta. Atminos gadījumu pagājušajā gadā, kad netālu no Ziemassvētku kauju muzeja, jaucot artilērijas lādiņu, tas eksplodēja cilvēkam rokās. Diemžēl Latvijā vismaz viens šāds negadījums notiek katru gadu,” viņš stāsta.
Ieteikumi, kā rīkoties, atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu:
- Pirmais un pats svarīgākais – to neaiztikt, nemēģināt pārvietot vai izjaukt
- Iespēju robežās atrašanās vietu iezīmēt vai norobežot, lai citi cilvēki to pamanītu.
- Par atradumu ziņot Valsts policijai, zvanot pa tālruni 110 vai arī kopējo operatīvo dienestu tālruni 112.
- Sniegt atrastā priekšmeta raksturojumu, ja to iespējams izdarīt, neejot pārāk tuvu un to neaiztiekot.
- Rīkoties saskaņā ar Valsts policijas darbinieka dotajiem norādījumiem.
