Daudzi esošie zemessargi lēmumu iestāties Zemessardzē pieņēmuši pēc 2014. gada Krievijas agresijas pret Ukrainu. Viņu vidū ir arī mākslinieks, keramiķis, gleznotājs un Ventspils Mākslas skolas skolotājs Jānis Kupčs, kurš brīvajā laikā ir Zemessardzes 46. kājnieku bataljona zemessargs. Par savu izvēli portālam “Sargs.lv” viņš saka – kad pats saproti, kāpēc jāsper šis solis, tad tas ir jādara. Izvēle par labu dienestam bijusi viņa pilsoniskās apziņas apliecinājums.
Lēmumu par dienestu Zemessardzē J. Kupčs pieņēma pirms pieciem gadiem. Viņš stāsta – Krievijas iebrukums Ukrainā licis aizdomāties arī par scenārijiem, kas varētu skart Latviju. Šīs pārdomas viņu arī mudināja stāties Zemessardzē. Viņaprāt, tas toreiz bija pareizākais lēmums.
“Kādi gan vēl būtu varianti – bēgt prom pāri jūrai? Domāju, ka ikviens pārdomāja iespējamos scenārijus un atrada sev piemērotāko risinājumu. Iespējams, kāds aizvien sēž dīvānā un domā – gan jau viss paies un norimsies,” saka zemessargs J. Kupčs. Lēmumus stāties Zemessardzē bijis ne tik daudz patriotisko jūtu vadīts, bet gan kā loģiska un adekvāta reakcija uz notiekošo.
Jebkuras zināšanas bagātina dzīvi
Zemessarga Kupča mērķis, iestājoties Zemessardzē, galvenokārt bijis apgūt pamatiemaņas, iepazīt militāro vidi un iemācīties apieties ar ieroci. Kā smejas zemessargs, jāmācās, lai nejaušības dēļ pats sev kājā neiešautu. “Daudzi, kuri ir saskatījušies Holivudas filmas, domā, ka labi zina, kā karot un kā būtu jārīkojas, tomēr realitātē viss ir krietni citādāk,” saka J. Kupčs.
Kā atzīst J. Kupčs, vairumam citu zemessargu dienests ir aicinājums, jo karjeras izaugsmi, pievienojoties Zemessardzei pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas neviens īsti neplāno.
Militāro pasauli iepazīst vēl tagad
J. Kupčs stāsta, ka ļoti svarīgi dienestā Zemessardzē ir saglabāt vēsu prātu un sapratni.
Zemessardzes pamatapmācības posms bijusi arī pirmā reize, kad J. Kupčs iepazinās ar militāro pasauli. Tieši tad iezīmējušās viņa paša spēju robežas. Viņš atzīst – līdz ar iekšējās disciplīnas nostiprināšanu un pakļaušanos pavēlēm, viņš turpina iepazīt militāro pasauli, kuru, kā pats saka, aizvien līdz galam nav sapratis.
“Tā ir pilnīgi cita pasaule. Tajā nav iespējams tā vienkārši ielēkt. Lēnā garā arī saproti, kas un kāpēc notiek. Iespējams, kādam mākslas pasaule šķiet sarežģīta. Man sveša bija armijas pasaule,” stāsta J. Kupčs.
Mākslinieka ota un ierocis - pilnīgi pretējas lietas
Zemessargs Kupčs stāsta, ka mākslinieka karjeru iespaido viss, kas notiek apkārt, pēc tam to parādot bildēs un gleznās. No tā neesot iespējams izbēgt, tomēr militāro jomu ar mākslu apvienot nevar. Kā smejas zemessargs – karavīrus viņš vēl nav sācis gleznot.
“Skaidrs, ka bez zemessargiem, kuru ir daudz, nevar iztikt. Tomēr arī no tiem daudzajiem, kuri iestājas, daļa atsijājas. Tie, kuri paliek dienestā, uz tiem arī var paļauties. Zemessardzei valstī ir ļoti liela nozīme. Arī mūsu aizsardzības sistēma ir būvēta tā, ka Zemessardzei tajā ir būtiska loma,” saka zemessargs – mākslinieks J. Kupčs.
