Finansists Kārlis Krastiņš: dienests Zemessardzē ir izaugsmes ceļš

Viedoklis
Sargs.lv
Image
Krastiņš
Foto: Miks Brūšnieks

Finansists un uzņēmējs, investīciju kompānijas “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš jau sešus gadus ir aktīvs 1. Rīgas brigādes 17. bataljona zemessargs. Viņš iestājies Zemessardzē, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā un pēc aizvadītajiem gadiem dienestā atzīst – kalpošana valstij ir progresa un izaugsmes ceļš.

Interviju ar K. Krastiņu esam sarunājuši viņa vadītajā “Prudentia” birojā. Ienākot konferenču telpā, K. Krastiņš steidz dalīties ar piedzīvoto nedēļas nogalē aizvadītajās Zemessardzes mācībās, kad kopā ar dienesta biedriem Ādažu poligonā trenējies šaušanā ar Bofors L-70 zenītlielgabalu. Tagad karavīra forma nolikta skapī līdz nākamajām mācībām, taču par piederību Nacionālo bruņoto spēku brālībai liecina K. Krastiņa kafijas krūzīte ar Latvijas armijas logo.

Krimas un Donbasa bērns

“Es varu teikt, ka pārnestā nozīmē esmu Krimas un Donbasa “bērns””, tā pirms sešiem gadiem izdarīto izvēli par labu valsts un tautas sargāšanai tagad skaidro K. Krastiņš. Kā nopietnu triecienu ticībai, ka Krievija ir valsts, kura rēķinās ar kaimiņu interesēm, nesa 2008. gada iebrukums Gruzijā. Lai gan toreiz Eiropas valstu attiecības ar Krieviju uz mirkli atgriezās normālās sliedēs, nepameta sajūta, ka tas nebūs pēdējais Krievijas starptautiskais izlēciens. Kad pienāca 2014. gads, un Krievija okupēja Krimu, bet vēlāk iebruka Donbasā, K. Krastiņa apziņā atskanēja modinātāja zvans.

Krastiņš

Foto: vecākais zemessargs K. Krastiņš mācībās Ādažu poligonā / Emīls Desjatņikovs

“Tā vienu vasaras dienu, sēžot un kopīgi dzerot alu ar labu draugu – veiksmīgu informācijas tehnoloģiju kompānijas pārstāvi, sapratām, ka nav jēgas sūkstīties vai tukši kritizēt potenciālo agresoru. Ja paši neko lietas labā nedarām, šādas sarunas ir bezjēdzīgas. Todien es pieņēmu lēmumu stāties Zemessardzē.”

K. Krastiņam dienests Zemessardzē saistās ar morālām vērtībām.  Viņaprāt, Latvijas valsts ir vienīgā vieta, kur turēt cieņā un attīstīt latviešu nācijas intereses. Ja kāds valsti apdraud, tā ir jāaizstāv ne tikai vārdos, bet darbos.

Krastiņš

Foto: vecākais zemessargs K. Krastiņš zenītlielgabala "Bofors L70" apmācību laikā / Emīls Desjatņikovs

“Sakāve sākas ar ienaidnieka viedokļa akceptēšanu. To nedrīkst akceptēt. Par savām interesēm ir jācīnās.”

Pleca sajūta

K. Krastiņš stāsta – pirms dienesta Zemessardzē viņam ar militāro jomu teju vispār nav bijusi saskare, jo, brūkot PSRS, izdevās izvairīties arī no dienesta padomju armijā. Tagad pēc Zemessardzē aizvadītiem sešiem gadiem izpratne gan par valsts aizsardzību, gan paņēmieniem, kā to nodrošināt, ir ievērojami augusi. K. Krastiņš jau ir ieguvis vecākā zemessarga pakāpi un pabeidzis 84 milimetru granātmetēja “Carl Gustav” apmācību kursu.

Lielāks respekts no kolēģiem jūtams arī civilajā darbā. Tas pēc spēku izsīkuma nedēļas nogalēs, kuras aizvadītas mācībās, dod vēl lielāku morālu gandarījumu. K. Krastiņš gan uzsver – kaut mācības nav vieglas, viņš tajās smeļas enerģiju.

krastiņš

Foto: vecākais zemessargs K. Krastiņš mācību laikā/ K.Krastiņa personiskais arhīvs

“Militārais dienests ir progresa ceļš. Tas nozīmē izkāpšanu ārpus komforta zonas, iespēju sevi pārbaudīt racionālos izaicinājumos. Tas liek sevi uzturēt labā fiziskā un morālā formā, kā arī dod iespēju baudīt Latvijas dabu. Kur gan mūsu urbānajā pasaulē var tik labi vērot debesis kā guļot patruļbāzē, kur var izbaudīt to, kā mežs mostas, dzirdēt katru putna spārnu vēzienu un tad sajust, kā piecu minūšu laikā visa apkārtne pēkšņi ir pamodusies! Tā ir romantika!”

Tomēr svarīgākā lieta dienestā ir kolēģu pleca sajūta. Kā stāsta finansists, Zemessardze ir vieta, kurā tiek nojauktas jebkuras civilajā dzīvē pastāvošās sociālās robežas.

“Tur dien juristi, informācijas tehnoloģiju speciālisti, šoferi, studenti un tādi paši uzņēmēji kā es. Līdzko mēs šķērsojam “batiņa” teritoriju, mēs visi esam vienādi. Nav vairs svarīgi – tu esi īss, garš, resns vai tievs. Nav nozīmes, cik tu esi bagāts vai nabags. Tur visas sociālās robežas noārdās,” viņš stāsta.

Foto:

“Ir svarīgi apzināties – ka “sūdu” gadījumā man būs 30 pleci, kuri “kapās” arī par mani un palīdzēs ne tikai dienestā, bet arī ārpus dienesta. Vai es mūsdienās varu paļauties tikai uz policiju vai citiem valsts dienestiem? Protams! Tomēr šie vīri ir pārbaudīti dažādās grūtībās - dubļos un sniegā. Man ir simtprocentīga pārliecība, ka viņi nekad nevienu nepievils. Tas ir cita līmeņa morāls apziņas līmenis – līdzīgi domājoši vīri, kuru mērķis ir aizsargāt.”

Dienests ikdienai netraucē

Vaicāts, kā dienestu izdodas savienot ar saspringto uzņēmēja ikdienu un ģimenes dzīvi, K. Krastiņš atzīst, ka svarīgākais šajā procesā ir plānošana.

“Man kā finansistam viss ir saplānots 3-4 mēnešus uz priekšu. Protams, gadās nobīdes, tas visu aizkavē. Tad ir “svētās” skolēnu brīvdienas, kuras mēs ar ģimeni pavadām tepat, Latvijā vai ārzemēs atpūšoties. Tad es zinu, ka uz tām mācībām netikšu,” saka K. Krastiņš

Krastiņš

Foto: vecākais zemessargs K. Krastiņš kolektīvo apmācību laikā Ādažu bāzē / Emīls Desjatņikovs

Pretimnākoša ikvienam zemessargam ir bataljona un rotas vadība. “Es varu runāt par manis pārstāvētā Zemessardzes 17. bataljona un savas rotas pieredzi. Te dienot, zinu, ka bataljons pielāgojas tam, ar kādu atdevi gatavs dienēt katrs zemessargs. Piemēram, es esmu intensīvākas slodzes rotā. Man tas patīk,” viņš atzīst.

K. Krastiņš stāsta – neviens zemessargs mācībām nevar veltīt katru nedēļas nogali, tādēļ teju ikvienā bataljonā piedāvātais modelis ar vismaz vienām kolektīvajām mācībām mēnesī ir optimāls risinājums.

“Vidēji šīs 20 līdz 25 dienas, kuras pavadītas mācībās ik gadu, ir tas temps, kādu var ieturēt vairums sabiedrības. Protams, kādreiz gadās situācijas, kuras liedz iespēju piedalīties mācībās, tomēr vidēji šis rādītājs tiek sasniegts."

Izdzīvot jāprot arī ģimenei

Dienests Zemessardzē K. Krastiņam daudz kritiskāk licis paraudzīties uz paša ģimenes izdzīvošanas spējām. “Svarīgi, lai es pats, mana ģimene vai tuvinieki krīzes situācijās pēkšņi kādam nekļūtu par problēmu,” teic uzņēmējs. Tālab viņš sev uzdevis racionālu jautājumu – kāds ir rīcības plāns, lai pārvarētu grūtības ne tikai kara laikā, bet arī situācijās, kad pēkšņi nebūtu pieejama elektrības vai gāzes padeve.

“Nevaru palielīties, ka manā ģimenē būtu izstrādāta standarta rīcības kārtība šādos gadījumos, taču man ir plāns, kur mana sieva ar bērniem var doties, lai viņiem nekas slikts nevarētu atgadīties. Tāpat man mājās ir malkas krāsniņa, uz kuras var uzsildīt ūdeni, mums ir pieejami ūdens krājumi, tāpat arī pārtika pietiks kādam laikam. Krietni lielākas pārtikas rezerves man izveidotas laukos pie krusttēva, kur grūtību gadījumā ģimene varētu pārlaist pirmās trīs krīzes dienas. Šajā rezervju sarakstā ir arī medicīnas preces.”

K. Krastiņš atzīst – pirms dienesta Zemessardzē par šīm lietām viņš tikpat kā nebija aizdomājies.

“Es varētu sevi salīdzināt ar cilvēku, kuram pirms tam nebija iestājies “apdrošināšanas gadījums”. Visi konflikti pasaulē šķita ļoti tāli. Nespēju iedomāties, ka tie kaut jebkādā gadījumā attiektos uz mani. Tā nu es turpināju dzīvot tādu taurenīša dzīvi ar rozā brillēm līdz pat 2014. gadam, kad manā apziņā iestājās šis “apdrošināšanas gadījums”. Es sapratu, ka krājumi ir jāatjauno un jāpilnveido,” viņš stāsta.

Lielāka piesardzība arī biznesā

K. Krastiņš investīciju jomā strādā jau 20 gadus, taču zemessarga apziņa atstājusi pēdas arī biznesā, kur investori tiek vērtēti daudz skrupulozāk.

. “Es atbalstu tādu pieeju, kāda ir Somijā. Tur jebkura investīcija, kas nāk no valstīm, kuras nav Eiropas Savienībā, ir jāapstiprina Aizsardzības ministrijā. Tāpat es atbalstu nesenos grozījumus Nacionālajā drošības likumā, kur mums kā finansistiem ir jāziņo Valsts drošības dienestam par jebkuriem aizdomīgiem darījumiem un investoriem, kuri var būt kaitīgi Latvijas interesēm.”.

krastiņš

Foto: "Sargs.lv"

Finansists atzīst – lai gan ne visas investīcijas, kuras nāk no Krievijas vai Ķīnas, ir kaitīgas, sabiedrība uz tām nevar raudzīties naivi. Šajās valstīs aizvien netrūkst kompāniju, kuras patiesībā strādā valdības interesēs, lai vairotu to ietekmi. “Somijā nesen atsevišķas Ālandu salas iegādājās ar Krieviju saistīti investori. Lai gan uz tām bija paredzēts celt privātmājas, patiesībā tur tika būvēti helikopteru nosēšanās laukumi. Šie cilvēki bija saistīti ar KHL klubu Helsinku “Jokerit” un tā finansētājiem,” stāsta K. Krastiņš, atgādinot arī par Krievijas investoriem, kuri ir iegādājušies volejbola sporta kompleksu “Brazil” netālu no lidostas “Rīga”.

“Es esmu par sadarbību, par labiem investoriem. Tomēr, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, nevaram būt naivi,” viņš atzīst.

Dalies ar šo ziņu