Lielvārdes gaisa spēku bāzē pirmo reizi tās vēsturē nosēdusies NATO agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas (AWACS) lidmašīna “Boeing” E-3A, kas šobrīd Baltijas reģionā piedalās divās alianses operācijās: “Eastern Sentry”, kas vērsta uz Eiropas austrumu flanga valstu gaisa telpas aizsardzību, un “Baltic Sentinel”, kuras mērķis ir uzraudzīt un aizsargāt zemūdens kritisko infrastruktūru, kā arī nodrošināt drošību un neaizskaramību Baltijas jūrā.
Pašlaik alianses rīcībā ir 14 AWACS E-3A tipa agrās brīdināšanas un kontroles sistēmas lidmašīnu, kas pastāvīgi bāzējas Geilenkirhenes gaisa spēku bāzē Vācijā.
AWACS flotes uzdevums ir nodrošināt NATO sabiedroto gaisa telpas novērošanu un visu spēku veidu komandvadību, atrodoties pastāvīgā kustībā. Tas pretiniekam būtiski apgrūtina komandvadības centra atklāšanu un liedz iespēju to iznīcināt. Lidmašīna spēj novērot notiekošo gan gaisa telpā, gan uz sauszemes un jūrā, kā arī vajadzības gadījumā nodrošināt ne tikai sakaru retranslēšanu, bet arī tiešo kaujas vienību vadību.
Kā stāsta lidmašīnas apkalpes locekļi – standarta operācijās gaisa kuģa apkalpe uzdevumus var veikt vairāk nekā 10 stundas, savukārt, nodrošinot degvielas uzpildi gaisā, uzdevumu izpildes laiks var palielināties vēl vairāk. Lai apkalpe, nepārtraucot operāciju un izpildot tehnoloģiski sarežģītos uzdevumus, spētu atjaunot spēkus, lidaparātā līdztekus izlūkošanas un komandvadības sistēmām ir izveidota arī personāla atpūtas zona, kurā maiņu beigušie karavīri var izgulēties.
NATO AWACS lidmašīnu Lielvārdes gaisa spēku bāzē uzņēma Aizsardzības ministrijas, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) un Gaisa spēku vadības pārstāvji.
Kā sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Airis Rikveilis, Latvijai un citām NATO austrumu flanga valstīm ir svarīgi, ka šādu lidmašīnu lidojumi sabiedroto gaisa telpā, jo īpaši alianses ziemeļaustrumu flangā, ir kļuvuši par rutīnu. Kā uzsvēra valsts sekretārs, tieši pastāvīga rutīna ļauj labāk saredzēt un kontrolēt notiekošo ne tikai NATO teritorijā, bet arī ārpus tās robežām.
Gandarījumu par sabiedroto vizīti un Gaisa spēku bāzes personāla spēju uzņemt dažāda tipa lidaparātus sarunā ar portālu “Sargs.lv” pauda arī Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis.
Viņš norāda, ka priekšdarbi, lai bāze spētu uzņemt visa veida NATO dalībvalstu gaisa kuģus, veikti jau 2024. gadā, kad Igaunijas Emari (Ämari) gaisa spēku bāzes remonta laikā Lielvārde uzņēma Vācijas Gaisa spēku iznīcinātājus, kuri patrulēja Baltijas gaisa telpā. Šajā laikā būtiski uzlabota ne tikai pašas bāzes infrastruktūra, bet arī apmācīts un sagatavots atbilstošs Gaisa spēku personāls.
“Tas ir sarežģīts process – sākot no gaisa kuģa uzņemšanas, tam atrodoties vēl gaisā, lidojuma plāna sagatavošanas un beidzot ar virszemes personāla veiktajām darbībām, kas saistītas gan ar lidmašīnas novietošanu uz perona, gan degvielas uzpildi,” stāsta pulkvedis V. Masulis.
Savukārt NATO Agrīnās brīdināšanas un kontroles spēku štāba militārās loģistikas un nodrošinājuma vadītājs ASV Gaisa spēku pulkvedis Breidijs Po (Brady Poe) portālam “Sargs.lv” atzina: neraugoties uz svarīgo funkciju, NATO izmantotās agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnas pamazām tuvojas sava dzīves cikla noslēgumam. Lielākā daļa flotes ir būvēta pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu sākumā.
Saskaņā ar NATO iepriekš pieņemtajiem lēmumiem nākamo gadu gaitā šīs lidmašīnas pamazām tiks izņemtas no ekspluatācijas, lai tās aizstātu ar Zviedrijas aizsardzības nozares koncerna “Saab” ražotajām izlūkošanas un komandvadības lidmašīnām “GlobalEye”.
“Konkrēti šī lidmašīna ir būvēta 1983. gadā, kas nozīmē, ka tā, piedzīvojot dažādas modernizācijas, savus uzdevumus ir pildījusi jau 43 gadus,” skaidroja pulkvedis B. Po.
Vaicāts, ar kādām sajūtām sagaida agrās brīdināšanas un kontroles lidmašīnu flotes nomaiņu, pulkvedis atzina, ka tās ir divējādas:
Jau vēstīts, ka jaunajā NATO “GlobalEye” projektā līdz ar citām 11 NATO valstīm piedalās arī Latvija. Alianses dalībvalstu plāns ir līdz 2030. gadam iegādāties līdz pat 10 jaunā tipa lidmašīnām. Pilnu operacionālo gatavību jaunais NATO tālās darbības izlūkošanas un komandvadības projekts sasniegs līdz 2031. gadam.
“GlobalEye” sistēma nodrošina daudzdomēnu uzraudzību gaisā, uz zemes un jūrā no vienas platformas. Lidmašīnas ir aprīkotas ar modernu “Erieye ER” (Extended Range) radaru, kas spēj darboties intensīvu elektronisko traucējumu apstākļos. Tas ļaus aliansei efektīvāk fiksēt un izsekot mūsdienu apdraudējumus, tostarp dronu spietus, ballistiskās un spārnotās raķetes, būtiski uzlabojot NATO situācijas izpratni un operāciju vadību.
Pašas lidmašīnas bāzes platformu ražo Kanādas uzņēmums “Bombardier”. Gaisā tā spēj atrasties ilgāk par 11 stundām, apvienojot augstu lidojuma veiktspēju ar salīdzinoši zemām uzturēšanas izmaksām.
