NATO ir oficiāli uzsākusi jaunu operāciju “Arktikas sardze” (Arctic Sentry), kuras mērķis ir stiprināt alianses militāro klātbūtni Arktikā un Tālajos Ziemeļos. Šī iniciatīva nozīmē būtiskas pārmaiņas tajā, kā NATO organizē darbību šajā reģionā, jo līdz šim atsevišķās valstu un sabiedroto misijas turpmāk tiks apvienotas vienotā, koordinētā operatīvajā sistēmā. Pirmo reizi visas esošās sabiedroto militārās aktivitātes Arktikā darbosies vienotas komandvadības struktūras ietvaros, kas ļaus ātrāk pieņemt lēmumus, uzlabos situācijas pārraudzību un stiprinās atturēšanas spējas reģionā ar pieaugošu stratēģisko nozīmi.
Operāciju vadīs Apvienoto spēku pavēlniecība Norfolkā (Joint Forces Command Norfolk), un to pārraudzīs NATO Sabiedroto operāciju pavēlniecība (Allied Command Operations) Eiropas augstākā sabiedroto spēku komandiera pakļautībā. “Arktikas sardze” ir veidota kā pastiprinātas modrības aktivitāte, līdzīgi kā NATO “Baltic Sentry” un “Eastern Sentry” misijas, kas tika izveidotas, lai uzlabotu gatavību un koordināciju paaugstinātas drošības apstākļos. Operācija apvienos un koordinēs jau esošās mācības, patrulēšanu un dalībvalstu izvietotos spēkus, vienlaikus izvērtējot un novēršot iespējamās darbības nepilnības.
Dānija ir uzņēmusies vadošo lomu, aicinot NATO aktīvāk iesaistīties Arktikā, un pēdējā laikā ir pastiprinājusi arī savas militārās aktivitātes Grenlandē, kā arī tās apkārtnē. Dānijas amatpersonas norādījušas, ka valsts ieguldījums operācijā “Baltijas sardze” būs ievērojams, lai gan konkrētās operacionālās detaļas vēl tiek precizētas. Kopenhāgena uzsver, ka šī misija ir ilgstošu centienu rezultāts, lai Arktikas aizsardzību ciešāk integrētu NATO kopējā komandvadības struktūrā un nodrošinātu, ka atbildība par reģiona drošību tiek dalīta starp sabiedrotajiem.
Jau vēstīts, ka Apvienotā Karaliste paziņojusi, ka tuvāko trīs gadu laikā dubultos Norvēģijā izvietoto britu karavīru skaitu, palielinot to līdz 2000. Martā 1500 Karalisko jūras kājnieku piedalīsies plaša mēroga NATO mācībās “Cold Response” Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā. Sagaidāms, ka Lielbritānijas spēkiem būs nozīmīga loma operācijas “Baltijas sardze” plānošanā un īstenošanā. Papildus tam Apvienotās Karalistes vadītie Apvienotie ekspedīcijas spēki (Joint Expeditionary Force) septembrī rīkos mācības “Lion Protector”, kuru laikā simtiem karavīru tiks izvietoti Islandē, Dānijā un Norvēģijā, lai trenētos kritiskās infrastruktūras aizsardzībā un stiprinātu kopīgās komandvadības un kontroles spējas ziemeļu ūdeņos.
Arī Vācija ir apstiprinājusi savu dalību NATO aktivitātēs Arktikā. Saskaņā ar aizsardzības plānošanas informāciju Bundesvērs plāno operācijas “Baltijas sardze” atbalstam nosūtīt iznīcinātājus “Eurofighter” un transportlidmašīnas “A400M”. Vācijas iesaiste apliecina plašāku alianses apņemšanos uzskatīt Arktikas drošību par kopīgu atbildību, nevis tikai Ziemeļvalstu reģionālu jautājumu.
Ar operācijas “Baltijas sardze” palīdzību NATO vēlas izveidot vienotu operatīvo pieeju Tālajiem Ziemeļiem, stiprinot atturēšanas spējas, uzlabojot savietojamību starp sabiedroto spēkiem un nodrošinot iespēju nepieciešamības gadījumā ātri pastiprināt klātbūtni reģionā. Alianses amatpersonas uzsver, ka misijai ir aizsardzības raksturs un tās mērķis ir saglabāt stabilitāti. Pieaugot ģeopolitiskajai konkurencei un klimata pārmaiņām mainot piekļuvi šim reģionam, “Baltijas sardze” iezīmē būtisku soli NATO ilgtermiņa stratēģiskās nostājas nostiprināšanā vienā no pasaulē jutīgākajiem un stratēģiski nozīmīgākajiem reģioniem.
