Apvienotā Karaliste ir paziņojusi par plāniem nākamo trīs gadu laikā dubultot savu karavīru skaitu Norvēģijā, tā stiprinot militāro klātbūtni Arktikā, ņemot vērā pieaugošās bažas par Krievijas aktivitātēm Tālo Ziemeļu reģionā. Karavīru skaits tiks palielināts no aptuveni 1000 līdz 2000 cilvēkiem. Šis solis ir daļa no plašākiem centieniem stiprināt NATO ziemeļu flangu.
Aizsardzības ministrs Džons Hīlijs norādīja, ka šāds lēmums atspoguļo pieaugošās drošības prasības un arvien pārliecinošāku Krievijas rīcību. Viņš uzsvēra, ka Krievija šobrīd rada nopietnāko apdraudējumu Arktikas un Tālo Ziemeļu drošībai kopš Aukstā kara laikiem. Maskava ir atjaunojusi vairākas bijušās padomju militārās bāzes reģionā un paplašinājusi savu militāro klātbūtni, tādēļ NATO sabiedrotie pastiprina sadarbību un gatavību.
Paplašinātās lomas ietvaros Lielbritānijas spēki piedalīsies NATO jaunajā Arktikai veltītajā iniciatīvā “Arctic Sentry”, kuras mērķis ir stiprināt novērošanu, atturēšanas spējas un ātras reaģēšanas iespējas reģionā. Šī iniciatīva ir līdzīga citām NATO programmām, kas paredzētas drošības uzlabošanai stratēģiski svarīgos reģionos.
Apvienotā Karaliste piedalīsies arī lielās daudznacionālās militārajās mācībās, kuru mērķis ir sagatavot sabiedroto spēkus darbībai skarbajos ziemeļu apstākļos. Martā aptuveni 1500 Karalisko jūras kājnieku piedalīsies mācībās “Cold Response” Norvēģijā, Somijā un Zviedrijā, trenējoties Arktikas kara apstākļos un kopīgās operācijās.
Vēlāk šogad Apvienotās Karalistes vadītie Apvienotie ekspedīcijas spēki rīkos mācības “Lion Protector”, kurās piedalīsies gaisa, sauszemes un jūras vienības no vairākām Eiropas valstīm. Mācību uzmanības centrā būs kritiskās infrastruktūras aizsardzība Norvēģijā, Islandē un Dānijā pret iespējamiem uzbrukumiem vai sabotāžu.
Zemūdens infrastruktūras aizsardzība pēdējā laikā ir kļuvusi par īpašu prioritāti Apvienotajai Karalistei un tās sabiedrotajiem. Pieaugušas bažas par zemūdens kabeļu un cauruļvadu drošību, īpaši pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā un pieaugošās spriedzes starp Maskavu un NATO dalībvalstīm. Reaģējot uz to, Lielbritānija un Norvēģija pagājušajā gadā parakstīja aizsardzības vienošanos, lai stiprinātu sadarbību jūrā, tostarp īstenotu kopīgas jūras operācijas Krievijas zemūdeņu izsekošanai un zemūdens infrastruktūras aizsardzībai.
Lielbritānijas aizsardzības amatpersonas norādījušas, ka pēdējos gados būtiski pieaugusi Krievijas zemūdeņu aktivitāte Apvienotās Karalistes ūdeņos, un Ziemeļatlantijā tā sasniegusi līmeni, kas salīdzināms ar Aukstā kara periodu. Paplašinātā karavīru izvietošana Norvēģijā paredzēta, lai stiprinātu atturēšanu, uzlabotu gatavību un nodrošinātu NATO spēju ātri reaģēt uz jebkādiem draudiem Arktikas reģionā.
