Norvēģija ir oficiāli iesniegusi priekšlikuma projektu par militārās policijas pilnvaru paplašināšanu uz attālās Jana Majena salas Arktikā, norādot uz drošības situācijas pasliktināšanos Ziemeļu reģionā un iespējamu Norvēģijas un sabiedroto klātbūtnes pieaugumu šajā teritorijā.
Priekšlikumu, ko iesniegusi Norvēģijas Aizsardzības ministrija, paredzēts izmantot, lai paplašinātu valstī spēkā esošā Militārās policijas likuma ģeogrāfisko darbības jomu, iekļaujot tajā Jana Majena salu. Regulas projekts šobrīd ir nodots apspriešanai līdz nākamajam mēnesim. Jana Majena ir neapdzīvota vulkāniska sala Arktikas okeānā, aptuveni 500 kilometrus uz austrumiem no Grenlandes. Lai gan uz salas nav pastāvīgu civiliedzīvotāju, tajā darbojas apvienota meteoroloģiskā un militārā stacija, kuru apkalpo neliels, rotācijas kārtībā mainīgs Norvēģijas Bruņoto spēku personāla sastāvs.
Saskaņā ar ierosinātajām izmaiņām Jana Majena salu būtu iespējams noteikt par militāru teritoriju. Kā norādīts Aizsardzības ministrijas priekšlikumā, Norvēģijas Bruņoto spēku virsniekam tiktu piešķirtas tādas pilnvaras, kas ļautu nodrošināt teritorijas pilnvērtīgāku apsardzi un novērstu tās pārkāpumus.
Uz salas atrodas arī Jana Majensfīlda (Jan Mayensfield) lidlauks, kas tiek periodiski izmantots militārajiem lidojumiem, kā arī personāla un krājumu transportēšanai. Šā gada sākumā Norvēģija paziņoja par plāniem izbūvēt jaunu zemūdens optisko šķiedru kabeli, kas savienotu kontinentālo daļu gan ar Jana Majena salu, gan ar Svalbāras arhipelāgu, tādējādi vēl vairāk palielinot šo Arktikas teritoriju stratēģisko nozīmi.
Jana Majena iepriekš jau ir piesaistījusi starptautisku uzmanību. 2020. gadā ASV Gaisa spēku personāla vizīte, kuras laikā tika izvērtēta iespēja, vai uz salas varētu nolaisties transportlidmašīnas “C-130J Super Hercules”, izraisīja Krievijas Ārlietu ministrijas kritiku. Tā šo vizīti raksturoja kā satraucošu un uzskatīja to par daļu no pastiprinātām militārām aktivitātēm, kas vērstas uz reģiona destabilizāciju.
Norvēģijas priekšlikums izskan laikā, kad pieaug bažas, ka attālās Arktikas teritorijas nākotnē varētu kļūt par spriedzes punktiem, klimata pārmaiņām palielinot piekļuvi un konkurenci reģionā. Nesenā Arktikas institūta ziņojumā tika brīdināts, ka Svalbāra, kas atrodas starp Norvēģijas kontinentālo daļu un Ziemeļpolu, varētu būt pakļauta iespējamai konfrontācijai ar Krieviju.
Tomēr Krievija nav vienīgais drošības faktors, kas ietekmē Arktikas politikas veidošanu. Pagājušajā nedēļā Dānija savā ikgadējā izlūkdienestu ziņojumā pirmo reizi identificēja Amerikas Savienotās Valstis kā potenciālu drošības risku, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa izteikumiem par interesi pārņemt kontroli pār Grenlandi. Mainīgā drošības situācija ir mudinājusi valstis, tostarp Norvēģiju, pārvērtēt pārvaldību un militāro gatavību savās ziemeļu teritorijās.
