NATO plāno atvērt biroju Japānā, lai padziļinātu sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm

NATO
Nikkei Asia/ REUTERS/Sargs.lv
NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga tikšnās ar Japānas ministru prezidentu Fumio Kišida
Foto: AP/Scanpix

NATO gatavojas atvērt sadarbības biroju Tokijā, kas būs pirmais šāda veida birojs Āzijā. Mērķis ir uzlabot sadarbību kibertehnoloģiju, “graujošo tehnoloģiju” un dezinformācijas jomā, kā arī atbalstīt Indijas un Klusā okeāna valstis pieaugot Ķīnas draudiem reģionā, vēsta Āzijas laikraksts “Nikkei Asia”.

Jaunais NATO birojs konsultēs Japānu un citus galvenos sadarbības partnerus reģionā, kā Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi, pieaugot Ķīnas reģionālajiem draudiem, taču saglabājot uzmanību Krievijai.

Papildus NATO un Japāna padziļinās sadarbību kiberdraudu apkarošanā, kosmosa jautājumos, saskaņos nostāju attiecībā uz jaunām un “graujošām tehnoloģijām” un apmainīsies ar pieredzi par dezinformācijas apkarošanu, noslēdzot Individuāli pielāgotas partnerības programmu (IPPP). Jaunos sadarbības plānus medijam “Nikkei Asia” apstiprina gan Japānas, gan NATO amatpersonas.

NATO ir līdzīgi sadarbības biroji Apvienoto Nāciju Organizācijā Ņujorkā, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā Vīnē, kā arī Gruzijā, Ukrainā, Bosnijā un Hercegovinā, Moldovā un Kuveitā.

Nodoms padziļināt sadarbību ir abpusējs. Japāna plāno nosūtīt diplomātisko misiju uz NATO, atdalot to no savas vēstniecības Beļģijā, kā tas bijis līdz šim. Kā arī tiks iecelts jauns Japānas vēstnieks NATO.

Amatpersonas cer, ka NATO un Japānas IPPP parakstīšana notiks vēl pirms Viļņas samita. Paredzams, ka sanāksmē, tāpat kā pagājušajā gadā, piedalīsies Japānas, Dienvidkorejas, Austrālijas un Jaunzēlandes līderi, kas liecina par NATO ciešāku iesaistīšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Dānijas vēstnieks Japānā Pīters Taksoe-Jensens (Peter Taksoe-Jensen) telefona intervijā ziņu aģentūrai “Nikkei Asia” sacīja, ka NATO sadarbības birojs būs pirmais šāda veida birojs Indijas un Klusā okeāna reģionā un vairāk nekā tikai simbolisks. "Tas būs ļoti redzams, reāls veids, kā stiprināt Japānas un NATO attiecības," viņš atzina.

Dānijas vēstniecība darbojas kā alianses kontaktpunkts Japānā un koordinē ar dalībvalstīm NATO un Japānas sadarbību.

P. Taksoe-Jensens norādīja, ka ģeopolitiskā ainava ir krasi mainījusies kopš NATO iepriekšējās Stratēģiskās koncepcijas publicēšanas 2010.gadā. "Tolaik Krievija tika uzskatīta par potenciālo partneri, un par Ķīnu nebija ne vārda. 2022. gadā Madrides samitā sabiedroto līderi nolēma, ka Krievija vairs nav partneris, bet gan ienaidnieks, un tika arī atzīts, ka Ķīnas aktivitāšu pieaugums varētu ietekmēt Eiropas drošību," viņš sacīja “Nikkei Asian”.

"Tāpēc NATO ir svarīgi uzturēt labas attiecības ar mūsu partneriem šajā reģionā." Vēstnieks piebilst, ka sadarbības birojs strādās arī ar citiem svarīgiem dalībniekiem reģionā, piemēram, Indiju un ASEAN valstīm.

Sadarbība tiks formalizēta tuvāko nedēļu laikā, kad NATO un Japāna uzsāks izstrādi pie IPPP. Tas būs Individuālās partnerības un sadarbības programmas (IPSP) uzlabojums, ko abas puses parakstīja 2014. gadā.

Taču vēstnieks atzīst, ka ir vēl par agru domāt par kopīgas reģionālās atturēšanas politikas stiprināšanu.

Tokijas Keio universitātes asociētais profesors Mičito Curuoka (Michito Tsuruoka) intervijā “Nikkei Asian” sacīja, ka karš Ukrainā ir mainījis to, kā NATO uztver Ķīnu. "Papildus problēmām, ko Ķīna rada pati par sevi, ir radusies jauna dimensija - Ķīna kā Krievijas atbalstītāja. Šis faktors kļūst cieši saistīts ar Eiropas drošību."

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs vizītes laikā Japānā vairākkārt minēja Ķīnas un Krievijas sadarbības draudus.

Asociētais profesors uzskata, ka NATO nostiprināšanās Japānā būtu ļoti nozīmīgs solis arī pašas valsts drošībai. "Tas nozīmē, ka, kad NATO skatīsies uz Āziju, tostarp Ķīnu, tā to darīs caur Tokijas prizmu. Kad pārstāvis nosūtīs informāciju NATO galvenajai mītnei, tas vienmēr būs caur Tokiju."

NATO "2022. gada stratēģiskās koncepcijas" dokumentā ir atzīts, ka Ķīnas izvirzītās ambīcijas un piespiešanas politika rada "izaicinājumu" NATO. Ķīnas "ļaunprātīgās hibrīda un kiberoperācijas, kā arī konfrontējošā retorika un dezinformācija ir vērsta uz sabiedrotajiem un kaitē alianses drošībai", teikts koncepcijā.

NATO koncepcija arī norāda, ka Ķīna mēģina panākt kontroli pār galvenajām tehnoloģiju un rūpniecības nozarēm, kritisko infrastruktūru, stratēģiskiem materiāliem un piegādes ķēdēm. Papildus Ķīnas darbība kosmosa, kiberdrošības un jūras spēku domēnos, grauj uz noteikumiem balstīto starptautisko kārtību, pastiprinot bažas par tās partnerības padziļināšanu ar Krieviju.

NATO stratēģijā arī norādīts: "Mēs stiprināsim dialogu un sadarbību ar jauniem un esošajiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, lai risinātu starpreģionu problēmas un kopīgās drošības intereses." Biroja atvēršana Japānā ir viens no pakāpieniem, lai pildītu noteiktos NATO mērķus.

Dalies ar šo ziņu