“Krievija ir vētra, Ķīna ir klimata pārmaiņas,” tā 2022.gada oktobrī sacīja Vācijas izlūkdienesta vadītājs Tomass Haldenvans (Thomas Haldenwang), raksturojot pašreizējo ģeopolitisko situāciju. Pasaules šķelšanos, iespējams, izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā, taču galvenais 21. gadsimta dzinējspēks ir pastāvīgā konkurence starp ASV un Ķīnu. Abas lielvaras ir iesaistījušās cīņā par globālu ekonomisko, militāro un ideoloģisko pārākumu, radot pamatu otrajam aukstajam karam, kas izpleties visā pasaulē. “Sargs.lv” divu rakstu sērijās atšķetinās abu pušu centienu gūt virsroku globālajā cīņā, šajā daļā apskatot tieši demokrātisko valstu alianses veidošanos, kurā, kā jau pirmajā aukstajā karā, vadošo lomu uzņēmusies ASV.
Vairāki nesenie notikumi parāda, kā, neskatoties uz to, ko abas lielvaras dara iekšpolitiski – piemēram, cenšoties nostiprināt savus militāros, tehnoloģiskos vai ekonomiskos muskuļus – abas valstis strādā, lai veicinātu savu starptautisko pozīciju.
2022. gada vasarā G-20 samitā, kurā piedalījās četras Āzijas un Klusā okeāna valstis – ASV izdevās panākt, ka NATO savā stratēģiskajā koncepcijā iekļauj arī Ķīnu. Valstis vienojās par jaunu militāro finansējumu no ASV valdības, savukārt Austrālija un Apvienotā Karaliste apņēmās paplašināt sadarbību kodolzemūdeņu iepirkumos, iekļaujot tajā hiperskaņas ieročus.
Ķīna savukārt noslēdza “beznosacījuma” attiecības ar Krieviju tieši pirms iebrukuma Ukrainā. 2022. gada decembrī prezidents Sji Dzjiņpins veica nozīmīgu vizīti Rijādā, Saūda Arābijā, lai stiprinātu saites ar naftas bagāto karalisti, kuras attiecības ar Vašingtonu tikai pasliktinās.
Horhe Heine (Jorge Heine), Bostonas Universitātes Pārdī Globālo pētījumu skolas starptautisko attiecību profesors intervijā Spānijas laikrakstam “El Pais” saka: "Pastāv arvien lielāka vienprātība par to, ka mēs esam otrajā aukstajā karā.”
Lai gan vairums valstis globālajos dienvidos cenšas nepievērst uzmanību karam Ukrainā, jo uzskata to tikai par reģionālu konfliktu, taču Krievija, Ķīna un Rietumi šo konfliktu ienes arī globālajā politikā. Aiz vien ciešākās attiecības starp Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu un Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu, ko apliecina arī abu tikšanās šajā nedēļā Maskavā, norāda uz abu valstu spēcīgo sadarbību un pakāpenisko alianses izveidi. Ar šo arī pieaug Rietumu bažas, ka Ķīna sāks militāri atbalstīt Krievijas karu. Kaujas Ukrainā sāk kļūt par plašāka konflikta centrālo skatuvi.
Kā liecina laikraksta “Financial Times” esošā informācija, Dž.Baidena administrācija neuzskata, ka Krievijas uzsāktais karš Ukrainā ir mainījis Pekinas domas par iebrukumu Taivānā. Tieši pretēji, Ķīna ir ieinteresēta noskaidrot, kādas kļūdas Krievija ir pieļāvusi, lai pati izvairītos no tām. Viena no mācībām ir nepieciešamība pēc milzīga spēka izmantošanas jebkurā militārā darbībā un, protams, nepieciešamība aizsargāt Ķīnas ekonomiku no iespējamām Rietumu sankcijām.
Pastiprinoties Ķīnas un Krievijas attiecībām, tiek spēcināta arī demokrātisko valstu koalīcijas veidošanās, lai uzlabotu Rietumu drošības pozīcijas gan Eiropā, gan Āzijā.
Lūk, kā pasaules kartē tiek veidota demokrātisko valstu alianse:
INDIJAS – KLUSĀ OKEĀNA REĢIONS
Šajā reģionā notiek intensīvākā abu lielvaru aktivitāte. To parāda jau “AUKUS” - ASV, Lielbritānijas un Austrālijas līgums par kodolzemūdeņu iegādi. Pieaug arī atbalsts Taivānai, ASV paplašina savu sadarbību ar Japānu kosmosa jomā, kā arī ir palielināta ASV piekļuve Filipīnu militārajām bāzēm.
"ASV augstākā pavēlniecība signalizē, ka nākamajos gados notiks lielākās militārās pārmaiņas pēdējo gadu desmitu laikā," atzīst Mikko Huotari.
Indija
Loģika ir acīmredzama, ņemot vērā Indijas lielumu un tās problēmas ar Ķīnu. Pēdējā laikā Dž. Baidena administrācija ir pasludinājusi Indiju par draudzīgu valsti, mudinot ASV uzņēmumus novirzīt savu ražošanu uz Indiju un samazināt atkarību no Ķīnas. Piemēram, ASV gigants “Apple” jau strādā pie tā - ražošana Indijā un Vjetnamā ir palielinājusies.
Tomēr, pēc H.Heines teiktā, šai maiņai ir savi ierobežojumi. “Pirmkārt, tāpēc, ka Indijas ekonomika ir daudz mazāka nekā Ķīnas ekonomika. Otrkārt, tāpēc, ka Indija nav integrēta reģionālās sadarbības mehānismos. Es arī šaubos, ka [Indija] kā potenciālais ražotājs ir pievilcīgāks par Ķīnas piedāvāto infrastruktūru, darbaspēku un loģistiku,” norāda H.Heine, piebilstot, ka šādas izmaiņas sniegs ieguvumus ilgtermiņā ne īstermiņā.
Kā arī savus sarežģījumus rada Indijas premjerministra Narendra Modi valdība. Tā ir bijusi piesardzīga, izvairītos no pušu ieņemšanas, tai skaitā atturējusies no svarīgākajiem ANO balsojumiem par Krievijas karu Ukrainā, kā arī palielinājusi naftas importu no Krievijas. ASV uzskata, ka nepieciešams pakāpeniski tuvināt Indiju, uzsverot abu valstu kopīgās drošības intereses Ķīnas varas ierobežošanā.
Filipīnas
Aizvien vairāk ASV paplašina savu militāro klātbūtni Āzijā, veicot virkni pasākumu, kuru mērķis ir pretoties Pekinai un pārliecināt Indijas-Klusā okeāna sabiedrotos, ka ASV stāsies viņiem līdzās pret Ķīnas un Ziemeļkorejas draudiem.
ASV Aizsardzības ministrs Loids Ostins februāra sākumā, savā septītajā braucienā uz Āziju divu gadu laikā, paziņoja par vienošanos ar Filipīnām, kas dod ASV piekļuvi vēl četrām militārajām bāzēm šajā valstī.
Viņš to nosauca par "lielu darījumu", lai gan tas nenozīmē pastāvīgu ASV militāro klātbūtni, kas ir aizliegta saskaņā ar Filipīnu konstitūciju, tomēr tas sniedz ASV karaspēkam stratēģiski svarīgas pieejas kritiskām vietām - Taivānas šaurumam un strīdīgajiem Dienvidķīnas jūras reģioniem.
Saskaņā ar ASV amatpersonu sniegto informāciju Filipīnās katru dienu atrodas aptuveni 500 ASV karavīru, bet viena gada laikā tūkstošiem karavīru rotē militārajās mācībās šajā reģionā. Kā arī Filipīnas ļauj amerikāņu spēkiem uzturēties Filipīnu kazarmās.
Preses konferencē Manilā Loids Ostins sacīja, ka centieni stiprināt aliansi "ir īpaši svarīgi, jo Ķīnas Tautas Republika turpina virzīt savas nelikumīgās prasības Filipīnu rietumu jūrā".
Dienvidkoreja
Janvāra beigās Seulā L.Ostins paziņoja, ka ASV palielinās modernu militāro līdzekļu izvietošanu Korejas pussalā, tostarp iznīcinātājus un lidmašīnu bāzes kuģus, lai veicinātu kopīgās mācības un militāro plānošanu.
Loids Ostins un Dienvidkorejas aizsardzības ministrs Lī Džonsups (Lee Jong-Sup) vienojās par kopēju militāro mācību paplašināšanu, tostarp vairāk iekļaujot dzīvo uguni. Kā arī tika apspriestas februārī veiktās kopīgās mācības, kuru mērķis bija stiprināt atbildes reakciju, gadījumā ja Ziemeļkoreja izmantotu kodolieročus.
Ziemeļkoreja 2022. gadā izmēģināja desmitiem raķešu, tostarp potenciālās kodolraķetes, kas paredzētas, lai dotu triecienu mērķiem Dienvidkorejā un ASV kontinentālajā daļā.
ASV pagājušajā gadā atsāka liela mēroga militārās mācības Dienvidkorejā, tostarp novembrī notika gaisa spēku mācības, kurās piedalījās ASV stratēģiskie bumbvedēji, tādējādi pastiprināti cenšoties atturēt Phenjanu.
Japāna
Pagājušajā mēnesī ASV un Japāna vienojās par amerikāņu karaspēka klātbūtni Okinavas salā, lai uzlabotu pretkuģu spējas, situācijā ja Ķīna iebruktu Taivānā vai citu naidīgu darbību gadījumā Dienvidķīnas vai Austrumķīnas jūrā.
Tika arī paplašināts ilggadējais ASV un Japānas drošības līgums, skaidri norādot, ka "uzbrukumi kosmosā, uz kosmosu un no kosmosa” paredz savstarpējās aizsardzības noteikumus.
Japāna arī paziņojusi par būvniecību tās dienvidu salā Magešimā, kur pēc aptuveni četriem gadiem varētu uzsākt kopīgas mācības, desanta operācijas un raķešu pārtveršanu. Sala būtu stratēģiski svarīga karaspēka izvietošanai un munīcijas piegādes centrs, Taivānas konflikta gadījumā.
Arī Japānas premjerministra negaidītā vizīte Kijivā apliecina valsts pozīciju. Japānas premjers pēdējo dienu laikā izvērsis intensīvas diplomātiskās aktivitātes, parādot pasaules demokrātisko valstu centienus spēcināt savas attiecības. Tokijā viņš uzņēmis Dienvidkorejas prezidentu Junu Sukjolu (Yoon Suk-yeol) un Vācijas kancleru Olafu Šolcu, bet vēlāk devās uz Deli, kur tikās ar Indijas premjerministru Narendru Modi.
Zālamana salas
ASV cenšas stiprināt savas attiecības arī ar Zālamanu salām Okeānijā, pretojoties Ķīnas pieaugošajai ietekmei tur. Zālamanu salās ASV vēstniecība tika slēgta 1993.gadā, samazinoties diplomātisko amatu skaitam, taču laika gaitā ASV sāka bažīties par attiecību vājināšanos ar valsti.
Zālamana salas 2019. gadā mainīja savu sadarbību no Taivānas uz Pekinu un pagājušajā gadā Zālamana salas parakstīja drošības paktu ar Ķīnu, radot bažas par Pekinas militāro pieaugumu reģionā.
ASV Valsts departaments norādīja, ka vēstniecības atvēršana tur ir prioritāte, lai cīnītos pret Ķīnas pieaugošo ietekmi reģionā, tieši tādēļ februārī tika atvērta vēstniecība valsts galvaspilsētā Honiarā.
Taču tā nav vienīgā valsts reģionā, kas rada bažas par sadarbības stiprināšanu ar Ķīnu un Krieviju. Nesenajā samita sanāksmē ar Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociāciju Vašingtonā, daži ASEAN līderi privāti piebalsoja Krievijas retorikai par NATO atbildību Krievijas uzsāktajam karam Ukrainā un iespējamām "viltus karoga" operācijām.
EIROPAS SAVIENĪBA
Eiropas Savienība (ES) - trešā lielākā pasaules ekonomikas tūlīt aiz ASV un Ķīnas – ir būtisks spēlētājs šajā titānu sadursmē. Lai gan varētu šķist pašsaprotama Eiropas Savienības virzība, šajā globālajā lielvaru cīņā, taču tas nav tik viennozīmīgi un Vašingtona turpina mudināt savus Eiropas partnerus atbalstīt tās politiku attiecībā pret Pekinu gan ES, gan NATO dimensijā. Tomēr Eiropā ir daudz balsu, kas atbalsta labas attiecības ar Ķīnu. Šīs atšķirības starp partnervalstīm var apgrūtināt kopējas ārpolitikas īstenošanu.
ES un NATO austrumu flanga valstis uzskata, ka ciešas attiecības ar ASV ir vienīgais garants pret Krievijas draudiem. Šī iemesla dēļ tās ir gatavas ievērot stingro politiku pret Pekinu. Taču citas valstis — īpaši Vācija — ir piesardzīgi, jo tas varētu ļoti nopietni ietekmēt viņu komerciālās intereses.
Pekina cenšas izmantot šo trumpi. ES ir ļoti atkarīga no Ķīnas attiecībā uz stratēģisku izejvielu piegādi, kā arī svarīgu produktu, piemēram, saules paneļu piegādi zaļajai pārejai.
Saskaroties ar šo situāciju, Eiropas Komisija cenšas noteikt savu ceļu. Tā strādā pie plāna, lai garantētu lielāku autonomiju stratēģisko izejvielu jomā. Turklāt ES vadība izvairās no ASV centieniem atdalīties no Ķīnas, turpretim ierosina līdzsvarotāku pieeju, kuras pamatā ir riska samazināšana.
Pagājušajā vasarā ASV izdevās panākt, ka NATO savā stratēģiskajā koncepcijā pirmo reizi iekļauj Ķīnu. Tomēr Eiropas sabiedroto pretestības dēļ atsauce nebija tik spēcīga, nekā Vašingtona cerēja.
Daži vēsturnieki Pirmo un Otro pasaules karu uzskata par viena konflikta diviem posmiem, kurus atdala daži trausla miera gadi. Iespējams, ka nākamie vēsturnieki runās par pirmo un otro auksto karu, ko šķir 30 gadus ilgs globalizācijas laikmets. Pirmais aukstais karš beidzās ar Berlīnes mūra krišanu 1989. gadā. Otrais, šķiet, sākās ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gada februārī.
