“Nav nejaušība, ka NATO Noturības simpozijs notiek tieši Latvijā, jo Latvija veic nozīmīgu ieguldījumu mūsu kopējā drošībā,” trešdien savā videouzrunā pauda NATO ģenerālsekretāra vietnieks Mirče Dževana (Mircea Geoană), atklājot NATO Noturības simpoziju “Noturība satricinājumu laikmetā”, kas šogad notiek Rīgā no 25. līdz 27. aprīlim.
Šī gada NATO Noturības simpozijs Rīgā pulcē kopā vairāk nekā 250 NATO dalībvalstu un partneru civilās un militārās nozares līderus, politikas veidotājus un ekspertus, lai veicinātu noturību kā katras valsts atbildību un alianses kolektīvo apņemšanos.
Simpozija atklāšanā dalībniekus ar uzrunām sveica arī Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece un premjerministrs Krišjānis Kariņš, kuri uzsvēra noturības stiprināšanas nozīmi šī brīža politiskajā situācijā, kad Krievija ir skaidri sevi apliecinājusi kā NATO kopīgo pretinieku. Premjers akcentēja nepieciešamību uzlabot militāro, civilo un politisko noturību.
Aizsardzības ministre apliecināja, ka Latvijas prioritāte šodien ir visaptveroša aizsardzības sistēma, un, reaģējot uz drošības izaicinājumiem, tiek atjaunots obligātais militārais dienests un ieviesta Valsts aizsardzības mācība skolās no 2024. gada.
Tikmēr Sabiedroto transformācijas pavēlniecības štāba priekšnieks viceadmirālis Gajs Robinsons (Guy Robinson) preses konferencē pēc simpozija atklāšanas pauda apbrīnu Latvijas spējām un vēlmi pretoties Krievijas ietekmei un agresijai, kā arī spējai uzrunāt savus sabiedrotos.
NATO ģenerālsekretāra asistents aizsardzības politikas un plānošanas jautājumos Anguss Lapslijs (Angus Lapsley) runāja par kritiskās infrastruktūras aizsardzību, tomēr atzina, ka tā primāri ir katras dalībvalsts atbildība.
“Mēs kā alianse varam dalīties ar informāciju, sadarboties savā starpā un ar privāto sektoru. Mūsu mērķis ir maksimāli apzināt iespējamos riskus un tos novērst priekšlaikus, tas ir grupas darbs,” norādīja Angus Lapslijs.
Savukārt NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže atklāja, ka lielas izmaiņas NATO militārajā stratēģijā sākās 2014. gadā, un no 2019. gada alianse koncentrējas tieši uz kolektīvo aizsardzību, nevis krīzes operācijām ārpus NATO teritorijas. Darbs notiek metodiski, un Viļņas samitā šovasar tiks prezentēta plānu un spēju gatavības pakete, kas būs jāakceptē NATO līderiem.
“Taču būtiskākais uzdevums ir atturēt – lai ienaidnieks saprot, ka mums ir spējas uz vietas, gatavība un vienotība aizstāvēt savu teritoriju. Kādas spējas un spēki tie būs, tas šobrīd tiek plānots,” viņa piebilda noslēgumā.
Simpozija dalībnieki pētīs un apspriedīs galvenos jautājumus, kas saistīti ar noturības spēju dienaskārtību, lai tos labāk izprastu un spētu ātrāk pieņemt lēmumus ar mērķi mazināt ievainojamību, kā arī uzlabotu spēju sagatavoties stratēģiskiem satricinājumiem un traucējumiem – pretoties, reaģēt un ātri atgūties no tiem.
Simpozija tēmu loks aptver gan izaicinājumus un iespējas alianses noturības stiprināšanā, gan kritisko infrastruktūru un apgādes drošību, gan datu nozīmi un sabiedrības fizisko, virtuālo un kognitīvo noturību.
Pirmais NATO Noturības simpozijs norisinājās 2022. gadā Varšavā. Latvija ir otrā valsts, kas nodrošina uzņemošās valsts atbalstu šāda līmeņa pasākumam.