Krievijas iebrukums Ukrainā rada bažas Somijai un Zviedrijai. Abām Ziemeļvalstīm ir stratēģiski vērtīgas vietas blakus lielajam kaimiņam. Somijai ir 1300 kilometru gara robeža ar Krieviju, un Zviedrijai paveras skats uz svarīgiem jūras ceļiem caur Baltijas jūru. Lai gan Krievija kopš 24. februāra iebrukuma nav tieši apdraudējusi nevienu no šīm valstīm, Maskavas agresija šajās valstīs ir no jauna izraisījusi debates par to drošību, tostarp par to, vai tām beidzot būtu jācenšas kļūt par NATO dalībvalstīm.
Pirms pievienošanās Eiropas Savienībai 1995. gadā Zviedrija un Somija bija politiski neitrālas. Tās joprojām nav militāri saistītas, bet tās ir divas no NATO paplašinātajām partnervalstīm, kas ir visciešākais sadarbības veids, ko piedāvā valstīm, kuras nav NATO dalībvalstis. Tās ir piedalījušās NATO reaģēšanas spēkos un bieži rīko kopīgas mācības ar aliansi.
Pēc Krievijas iebrukuma abas valstis uzsāka pastiprinātu sadarbību ar NATO izlūkdatu apmaiņas jomā, un to ārlietu ministri piedalījās NATO ārkārtas samitā 4. martā. Šie pasākumi uzsvēra to attiecību ar aliansi nozīmīgumu.
Somijas prezidents šomēnes paziņoja, ka valsts pārskatīs ar dalību NATO saistītās "alternatīvas un riskus", un Somijas premjerministrs, kurš iepriekš izslēdza dalību NATO, ir teicis, ka diskusijām par pievienošanos jānotiek ar mērķi panākt nacionālu vienprātību.
Somija "visticamāk iestāsies NATO ātrāk nekā Zviedrija", bet, iespējams, ne ātrāk kā pēc 2023. gada aprīļa parlamenta vēlēšanām, "ņemot vērā jau notiekošās parlamentārās diskusijas [un] pašreizējo situāciju Ukrainā", sacīja Lea Šeunemana, Atlantijas padomes Transatlantiskās drošības iniciatīvas direktora vietniece.
Zviedrijā parlamenta opozīcija ir aicinājusi rīkot debates par dalību NATO, bet Zviedrijas premjerministre Magdalēna Andersone ir paziņojusi, ka pieteikšanās dalībai NATO "vēl vairāk destabilizētu šo Eiropas telpu un palielinātu spriedzi".
Krievija ir brīdinājusi gan Somiju, gan Zviedriju iestāties NATO. Dažas dienas pēc Krievijas iebrukuma Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova paziņoja, ka Krievija veiks atbildes pasākumus, ja kāda no šīm valstīm centīsies pievienoties NATO.
"Man ir grūti iedomāties, ka Krievija varētu atvērt papildu fronti, uzbrūkot vēl kādai valstij, ņemot vērā ziņas par Krievijas spēku slikto morāli, nepietiekamo apgādes līmeni un lēno progresu Ukrainā," piebilda Dž. Moijers.
Taču Krievija ir nozīmīgs abu valstu tirdzniecības partneris, un tā varētu izdarīt ievērojamu ekonomisku spiedienu, skaidroja Dž. Moijers. "Īpaši Somija ir ļoti atkarīga no Krievijas energoresursiem, jo aptuveni divas trešdaļas no tās naftas un gāzes importa nāk no Krievijas."
Somijas prezidents Sauli Nīniste 5. martā Vašingtonā tikās ar prezidentu Džo Baidenu, kur viņi apņēmās stiprināt ASV un Somijas sadarbību drošības jomā. Tikšanās laikā viņi runāja arī ar Zviedrijas premjerministru, uzsverot Somijas un Zviedrijas ļoti ciešās attiecības.
Tomēr joprojām pastāv daži ierobežojumi to sadarbībai ar ASV. Nevienu no šīm valstīm ASV nav pasludinājušas par nozīmīgu sabiedroto, kas dotu finansiālus un drošības ieguvumus.
Pirms ES samita, kas notika pagājušajā nedēļā, reaģējot uz notikumiem Ukrainā, Zviedrijas un Somijas premjerministri atgādināja saviem ES partneriem par bloka "pienākumu" sniegt palīdzību dalībvalstij, kas saskaras ar bruņotu agresiju, un šī apņemšanās ir nostiprināta ES dibināšanas līgumā.
Papildus divpusējai un daudzpusējai sadarbībai abas valstis palielina savas investīcijas aizsardzībā. Decembrī Somija paziņoja, ka tā iegādāsies 64 iznīcinātājus “F-35A”, veicot līdz šim lielāko iepirkumu aizsardzības jomā. Tā arī paātrinās papildu pretgaisa raķešu iegādi.
Zviedrija 10. martā paziņoja par plāniem turpmākajos gados aizsardzībai tērēt 2 % no IKP, atkal palielinot aizsardzības izdevumus, jo 2017. gadā tie samazinājās līdz zemākajam līmenim - 1,02 % no IKP.
Pievienošanās NATO prasa, lai visas dalībvalstis apstiprinātu un ratificētu lēmumu, un tas var būt gadiem ilgs process. Tomēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs nesen paziņoja, ka Zviedrijai un Somijai vajadzētu būt iespējai pievienoties "diezgan ātri", ņemot vērā to "augsto sadarbspējas līmeni" ar NATO.
Process varētu aizņemt "tikai dažus mēnešus", un NATO dalībvalstis varētu tām piešķirt pagaidu drošības garantijas ratifikācijas laikā, kas varētu būt visilgākais posms.
Ņemot vērā nemierus Eiropā, abām Ziemeļvalstīm ir jāpieņem lēmums ar nozīmīgu ģeopolitisku ietekmi.
"Mums ir droši risinājumi arī attiecībā uz mūsu nākotni," šomēnes sacīja Sauli Nīniste. "Mums tie ir rūpīgi jāpārskata. Ne ar kavēšanos, bet uzmanīgi."
