NATO turpinās nostiprināt atturēšanas potenciālu, lai stātos pretim Krievijas draudiem

NATO
Sargs.lv/NATO.int
NATO ziemeļatlantijas padomes sēde
Foto: Foto: NATO.int

NATO sabiedrotie turpinās pielāgot, uzlabot un nostiprināt savu aizsardzības un atturēšanas potenciālu, lai stātos pretim pieaugošajām Krievijas agresijas izpausmēm, tostarp pieaugošajiem Krievijas raķešu uzbrukuma draudiem. Tā pēc NATO ārlietu ministru sanāksmes, kurā līdz ar sabiedroto valstu pārstāvjiem piedalījās Eiropas Savienības augstais pārstāvis Žuzeps Borrels, kā arī NATO partnervalstu – Zviedrijas un Somijas pārstāvji, atzina NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Viņš uzsvēra, ka par spīti pieaugošajam Rietumvalstu spiedienam pret Krieviju, tās vadība aizivien turpina īstenot represīvu rīcības modeli pašu mājās, kā arī agresīvas darbības ārpus Krievijas robežām.

“Krievijas iekšienē mēs aizvien redzam vardarbīgu politiskās opozīcijas un disidentu apspiešanu. Mēs esam aicinājuši Krieviju nekavējoties atbrīvot Alekseju Navaļniju, kā arī citus mierīgos demonstrantus, kuri bijuši arestēti,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Viņš arī uzsvēra, ka ārpus savām robežām Krievija turpina apspiest un destabilizēt situāciju tās kaimiņvalstīs, tostarp Ukrainā, Gruzijā, kā arī Moldovā. Savukārt Baltkrievijā tā atbalsta Aleksandra Lukašenko veikto varas sagrābšanu un cenšas iejaukties Rietumbalkānu valstu iekšpolitikā.

“Krievija turpina plaša mēroga militāro nostiprināšanos no Baltijas jūras līdz pat Melnajai jūrai. Tāpat tas ir vērojams Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, Vidusjūrā un Arktikā. Sabiedrotie ir pieredzējuši Krievijas dezinformāciju un propagandu, centienus iejaukties un iespaidot demokrātisku vēlēšanu procesu. Esam pieredzējuši, ka Krievija lieto ķīmiskos ieročus pret saviem politiskajiem oponentiem gan pašu mājās, gan mūsu teritorijā. Uz to NATO atbilde būs cieta un noteikta,” sacīja J. Stoltenbergs.

Viņš atzina, ka, reaģējot uz Krievijas agresīvajām darbībām, NATO īstenojusi lielāko kolektīvās aizsardzības pastiprināšanu, kopš Aukstā kara.

“Mēs esam uzlabojuši aizsardzības sistēmu pret hibrīdajiem un kiberuzbrukumiem, Mēs saglabājam modrību. Mēs arī turpināsim strādāt kopā ar Eiropas Savienību un mūsu ciešākajiem partneriem, pārliecinoties, ka uz Krievijas rīcību reaģējam kopīgi,” teica NATO ģenerālsekretārs.

Kā norādīja J. Stoltenbergs, sabiedrotie nolēma turpināt pārskatīt un pielāgot Krievijas jaunāko draudu veidiem savu aizsardzības un atturēšanas sistēmu, īpaši, ja runa ir par Krievijas radītajiem raķešu uzbrukuma draudiem.

“Mūsu divvirzienu pieeja attiecībām ar Krieviju paredz apvieno spēcīgu atturēšanu un aizsardzību pret uzbrukumu, kā arī jēgpilna dialoga iespējas,” sacīja J. Stoltenbergs.

Tāpat visi sabiedrotie ir apņēmības pilni turpināt ieroču kontroles sistēmas uzlabošanu.

“NATO sabiedrotie apsveic nesen [Starp ASV un Krieviju noslēgtā kodolieroču ierobežošanas līguma] “New START” pagarināšanu. Tam jākļūst par sākumu centieniem stiprināt starptautisko ieroču kontroles sistēmu. Tomēr mēs redzam, ka Krievija turpina izvietot jaunus kodolieročus, destabilizējot drošību. Tas nozīmē, ka mums ir nepieciešami līgumi, kuri ierobežojumiem un kontrolei pakļauj iespējami vairāk kodolieroču, iesaistot šajā procesā iesaistot vairāk valstu, piemēram Ķīnu,” teica NATO ģenerālsekretārs,” atzina NATO ģenerālsekretārs.

Viņš uzsvēra – globālajai ieroču kontroles sistēmai ir jāņem vērā jaunā realitāte. Tādējādi NATO pilnībā atbalsta ilgtermiņa saistības ieroču kontrolē, atbruņošanos, kā arī kodolieroču neizplatīšanā. Kā atzina Stoltenbergs, NATO aizvien ir unikāla konsultāciju platforma ieroču kontroles jautājumos starp Eiropu un Ziemeļameriku, veicinot globālo mieru un stabilitāti.

Dalies ar šo ziņu