NATO ir ieinteresēta veidot divu virzienu attiecības ar Krieviju – veicināt dialogu un vairot pašas alianses aizsardzību no iespējamas Krievijas agresijas. Lai gan NATO pārstāvji ne vienu vien reizi aicinājuši Krieviju uz tikšanos NATO – Krievijas formātā, Krievijas puse šos piedāvājumus noraidījusi, teikts NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga sagatavotajā ziņojumā par alianses darbību aizvadītajā gadā.
Ziņojumā teikts, ka pēc Aukstā kara beigām NATO ieguldījusi lielas pūles stratēģisko attiecību veidošanā ar Krieviju. Bija iecerēts, ka šīs attiecības būs balstītas uz dialogu, praktisko sadarbību un kopīgām interesēm. Galvenie atskaites punkti bija 1997. gadā, kad tika parakstītais Krievijas - NATO akts un 2002. gadā, kad tika izveidota Krievijas - NATO padome, kuras uzdevums bija kalpot kā galvenajam sarunu forumam starp Krieviju un NATO sabiedrotajiem.
2014. gadā, reaģējot uz Krievijas nelikumīgo Ukrainai piederošo Krimas pussalas aneksiju, NATO pārtrauca visa veida sadarbību ar Krieviju. Saskaņā ar NATO sabiedroto lēmumu, tik ilgi, kamēr Krievija neatgriezīsies pie starptautisko saistību ievērošanas, sadarbība ar to uz līdzšinējiem pamatiem nav iespējama.
2020. gadā alianses dalībvalstis saglabāja piesardzību attiecībās Krieviju, reaģējot uz destabilizējošajām un provokatīvajām militārajām aktivitātēm pie NATO robežām, kā arī dēļ Krievijas konvencionālajām un hibrīda veida militārajām operācijām Lībijā, Sīrijā un Ukrainā.
Aizvadītā gada septembrī NATO Ziemeļatlantijas padome stingri nosodīja Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija indēšanas mēģinājumu, aicinot Krieviju izmeklēt šo noziegumu un tiesāt vainīgos, vienlaikus paturot prātā arī pašas Krievijas uzņemtās saistības pret Ķīmisko ieroču konvenciju.
NATO ir apņēmības pilna dialogā ar Krieviju pārrunāt kritiskās problēmas, kā arī novērst pārpratumus un pārrēķināšanos, lai šādi novērstu situācijas tālāko eskalāciju.
Pērn NATO turpināja būt atvērta dialogam NATO – Krievijas padomes ietvaros, lai varētu risināt starptautiskās drošības problēmas, kā arī vairot caurredzamību un savstarpējo paredzamību.
Tai pat laikā kontakti starp abu pušu augstākajām amatpersonām ir saglabājušies. Februārī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs Minhenes drošības foruma ietvaros tikās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu. Tikšanās laikā tika pārrunātas NATO -Krievijas attiecības, konflikts Ukrainā, caurredzamība un risku mazināšana, ieroču kontrole, kā arī miera process Afganistānā. Arī šajā tikšanās laikā NATO ģenerālsekretārs vēlreiz pasvītroja alianses divu virzienu politiku attiecībā pret Krieviju.
Tāpat saglabājušies kontakti starp NATO un Krievijas augstāko rangu militārpersonām. Pērnā gada februārī un aprīlī NATO spēku augstākais komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volterss tikās ar Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku ģenerāli Valēriju Gerasimovu. Savukārt jūlijjā NATO militārās komitejas priekšsēdētājs ģenerālis sers Stjuarts Pīčs ar ģenerāli V. Gerasimovu aizvadīja telefona sarunu.
NATO arī turpina uzturēt dialogu ar Krievijas pilsonisko sabiedrību un tiem Krievijas medijiem, kas cenšas pretoties valdības uzsāktajai naidīgajai dezinformācijas kampaņai, lai šādi censtos izlīdzināt informācijas plūsmu. Šādi kontakti tiek uzturēti caur digitālu formu, īpašiem video blogiem, sociālo mediju ierakstiem un tieši Krievijas auditorijai domātiem video materiāliem. Kontaktu veidošanā iesaistīti studenti un galvenie veidokļu viedotāji Krievijās. 2020. gadā NATO organizēja astoņus – īpaši Krievijas audotorijai domātus seminārus.