Vācijas Gaisa spēku pulkvežleitnants: Baltijas gaisa telpu uzraudzīsim 24/7 režīmā arī svētkos

NATO I 29.12.2020
Sargs.lv Baltija drošība Gaisa spēki NATO sabiedrotie

Foto: Foto: Vācijas bruņotie spēki (Bundeswehr)

Baltijas gaisa telpas patrulēšanas (Baltic Air Policing) operācijā kopš septembra dežurē 54. rotācija – Krievijas lidmašīnas pie Baltijas gaisa telpas robežām gatavi pārtvert vairāki Itālijas un Vācijas gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Taču tā ir tikai misijas redzamākā daļa, jo atbalsta un tehniskajā komandā kopā ir ap 300 speciālistu no abu valstu gaisa spēkiem. Kā “Sargs.lv” norāda Vācijas Gaisa spēku izvietojuma komandieris pulkvežleitnants Andreas Bekmans (Andreas Beckmann), kurš galvenokārt vada un komandē šajā misijā esošos Vācijas bruņoto spēku pilotus un karavīrus, arī viņš pats spēju uzturēšanas vārdā kādreiz vēl dabū izlidot ar iznīcinātāju.

12. dalības reize

Vācijas Gaisa spēkiem šī ir 12. dalības reize Baltijas valstu gaisa patrulēšanas operācijā, piecas reizes Vācija bijusi misijas vadošā valsts – 2005., 2008., 2009., 2011., un 2012. gadā. Atšķirībā no Itālijas Gaisa spēkiem, kuru iznīcinātāji “Eurofighter” un gaisa spēku karavīri izvietoti Šauļu bāzē Lietuvā, Vācijas Gaisa spēki atrodas Emari bāzē Igaunijā.

Ieskaitot pašu komandieri pulkvežleitnantu A. Bekmanu, šobrīd Emari bāzē uzturas 8 Vācijas Gaisa spēku piloti, savukārt kopējais personāla skaits svārstās no 160-170 cilvēkiem, ieskaitot tehniķus un citus speciālistus, kuri nodrošina šo operāciju. Taču laikā, kad Vācijas Gaisa spēki uz dažiem mēnešiem Šauļu bāzē izvietoja arī mobilo Gaisa kontroles un ziņošanas centru (DCRC), kopējais iesaistīto cilvēku skaits pārsniedza 200.

Baltijas gaisa telpas patrulēšana — Foto: Vācijas bruņotie spēki (Bundeswehr)

Baltijas gaisa patrulēšanā iesaistītie Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter” ir no 71. taktiskās aviācijas brigādes “Richthofen” Vitmundē, taču atbalsta personāls Emari bāzē nāk gan no šīs, gan citām Vācijas Gaisa spēku vienībām. Patrulēšanu veic divi iznīcinātāji, taču vēl divi ir rezervē gadījumā, ja tehnisku iemeslu dēļ tos nāktos aizvietot.

Bērnības sapnis

Jautāts, kāpēc pulkvežleitnants A. Bekmans izlēmis kļūt par iznīcinātāja pilotu, viņš atzīst – tas, kā jau daudziem zēniem, bijis bērnības sapnis. “Vecāki stāsta, ka “lidmašīna” bijis viens no maniem pirmajiem vārdiem, ko izrunāju vēl pirms vārdiem “mamma” un “tētis”. Vienlaicīgi gribēju kļūt arī par karavīru, tāpēc Gaisa spēki bija labākā izvēle. Pilotiem ir stingras prasības – jābūt nevainojamai veselībai, taču svarīgs ir arī veiksmes faktors. Varu teikt, ka man paveicies, ka viss izvērties tieši tā,” viņš saka.

Vācijas bruņotajos spēkos pulkvežleitnants ir kopš 2003. gada, pirmo gadu viņš bijis kaujas tanka “Leopard 2” vadītājs, pēc tam nonācis Gaisa spēkos – vairākus gadus mācījies par pilotu Teksasā, ASV esošajā Šeparda gaisa spēku bāzē (Sheppard Air Force Base), paralēli studējis arī politikas zinātni.

Ceļas puspiecos no rīta

Baltijas gaisa telpas patrulēšanas operācijā pulkvežleitnants A. Bekmans ir jau vairākkārt. Viņš stāsta, ka viņa un arī pārējo pilotu diena sākas agri – visi ceļas ap pus pieciem no rīta, tad apmēram stundu vingro sporta zālē, pēc tam seko ātras brokastis un aptuveni 40 minūšu garš brauciens no Tallinas, kur viņi dzīvo, uz Emari bāzi.

Tad komandieris dodas uz nelielo ofisu, pārbauda e-pastus, koordinē zvanus, izskata dokumentus, vēlāk seko arī īsa sapulce par aktualitātēm – Krievijas lidmašīnu aktivitātēm Baltijas gaisa telpā iepriekšējā diennaktī, laika apstākļiem, un citiem ierobežojumiem, ja tādi ir.

“Man ir viegli būt komandierim, jo šie karavīri un piloti padara manu pienākumu izpildi vieglu. Visi ir augsti motivēti, tāpēc man nav viņi vēl papildus jāmotivē – viņi apzinās, ka šeit atrodas ļoti svarīgā misijā un uzdevumus veic atbildīgi. Pašlaik mans kā komandiera lielākais izaicinājums saistīts ar Covid-19, gādājot, lai visi ir veseli. Līdz šim tas izdevies, jo mūsu vidū nav neviena Covid pozitīva gadījuma,” saka komandieris.

Viņš atzīst – lai arī lielāko laika daļu aizņem plānošana un tā sauktais “darbs ar papīriem”, arī viņš dažreiz tiek pielaists pie iznīcinātājlidmašīnas vadības, tie vidēji ir 2-3 lidojumi nedēļā, kas ir pietiekami, lai uzturētu pilota prasmes.

Darba diena viņam beidzas ap 8-9 vakarā, kad dodas atpakaļ uz viesnīcu, taču kāds norīkojums vienmēr paliek dežūrā, jo Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misija tiek nodrošināta nepārtraukti – 24 stundas dienā septiņas dienas nedēļā. Tāpat vismaz divas reizes dienā tiek veikti treniņlidojumi, vienīgā daudz maz brīvā diena visiem ir svētdiena. Protams, tajā dienā pienākumus turpina pildīt piloti dežūrā, taču arī pārējie vajadzības gadījumā gatavi reaģēt un ierasties bāzē.

Atbalsts NATO kaujas grupām

Emari bāzes infrastruktūru pulkvežleitnants raksturo kā labi aprīkotu šīs misijas veikšanai. Viņš pat atzīst – salīdzinot ar dažiem Vācijas Gaisa spēku lidlaukiem, arī Vitmundes, no kurienes nāk viņa vienība, Emari bāze ir ļoti moderna. “Iznīcinātāju angārs atrodas ļoti tuvu, faktiski piloti var gulēt blakus lidmašīnām, ja jāreaģē nakts vidū, tad tas ir ātri izdarāms – piecelies un kāp lidmašīnā. Vitmundes bāzē mums nav tik ideālu apstākļu, lidmašīnas ir novietotas diezgan tālu no bāzes, tad mums ir jāskrien, lai tiktu līdz lidaparātam,” viņš stāsta.

Paralēli gaisa patrulēšanai Vācijas iznīcinātāji, tāpat kā Itālijas kolēģu pilotētās lidmašīnas, ar savu dalību atbalsta arī Baltijā notiekošās militārās mācības, kurās piedalās katrā valstī izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kā arī nacionālās armijas.

Pulkvežleitnants A. Bekmans stāsta, ka viņa piloti ar pārlidojumiem piedalījušies arī šī gada novembra beigās un decembra sākumā Latvijā notiekošajās starptautiskajās mācībās “Winter Shield 2020”. Tāpat iznīcinātāji piedalās arī citās starptautiskās gaisa spēku mācībās virs Baltijas, piemēram, septembrī Baltijas valstu gaisa telpā notika NATO un alianses partnervalstu gaisa spēku mācības “Ramstein Alloy”, kuru mērķis ir noslīpēt darbības reģiona gaisa telpas drošības garantēšanai. Šādas mācības tiek rīkotas vairākas reizes gadā, un šoruden vadošā loma tajās bija Igaunijas Gaisa spēkiem.

Viņš atzīst – ikvienas šādas mācības uzlabo sadarbību arī ar konkrēto valstu bruņoto spēku personālu uz zemes, piemēram, gaisa atbalsta kontrolieriem (Joint Terminal Attack Controllers – JTAC), kuri sazinās ar pilotiem un apstiprina, ka gaisa telpa ir droša plānoto manevru veikšanai.

Jautāts par Krievijas militāro lidmašīnu aktivitāti Baltijas gaisa telpas tuvumā, viņš saka, ka tajā nav nekādu neparastu un līdz šim jau neredzētu manevru no viņu puses. Visbiežāk šie lidaparāti nespēj pienācīgi sevi identificēt, sazināties ar gaisa satiksmes vadības personālu un iesniegt lidojuma plānus.

Pēc NATO Gaisa spēku pavēlniecības datiem kopš šī gada septembra Vācijas un Itālijas iznīcinātāji gaisā pacēlušies vismaz 40 reizes, lai identificētu vai pārtvertu Krievijas militārās lidmašīnas. Vidēji tās ir divas reizes nedēļā, kad nākas reaģēt uz Krievijas gaisa kuģu atrašanos Baltijas gaisa telpas tuvumā.

Ziemassvētki prom no mājām

Jautāts, kā kopā ar Vācijas armijas karavīriem svinēs tuvojošos svētkus, pulkvežleitnants A. Bekmans atbild – Ziemassvētku rītā paredzēts treniņlidojums, un dežūra turpināsies arī svētku laikā, rūpējoties par Baltijas gaisa telpas drošību. Pārējiem karavīriem būs nelielas svētku vakariņas viesnīcā. Vecgada vakarā plānots apmēram tāds pats scenārijs – 31. decembra rītā paredzēts treniņlidojums, pēc tam plānots pavisam neliels pasākums bāzē tikai pašu Vācijas karavīru lokā.

Tajā pašā laikā viņš atzīst – ir mazliet skumji, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ nevar pilnībā izbaudīt igauņu viesmīlību, kā tas bijis citus gadus, taču – drošības ir pirmajā vietā. Šajā laikā personīgi kontakti ar uzņemošo nāciju ierobežoti līdz minimumam, tiek lietotas sejas aizsargmaskas un pārsvarā tikšanās tiek organizētas ārpus telpām.

“Esmu šeit svinējis vairākus Ziemassvētkus. Tas ir arī izaicinājums, jo ilgas pēc mājām un ģimenes vienmēr ir klātesošas. Manā ģimenē īsi pirms šīs misijas sākuma piedzima mazulis, tāpēc to izjūtu vēl izteiktāk. Taču tā ir daļa no mūsu darba, kad pavasarī pēc misijas atgriezīsimies Vācijā, ceru, būs pāris nedēļas, ko varēsim pavadīt ar ģimeni, pirms doties nākamajā uzdevumā. Ģimene ir saprotoša, viņi izprot, kāpēc es šeit esmu, un mani atbalsta,” rezumē pulkvežleitnants A. Bekmans.

Jau ziņots, ka 2020. gada septembrī NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanu no Spānijas, Lielbritānijas un Francijas pārņēma Itālijas un Vācijas Gaisa spēku iznīcinātāji “Eurofighter”. Itālija, kuras iznīcinātāji atrodas Šauļu bāzē Lietuvā, šajā rotācijā ir vadošā valsts, savukārt Vācijas Gaisa spēki nodrošina atbalstu, uzturoties Emari bāzē Igaunijā. Lietuva NATO iznīcinātājus šīs misijas ietvaros Šauļu bāzē uzņēmusi jau kopš pašiem pirmsākumiem – 2004. gada marta. Emari gaisa spēku bāzē Igaunijā sabiedroto valstu iznīcinātāji patrulēšanas operācijas ietvaros rotācijas kārtībā uzturas kopš 2014. gada aprīļa, kad NATO, reaģējot uz Krievijas rīcību Ukrainā, paplašināja Baltijas gaisa patruļas misijas apmērus.

Vācijas Gaisa spēku pulkvežleitnants: Baltijas gaisa telpu uzraudzīsim 24/7 režīmā arī svētkos

Dalīties ar šīs lapas saturu!