Pirmdien noslēdzās valsts visaptverošās aizsardzības mācības “Namejs 2023”, taču to aktīvās fāzes laikā dažādu Latvijas pilsētu ielās jau ierasti patruļās devās karavīri un zemessargi, kā arī mūsu sabiedroto spēku karavīri. Pagājušās nedēļas izskaņā arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Studentu kājnieku bataljona zemessargiem bija iespēja demonstrēt savu klātbūtni galvaspilsētas ielās, veicot sociālās patruļas. “No mācību viedokļa primārais mērķis bija parādīt savu klātbūtni Rīgā – ka mēs esam šeit, neatdosim savu zemi pretiniekam un palīdzēsim cilvēkiem,” par šo patruļu mērķi sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Studentu kājnieku bataljona komandieris majors Ģirts Rasa.
Ņemot vērā saspringto situāciju pierobežā, šogad mācības “Namejs” noritēja atšķirīgā režīmā, nekā ierasts. Vairāki 1. Rīgas brigādes Zemessardzes bataljoni tika novirzīti sniegt palīdzību uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, tāpēc šogad Rīgu primāri sargāja Studentu kājnieku bataljons, kuram pievienojās Nacionālās aizsardzības akadēmijas kadeti.
Sociālās patruļas Studentu kājnieku bataljona zemessargi uzsāka jau naktī no ceturtdienas uz piektdienu, kopā ar 3. kājnieku rotu šajās patruļās devās arī “Sargs.lv”. Sākotnēji mūsu ceļš ved uz Bolderāju, kur nakts laikā no 02:00 līdz 06:00 paredzētas divas maiņas. Situācija šeit ir mierīga, cilvēkus ielās praktiski nemana, vien retumis patruļas ceļā gadās kāds novēlojies kājāmgājējs vai pa ielu aizslīd vientuļš auto.
Piektdien sociālās patruļas aptver krietni plašāku Rīgas teritoriju – Bolderāju, Sarkandaugavu, Vecmīlgrāvi, Imantu, Juglu, Zolitūdi, Ziepniekkalnu. Nav nekāds noslēpums, ka vairākos no minētajiem rajoniem jau iepriekšējos gados radušies incidenti ar vietējiem iedzīvotājiem, kas pauduši nievājošu vai pat agresīvu nostāju pret zemessargu klātbūtni ielās. Jāpiebilst, ka arī šogad zemessargi patrulē nodaļas sastāvā, bet ieroči, kas pielādēti ar salūtmunīciju (respektīvi, munīciju, kas rada troksni, taču neveido apdraudējumu veselībai un īpašumam), atrodas zemessargiem rokās patruļas režīmā.
Ja nakts faktiski aizritēja bez starpgadījumiem, tad gaismā situācija mainās un cilvēku reakcijas uz zemessargu klātbūtni kļūst pamanāmākas. Bolderājā, kur atkal patrulē 3. kājnieku rota, vairāki vīrieši izsaka komentārus krievu valodā – kāds jautā, vai sācies karš, cits jau agresīvāk uzkliedz “ko šeit ošņājat?” vai no muguras noburkšķ, ka “vienalga krievi jūs…” Atsevišķi agresīvi noskaņoti indivīdi tiek piefiksēti arī Imantā, Sarkandaugavā un Zolitūdē, lielākoties redzams, ka šie vīrieši ir grādīgo dzērienu ietekmē.
Patruļu laikā daudzi rīdzinieki uzreiz pavērš pret mums telefonus, lai nofotografētu vai nofilmētu patruļas gājienu. Lielākā daļa no viņiem paši tiek piefiksēti, lai informāciju pēc tam nodotu tālāk analizēšanai un potenciālo agresora aģentu meklēšanai. Tāpat piefiksētas tiek arī personas, kas izsaka nicīgas vai aizskarošas piezīmes, bet piektdienas vakarā, apzinoties iespējamos riskus, zemessargu patruļas pavada Rīgas pašvaldības policija, kurai ir tiesības nepieciešamības gadījumā agresīvākos karstgalvjus arī aizturēt.
Uz jautājumu, vai nebūtu lietderīgi šādas sociālās patruļas rīkot arī ārpus mācībām “Namejs”, majors Ģirts Rasa pauž, ka Latvijā šobrīd ir miera stāvoklis, bet Rīga ir ļoti noslogota pilsēta, tāpēc zemessargu un karavīru sūtīšanu sociālajās patruļās būtu rūpīgi jāizvērtē, lai neradītu sabiedrībā lieku satraukumu un apdraudētības sajūtu. “Karavīru un zemessargu klātbūtni varam demonstrēt dažādos pasākumos, ieroču stendos un tamlīdzīgi,” piebilst bataljona komandieris.
Jau ziņots, ka no 5. septembra līdz 2. oktobrim visā Latvijā norisinājās Nacionālo bruņoto spēku organizētās visaptverošās valsts aizsardzības mācības “Namejs 2023”, lai pilnveidotu un stiprinātu spēju veikt uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā. Mācībās līdz ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem plaši iesaistījās ne tikai citas valsts un pašvaldības iestādes, bet arī privātuzņēmumi.