Aktuāli

Ventspils ostas akvatorijā Jūras spēki trenējas potenciālā naftas piesārņojuma savākšanā

Militārās mācības
Sargs.lv
kuģis
Foto: Laila Bajāre

Naftas piesārņojuma seku likvidācijas ikgadējo mācību “Oilex Ventspils 2022” laikā Ventspils ostas akvatorijā Jūras spēki sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi trenē spējas savākt jūrā noplūdušus naftas produktus. Kā “Sargs.lv” atzīst par mācībām atbildīgais Jūras spēku Krasta apsardzes dienesta Operatīvās nodaļas vides pārvaldības speciālists Ojārs Gerke, sākotnēji bijis plāns trenēties atklātā jūrā, taču skarbo laika apstākļu un augsto viļņu dēļ lemts palikt ostas teritorijā.

Jūras spēki šādas mācības sadarbībā ar Latvijas ostām organizē vairākas reizes gadā. Šoreiz sadarbībā ar Ventspils brīvostas pārvaldi notiek ikgadējās mācības “Oilex Ventspils 2022”, kuru laikā notiek treniņi potenciālā naftas piesārņojuma seku likvidācijai.

Kā norāda Jūras spēku pārstāvis O. Gerke, mācību laikā visas iesaistītās puses saskaņo darbības algoritmus un shēmas, pārbauda sakarus, kā arī fiziski sadarbojas – kuģis ar kuģi. Turklāt mācību scenārijs katru gadu nedaudz atšķiras, un tam nepieciešami arī dažādi resursi.

Image
Oilex
Mācības "LAT-EST Oilex 2021". Foto: seržants Ēriks Kukutis/Aizsardzības ministrija
“Pērn Ventspils mācību plānā bija ostas akvatorijā izvilkt naftas savākšanas bonas, un trenēties norobežotā teritorijā, savukārt šogad vācam iedomātos naftas produktus Ventspils priekšostā un nododam Ventspils ostas flotes kuģim “Neptūns”,” saka O. Gerke, piebilstot, ka šogad bijis arī paredzēts trenēties atklātā jūrā, kas ir Jūras spēku atbildības rajons, taču skarbo laika apstākļu dēļ nolemts palikt tikai ostas akvatorijā.

Stiprā vēja un lietus dēļ viļņi jūrā šodien bijuši tik augsti, ka Jūras spēku rīcībā esošais aprīkojums darbam šādos laikapstākļos nav paredzēts. Tieši tāpēc Jūras spēkiem vienmēr ir alternatīvie scenāriji, kurus izvēlas tad, ja nevar īstenot kādu no sākotnējiem apmācību plāniem.

Mācību ietvaros Krasta apsardzes dienesta Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs (Maritime Rescue Co-ordination Centre, MRCC Rīga) saņēma mācību trauksmes signālu no Ventspils ostas reidā noenkurota kuģa par negadījumu, kura rezultātā no kuģa ir notikusi būtiska apjoma naftas produktu noplūde. Noplūdes seku novēršanā iesaistījās Patruļkuģu eskadras krasta apsardzes kuģis KA – 14 “Astra”, Jūras incidentu novēršanas vienība un Ventspils brīvostas pārvaldes kuģis “Neptūns”.

Image
viļņi
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Mācību mērķis ir uzturēt un pilnveidot valsts gatavību reaģēt uz kuģu negadījumiem, lai vides piesārņošanas gadījumā spētu efektīvi ierobežot piesārņojumu un iespējami ātri novērst kaitējumu videi. Mācību laikā kuģis KA - 14 "Astra" tiks aprīkots ar naftas produktu vākšanas aprīkojumu un imitēs naftas savākšanu no ūdens virsmas, iepakošanu speciālos maisos, lai nodotu tos kuģim "Neptūns" nogādāšanai uz ostas attīrīšanas iekārtām.

Krasta apsardzes dienests ik gadu sadarbībā ar Latvijas ostām rīko vairākas piesārņojuma novēršanas mācības. Šādas mācības nepieciešamas, lai nepārtraukti pilnveidotu Jūras spēku spēju likvidēt avāriju sekas, tajā skaitā novērst jūras vides piesārņošanu ar naftas produktiem.

Kā informē O. Gerke, līdzīgas mācības nesen notikušas arī Salacgrīvas ostā, savukārt šī gada rudenī Jūras spēku lielo mācību ietvaros mācības plānotas arī sadarbībā ar Rīgas ostu. 

Viņš arī atklāj, ka 2023. gadā Latvijā plānotas liela mēroga starptautiskās mācības, kurā piedalīsies visas Baltijas jūras valstis. Iecerēts, ka šīs mācības NBS Jūras spēki varētu organizēt kopā ar Lietuvas Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru.
Image
kuģis
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

O. Gerke arī uzsver starptautiskās sadarbības nozīmi, piemēram, ar Lietuvas un Igaunijas jūras spēkiem. Tas īpaši nozīmīgi, jo Latvijas Jūras spēku rīcībā šobrīd nav tāda specializēta kuģa, kā arī pietiekami daudz savāktās naftas sākotnējās uzglabāšanas tilpņu, lai varētu nodrošinātu nepārtrauktu naftas vākšanas operāciju, gadījumā, ja jūrā notikusi liela mēroga naftas noplūde.

Pēdējo gadu laikā Baltijas jūras Latvijas teritoriālajos ūdeņos arī nav notikušas ievērojamas naftas produktu noplūdes, bijuši vien daži pavisam nelieli piesārņojumi. “Pēc paņemtajiem ūdens paraugiem secinājām, ka koncentrācija bija tik neliela, ka nekādu tālāku darbību veikšana nebija nepieciešama,” saka O. Gerke.

Dalies ar šo ziņu