
Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes ikgadējās vērienīgajās militārajās mācībās “Sudraba bulta 2020” izmantotās teritorijas Pierīgā un Zemgalē lielākoties atstātas sakoptas un labā kārtībā. Par to, lai tiktu novērsti bojājumi, piemēram, militārās tehnikas pēdas uz pašvaldības vai privātajiem ceļiem, rūpējās īpaša Bojājumu novēršanas grupa (BNG). Tās sastāvā šogad pirmo reizi kā civilmilitārās sadarbības (CIMIC) speciālists tika iekļauts arī zemessargs un rezerves karavīrs. Viņi kopā ar vairākiem profesionālā dienesta karavīriem identificēja NBS vienību militāro mācību laikā radītos bojājumus īpašumiem un gādāja, lai tie operatīvi tiktu novērsti.
3. kājnieku bataljona kareive Zaiga Gutka šogad pirmo reizi bija Bojājumu novēršanas grupas sastāvā. Šīs grupas galvenais uzdevums ir operatīvi novērst NBS vienību radītos bojājumus valsts vai privātīpašumiem militāro mācību laikā. Viņa kopā ar savu komandu apsekoja teritorijas, kur vienības virzījās un nakšņoja, pārliecinoties, vai tās aiz sevis visu atstājušas kārtībā. Ja iedzīvotāji ziņoja par kādu postījumu, tad šī grupa bija pirmā, kas ieradās notikuma vietā, fiksēja bojājumus, skaidroja notikušā apstākļus, pieņēma ziņojumu no cietušās puses un iesaistītās vienības un visbeidzot vienojās par mierizlīgumu vai par radītā bojājuma novēršanu.
Atšķirībā no citiem gadiem šogad pirmo reizi Bojājumu novēršanas komandā tika iekļauts arī 3. kājnieku bataljona zemessargs un rezerves karavīrs, kuri pirms tam padziļināti apguvuši civilmilitārās sadarbības (CIMIC) iemaņas vairākos NBS organizētajos kursos.
Rezerves karavīrs virsleitnants Kārlis Līdaka stāsta, ka pēc atvaļināšanās no profesionālā dienesta pirmo reizi kā rezerves karavīrs piedalījies mācībās “Sudraba bulta” 2017. gadā. Toreiz viņš bijis piesaistīts 1. mehanizētajam kājnieku bataljonam kā atbalsts apgādes jautājumos, taču šajās mācībās ir viens no civilmilitārās sadarbības speciālistiem un pārstāv 3. kājnieku bataljonu.
Viņš atzīst, ka katras šādas mācības sniedz pieredzi un vielu pārdomām – ko NBS civilmilitārās sadarbības jomā varētu uzlabot nākamajās mācībās.
Arī civilmilitārās sadarbības speciāliste 3. kājnieku bataljona zemessargs Vivita Morusa atzīst – dalība Bojājumu novēršanas grupā mācību “Sudraba bulta 2020” laikā bijusi lieliska iespēja strādāt plecu pie pleca ar profesionāļiem, un šī pieredze mudinājusi viņu pat apsvērt iespēju nākotnē pievienoties profesionālajam dienestam.
Tāpat sadarbība stiprināta ar tām Zemessardzes brigādēm, kuru atbildības rajonos notika militārās mācības. “Zemessargi bija tie, kuri iepriekš nodrošināja, lai mēs tur vispār varam atrasties – saskaņoja mācībās izmantojamās teritorijas ar zemju īpašniekiem. Ar viņiem kopā arī iepriekš mācījāmies CIMIC kursos un arī mācību laikā bijām kopā, tā kā sadarbība ar Zemessardzes civilmilitārajiem speciālistiem izveidojusies ļoti veiksmīga,” atzīst kareive Z. Gutka.
Galvenās iedzīvotāju sūdzības šogad bijušas pārsvarā par militārās ķēžu tehnikas izbraukātām pļavām vai ceļu apmalēm. Tāpat bijis gadījums, kad smagā kravas mašīna “uzsēdusies uz celma” un, to velkot ārā, nedaudz ticis bojāts arī ceļš un tā apmale.
Kad bojājums tika fiksēts un pieņemts lēmums par tā novēršanu, pie darba ķērās Bojājumu novēršanas grupas inženiertehniskā vienība, kuras sastāvā bija Kaujas atbalsta un Kaujas nodrošinājuma bataljona karavīri. Kaprālis A. Katins ar frontālā iekrāvēja “Bobcat” palīdzību veica ceļa un citu platību līdzināšanas darbus, savukārt dižkareivis A. Vaivods gādāja, lai mini iekrāvējs tiktu nogādāts vajadzīgajā vietā. Viņš atzīst – dažreiz tas bijis liels izaicinājums, jo tehnikas kopējā masa sasniedz 18,5 tonnas, tāpēc esot paveicies, ka šo mācību laikā nelijis lietus, līdz ar to risks ar tehniku iestigt bijis minimāls.
“Platību līdzināšanas darbos dažbrīd pietrūka, ka nevaru no malas paņemt nepieciešamos materiālus, piemēram, šķembas vai melnzemi, lai bojājumus novērstu pilnībā. Iespējams, par šo aspektu NBS jāpadomā mācībās nākotnē. Taču ar šobrīd mūsu rīcībā esošo nodrošinājumu ar visām situācijām tikām galā labi,” saka frontālā iekrāvēja vadītājs.
Savukārt Bojājumu novēršanas grupas koordinatore kapteine Inese Leonova atzīst – atsevišķās situācijās ar skarto zemju īpašniekiem tiek panākta abpusēja vienošanās par citiem labiekārtošanas darbiem pēc paša īpašnieka vēlēšanās.
Labā prakse Latvijas armijas mācību laikā ieviest Bojājumu novēršanas grupu tika sākta 2017. gadā, un kopš tā laika katru gadu grupas speciālisti rūpējušies, lai vērienīgajās Sauszemes spēku militārajās mācībās izmantotās privātās teritorijas pēc tam tiktu sakoptas.
Kā atzīst Bojājumu novēršanas grupas pārstāvji, viņu rīcībā nav informācijas, ka kāds strīds pēc šī gada militārajām mācībām palicis neatrisināts. Turklāt vietējie iedzīvotāji ar izpratni izturējās pret militārajām mācībām, apzinoties, ka kāds vietēja mēroga ceļš vai lauks, smagajai bruņutehnikai pārvietojoties, varētu nedaudz ciest.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka NBS ikgadējo lielo militāro mācību cikla “Namejs 2020” ietvaros vērienīgās Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes mācības “Sudraba bulta 2020” no 21. līdz 27. septembrim norisinājās vairākās Zemgales un Pierīgas pašvaldībās, aptverot Ķekavas, Olaines, Ozolnieku, Jelgavas, Bauskas, Iecavas, Baldones, Vecumnieku, Ķeguma un Rundāles novadus. Tāpat atsevišķi militārie vingrinājumi tika veikti arī Rīgā, jo caur galvaspilsētu Sauszemes spēki virzījās uz mācību norises vietām un atpakaļ. Turklāt Mehanizētā kājnieku brigāde šogad bija atbalsts arī Zemessardzes 1. Rīgas brigādei viņu mācībās “Zobens 2020”, kas tika izvērstas daudzviet Rīgā.
Civilmilitārā sadarbība (CIMIC) ir tā joma, kas pēdējo gadu laikā tiek stiprināta visās Nacionālo bruņoto spēku, tai skaitā arī Zemessardzes, vienībās. NBS meklē arvien jaunus un nostiprina jau esošos sadarbības veidus gan ar citām valsts institūcijām un vietējām pašvaldībām, gan konkrētiem zemju īpašniekiem. Viņu atbalsts ir īpaši nozīmīgs vērienīgu militāro mācību laikā, kad NBS vienības ar bruņutehniku un pavadošo transportu izvērš savus vingrinājumus ārpus poligona, aptverot daudzu pašvaldību civilās teritorijas.
Tas svarīgi arī visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā – kad katrai pusei ir ne tikai pienākumi, bet arī atbildība. Un, ja pašvaldība vai konkrēts zemes īpašnieks atvēl savu teritoriju militāro mācību organizēšanai, tad Latvijas armija rūpējas, lai tā arī pēc mācībām tiek atstāta kārtībā.