Latvijas ieskatā Eiropas Savienībai (ES) būtu jāsamazina dekarbonizācijas un zaļā kursa prasību piemērošana aizsardzības industrijai, teikts valdības otrdien atbalstītajā Latvijas nacionālajā pozīcijā, kas formulēta Ekonomikas ministrijas (EM) informatīvajā ziņojumā par ES Konkurētspējas ministru padomes 2026. gada 28. maija sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.
Latvijas ieskatā ierosinātais ES Industriālās attīstības paātrināšanas akta regulējums kopumā virzās pareizajā virzienā un var sniegt nozīmīgu ieguldījumu ES rūpnieciskās kapacitātes attīstībā, dekarbonizācijā un konkurētspējas stiprināšanā. Vienlaikus dekarbonizācijas un zaļā kursa prasību piemērošanā aizsardzības industrijai Latvijas ieskatā būtu jāparedz elastīgāka pieeja, kā arī, kur iespējams, jāsamazina administratīvais un regulatīvais slogs.
Latvija pozitīvi vērtē pasākumus atļauju procedūru vienkāršošanai, vienotā kontaktpunkta pieeju, piekļuves uzlabošanu finansējumam, kā arī instrumentus pieprasījuma veicināšanai pēc ES ražotiem un zema oglekļa emisiju produktiem.
Vienlaikus Latvija uzsver, ka regulējuma efektivitāte būs atkarīga no tā, cik samērīgi, elastīgi un praktiski īstenojami šie pasākumi būs dalībvalstīs ar atšķirīgu rūpniecības struktūru. Īpaši svarīgi Latvijas ieskatā ir izvairīties no pārmērīga administratīvā sloga, nodrošināt tehnoloģisko neitralitāti un skaidru investīciju paredzamību.
Papildus Latvija vērš uzmanību uz augsto enerģijas cenu ietekmi uz rūpniecības konkurētspēju. Latvija norāda, ka ES Emisijas tirdzniecības sistēmā (ETS) jau pastāv mehānisms, kura mērķis ir reaģēt uz tirgus nelīdzsvarotību un cenu svārstībām, - tirgus stabilitātes rezerve (MSR). Vienlaikus, ņemot vērā pēdējo gadu enerģētikas tirgus satricinājumus un ģeopolitisko spriedzi, Latvijas ieskatā būtu nepieciešams izvērtēt, kā MSR var padarīt vēl reaģētspējīgāku un efektīvāku ārkārtēju tirgus svārstību gadījumos.
Šajā kontekstā Latvija aicina Eiropas Komisiju izvērtēt papildu elastības iespējas vai esošo mehānismu pilnveidošanu ETS, lai nodrošinātu iespēju operatīvi reaģēt uz enerģētikas tirgus svārstību negatīvo ietekmi, tostarp paredzot skaidri definētus, laikā ierobežotus risinājumus ārkārtējos apstākļos CO2 izmaksu sloga mazināšanai energoietilpīgajās nozarēs.
Tāpat Latvijai ir būtiski nodrošināt reģionālās izlīdzināšanas principa ievērošanu stratēģisko projektu vērtēšanā un lēmumu pieņemšanā, novēršot diskriminācijas risku starp dalībvalstīm ar atšķirīgiem ģeogrāfiskiem un strukturāliem apstākļiem, vienlaikus saglabājot investīciju pievilcību un nodrošinot stabilu nozares attīstību.
Latvija uzskata, ka mērķēti Eiropas priekšrocības un zemu oglekļa emisiju kritēriji publiskajā finansējumā var būt efektīvs instruments pieprasījuma veidošanai un investīciju stimulēšanai stratēģiskajās nozarēs, tādējādi atbalstot ražošanas jaudu saglabāšanu un attīstību ES.
Vienlaikus Latvija uzsver, ka šai pieejai jābūt elastīgai, tehnoloģiski neitrālai un balstītai uz skaidru un salīdzināmu metodoloģiju, lai novērstu nevienlīdzīgu ietekmi starp dalībvalstīm. Īpaši būtiski ir nodrošināt, ka šie kritēriji nerada nesamērīgu administratīvo slogu, nepalielina izmaksas uzņēmumiem un nemazina investīciju pievilcību.
Papildus Latvija uzsver nepieciešamību izvērtēt regulējuma tvēruma paplašināšanu, iekļaujot nozares, kas atbilst dalībvalstu stratēģiskajām vajadzībām. Latvijai tas nozīmētu ne tikai cementa ražošanu, bet arī, piemēram, kokrūpniecību un stikla rūpniecību, tādējādi nodrošinot reālu ekonomisko pienesumu un labāku atbilstību dalībvalstu rūpniecības struktūrai.
Vienlaikus Latvija norāda, ka pašreizējā tvērumā regulējuma ietekme uz Latviju būtu ierobežota, jo faktiski tajā iekļauto nozaru loks aptver galvenokārt tikai cementa ražošanu.
Attiecībā uz Eiropas priekšrocības mehānismiem mehānismi būtu jāpiemēro mērķēti, skaidri definētās nozarēs un saderīgi ar vienotā tirgus, konkurences un starptautiskās tirdzniecības noteikumiem, norādīts Latvijas nacionālajā pozīcijā.
Latvija norāda, ka tas ir būtiski sabiedrības drošības interešu aizsardzībai, jo šī industrija apgādā valstu bruņotos spēkus ar valsts aizsardzības uzdevumu veikšanai nepieciešamajiem risinājumiem un pakalpojumiem.
Ceturtdien, 28. maijā, Briselē (Beļģijā) notiks ES Konkurētspējas ministru padomes sanāksme (COMPET), kurā tiks apspriesti iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumi.
Sanāksmes laikā ministri diskutēs par Industriālās attīstības paātrināšanas aktu un iespējām stiprināt piekļuvi ES vienotajam tirgum, izmantojot Eiropas preferences principu ("European preference principle") un zemu oglekļa emisiju prasības.
