Aizvadītajā nedēļas nogalē militārajā poligonā “Mežaine” norisinājās apjomīga mācību operācija, kuras mērķis bija apgūt aizsardzības un uzbrukuma prasmes gan apmežotā, gan blīvi apbūvētā teritorijā. Mācību laikā tika pielietotas arī bezpilota lidaparātu jeb dronu spējas, kas būtiski ietekmēja operācijas plānošanas un realizācijas plānus. Konkrētā uzdevuma izpildē tika iesaistīti arī Igaunijas bruņotie spēki rotas apmērā un vairāk nekā divi Latvijas Zemessardzes bataljoni. Arī portāls “Sargs.lv” devās klātienē vērot sarežģītās un apjomīgās operācijas izpildi.
Uzaicinātie mediji tika izvietoti uz ēkas jumta, tādējādi visi gan uzbrūkošo, gan aizsargājošo spēku manevri bija plaši pārredzami. Uzbrūkošie spēki kauju uzsāka jau meža teritorijā, tāpēc vien no attāluma bija dzirdama virzība tuvāk pilsētvidei. Kad šāvienu skaņa bija arvien labāk dzirdama, tas nozīmēja, ka pretinieki ir pavisam tuvu. Šajā momentā no meža organizēti izskrēja vairākas vienības, kuras atkāpās uz drošākām pozīcijām pilsētvidē.
Pēc neilga laika uzsākās uzbrukums pilsētai, taču tas norisinājās bāzes dienvidu daļā. Šāds izlūkgrupas uzbrukums bija apzināts, lai novirzītu aizsargājošos spēkus no galvenā uzbrukuma virziena, kas sekoja brīdi vēlāk. Pēc neilga laika attālumā parādījās gan atsevišķas kaujas vienības, gan bruņutransportieri, kas liecināja, ka galvenais uzbrukums ir sācies. Igaunijas bruņoto spēku rota tika atbalstīta ar “CV 90” kājnieku kaujas mašīnām, kamēr Latvijas zemessargi uzbrukumam izmantoja “Patria” bruņutransportierus.
Uzbrukums neparedzēja tiešu scenārija izspēli, jo bataljona komandieriem bija dota iespēja reāllaikā plānot un izpildīt gan aizsardzības, gan uzbrukuma operācijas.
Operāciju sarežģīja izliktie pūķu zobi, kas bloķēja galvenos ceļus. Vairākkārtīgi tika mēģināts šo aizsargbarjeru izjaukt, taču aizsargājošie spēki to neļāva izdarīt un regulāri pietuvojušos bruņutehniku iznīcināja ar prettanku ieročiem “Carl Gustaf”. Tāpat liels izaicinājums bija bezpilota lidaparātu jeb dronu izmantošana abās karojošajās pusēs. Mūsdienu karadarbība Ukrainā ir pierādījusi, ka karavīriem ir nepieciešams vērot arī kustību gaisā. Ikdienas situācijās dronu pārvietošanās ir dzirdama un laikus pamanāma, taču intensīvu šāvienu brīdī droni var pietuvoties nemanāmi. Šo situāciju izmantoja gan aizsargājošie, gan uzbrūkošie spēki, proti, vairākas reizes no bezpilota lidaparātiem tika nomesti ar krāsvielu pildīti priekšmeti, kuri imitēja granātu vai lādiņu sprādzienus.
Kauja apdzīvotā vietā ir īpaši sarežģīta, jo pretinieks, kurš atrodas ēkās, var izdarīt šāvienus no visiem ēku logiem vai citiem dabīgajiem un mākslīgajiem šķēršļiem. Operācija prasa lielu piesardzību, taču vienlaikus ir jārīkojas ātri, lai pretinieks nespēj izsekot līdzi vienību pārvietošanās kustībai.
Mācības “Namejs” ir iepriekš plānotas un visā Latvijā norisinās kopš 2014. gada. Militāro mācību regulārai norisei ir būtiska loma, lai uzturētu un stiprinātu Nacionālo bruņoto spēku kaujas spējas, kurām pastāvīgi jābūt augstā līmenī. Bruņotajiem spēkiem vienmēr jābūt gataviem laikus un efektīvi reaģēt uz potenciāliem apdraudējumiem un garantēt Latvijas drošību. Savukārt sadarbības stiprināšana ar valsts un pašvaldību iestādēm, dažādu nozaru komersantiem un to iesaiste mācībās stiprina visaptverošas valsts aizsardzības sistēmu Latvijā.
Reaģējot uz mainīgajiem drošības izaicinājumiem, Latvijas valsts aizsardzības sistēmai jābūt visaptverošai un jābalstās visas sabiedrības un valsts institūciju gatavībā pārvarēt krīzi, kā arī noturībā pret ārējo ietekmi. Visaptveroša valsts aizsardzības sistēma ietver ne tikai valsts aizsardzības jomas vai valsts pārvaldes institūcijas, bet arī privātā sektora pārstāvjus, uzņēmumus, nevalstiskās organizācijas, iedzīvotājus un citas personas. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir sekmēt valstiski svarīgu funkciju darbību plānošanas, koordinēšanas un partnerības sistēmas izveidošanu starp valsts institūcijām, kā arī privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem. Praktiskais visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas uzdevums ir katrai valsts institūcijai noteikt konkrētus uzdevumus un lomu valsts aizsardzībā.
