Starpinstitucionālā sanāksmē Kurzemē apspriesta Civilās aizsardzības komisiju loma krīzē

Latvijā
Sargs.lv
Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētā starpinstitucionālā sanāksme
Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētā starpinstitucionālā sanāksme Foto: Alberts Dinters

Šodien militārā poligona “Mežaine” mācību bāzē “Saulstari” notika Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētā starpinstitucionālā sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no brigādes štāba un bataljoniem, Kurzemes un Zemgales pašvaldībām, civilās aizsardzības komisijas (CAK) un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta pārstāvji. Šāda lieluma sanāksme, lai stiprinātu pašvaldību gatavību iespējamām krīzes situācijām, tika rīkota pirmo reizi. Sanāksmes mērķis bija veicināt atbildīgo institūciju izpratni par rīcību potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā.

Laika gaitā civilās aizsardzības komisijas nozīme un attīstība ir augusi. Šī brīža situācija Ukrainā skaidri parāda, cik nozīmīga ir visu institūciju kopējā sadarbība, lai atrisinātu krīzes situāciju.

“Mums vienmēr ir bijusi laba sadarbība ar civilo sektoru, taču karš Ukrainā ir skaidri parādījis, ka vajadzība miera laikā sagatavoties krīzes situācijām, ir ļoti nozīmīga, lai varētu veiksmīgi šo krīzi pārvarēt. Krīzes situācijā ir svarīgi katram zināt - ko darīt un ar ko rēķināties. Karš Ukrainā mums lika sākt domāt aktīvāk par šiem jautājumiem un šobrīd mēs redzam, ka šādu darbības plānu ir nepieciešams izstrādāt ļoti detalizēti. To mēs tagad arī darām, ” portālam “Sargs.lv” atzina Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes komandieris pulkvedis Andris Rieksts.

NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins sanāksmes dalībniekus iepazīstināja arī ar prezentāciju “Visaptverošā valsts aizsardzības, hibrīdapdraudējumi un komunikācija militāra apdraudējuma situācijās”. Pulkvedis M. Tūtins uzsvēra, ka militāru konfliktu sākumā ļoti nozīmīgu lomu spēlē tieši informācijas karš, proti, jau laikus tiek strādāts ar iedzīvotājiem, lai tie tiktu noskaņoti pret valsti, kas kara gadījumā palīdz iebrucējam.

Tāpat sapulces dalībniekus iepazīstināja ar plānoto Kurzemes un Zemgales reģionu CAK sadarbības modeli mācību “Namejs 2023” laikā, lai jau laicīgi būtu iespējams identificēt nepieciešamos uzdevumus sagatavošanās posmā.

Būtiska CAK sastāvdaļa ir pašvaldību vadītāji, kuri ir līdzatbildīgi par situācijas risināšanu krīzes gadījumos. Katrā reģionā šie plāni var atšķirties , tāpēc ir svarīgi veicināt vienotu pieeju un sadarbību.

Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētājs Aivars Priedols sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzsvēra, ka pašvaldībai ir galvenā loma civilās aizsardzības veidošanās procesā. Pašvaldībai ir jānodrošina cilvēkiem nepieciešamās vajadzības, lai pārvarētu krīzes situāciju ar pēc iespējas mazākiem zaudējumiem. A. Priedols skaidroja, ka pandēmija bija pirmais pārbaudījums, kurā realitātē varēja novērot un analizēt krīzes situācijas atrisināšanas procesu. Šobrīd šāds pārbaudījums ir ar bēgļu uzņemšanu no Ukrainas, kuri lēmuši pamest krievu okupantu izpostīto valsti.

Šādu civilās aizsardzības plānu efektīva izstrāde ir atkarīga no zinošiem un pieredzējušiem cilvēkiem. Pašvaldībās lielu problēmu sagādā tas, ka ik pēc četriem gadiem tiek nomainīts pašvaldības domes sastāvs. Līdz ar to arī darbs pie plāna tiek bremzēts, jo jaunajiem deputātiem tas ir jāiepazīst no jauna.

“Ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība uzticas pašvaldībai. Krīzes situācijā ir nozīmīgi, ka iedzīvotāji uzklausa pašvaldības rīkojumus. Labs piemērs bija Jēkabpils, kur iedzīvotāji uzticējās priekšsēdētājam un tādā veidā palīdzēja atrisināt plūdu krīzi efektīvāk. Sadarbībā ar Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes 46.kājnieku bataljona pārstāvjiem Talsos notika Civilās aizsardzības komisijas iepazīstināšana ar dažādiem mācību scenārijiem, kuros civilās aizsardzības komisijai jānovērtē un jānovērš riski, kā arī jāizstrādā reaģēšanas pasākumu plāns, lai nodrošinātu sabiedrību ar pamatvajadzībām dažādos apdraudējuma gadījumos, taču daļa no CAK dalībniekiem ir mainījuši amatus un vairs neatrodas Civilās aizsardzības komisijas sastāvā,” skaidroja Talsu novada domes priekšsēdētāja Eva Kārkliņa.

Sanāksmes noslēgumā dalībnieki piedalījās diskusijā par civilās aizsardzības komisijas rīcības plānu militāra apdraudējuma gadījumā un savu lomu tajā.

Jau ziņots, ka 2019. gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumos.

Visaptverošā valsts aizsardzība paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību organizēties un pārvarēt krīzes, tādējādi viens no visaptverošās valsts aizsardzības mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.

Dalies ar šo ziņu