Šodien militārā poligona “Mežaine” mācību bāzē “Saulstari” notika Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētā starpinstitucionālā sanāksme, kurā piedalījās pārstāvji no brigādes štāba un bataljoniem, Kurzemes un Zemgales pašvaldībām, civilās aizsardzības komisijas (CAK) un Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta pārstāvji. Šāda lieluma sanāksme, lai stiprinātu pašvaldību gatavību iespējamām krīzes situācijām, tika rīkota pirmo reizi. Sanāksmes mērķis bija veicināt atbildīgo institūciju izpratni par rīcību potenciāla militāra apdraudējuma gadījumā.
Laika gaitā civilās aizsardzības komisijas nozīme un attīstība ir augusi. Šī brīža situācija Ukrainā skaidri parāda, cik nozīmīga ir visu institūciju kopējā sadarbība, lai atrisinātu krīzes situāciju.
NBS Apvienotā štāba Informācijas analīzes un vadības departamenta priekšnieks pulkvedis Māris Tūtins sanāksmes dalībniekus iepazīstināja arī ar prezentāciju “Visaptverošā valsts aizsardzības, hibrīdapdraudējumi un komunikācija militāra apdraudējuma situācijās”. Pulkvedis M. Tūtins uzsvēra, ka militāru konfliktu sākumā ļoti nozīmīgu lomu spēlē tieši informācijas karš, proti, jau laikus tiek strādāts ar iedzīvotājiem, lai tie tiktu noskaņoti pret valsti, kas kara gadījumā palīdz iebrucējam.
Tāpat sapulces dalībniekus iepazīstināja ar plānoto Kurzemes un Zemgales reģionu CAK sadarbības modeli mācību “Namejs 2023” laikā, lai jau laicīgi būtu iespējams identificēt nepieciešamos uzdevumus sagatavošanās posmā.
Būtiska CAK sastāvdaļa ir pašvaldību vadītāji, kuri ir līdzatbildīgi par situācijas risināšanu krīzes gadījumos. Katrā reģionā šie plāni var atšķirties , tāpēc ir svarīgi veicināt vienotu pieeju un sadarbību.
Šādu civilās aizsardzības plānu efektīva izstrāde ir atkarīga no zinošiem un pieredzējušiem cilvēkiem. Pašvaldībās lielu problēmu sagādā tas, ka ik pēc četriem gadiem tiek nomainīts pašvaldības domes sastāvs. Līdz ar to arī darbs pie plāna tiek bremzēts, jo jaunajiem deputātiem tas ir jāiepazīst no jauna.
Sanāksmes noslēgumā dalībnieki piedalījās diskusijā par civilās aizsardzības komisijas rīcības plānu militāra apdraudējuma gadījumā un savu lomu tajā.
Jau ziņots, ka 2019. gada 8. janvārī Ministru kabinets atbalstīja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu par visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā, kuras mērķis ir padziļināt visu valsts institūciju sadarbību, nodrošināt efektīvu publiskās un privātās partnerības mehānismu izstrādi, paaugstināt sabiedrības izpratni par iespējām aizsargāt sevi, savu ģimeni un Latvijas valsti, kā arī izstrādāt sabiedrības pašorganizēšanās instrumentus krīzes gadījumos.
Visaptverošā valsts aizsardzība paredz stiprināt aizsardzības spējas sasaistē ar valsts un sabiedrības gatavību organizēties un pārvarēt krīzes, tādējādi viens no visaptverošās valsts aizsardzības mērķiem ir sadarbības stiprināšana starp valsts institūcijām, privāto sektoru, nevalstiskajām organizācijām un iedzīvotājiem.