No 12. līdz 13. septembrim tika organizēts gadskārtējais Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) vingrinājums “Berešu maršs”. Maršā uz starta stājās 68 dalībnieki, kuri pēc veiksmīgi veiktajiem uzdevumiem saņēma godam nopelnītās beretes ar kokardi, tādējādi apliecinot savu piederību NBS. Portāls “Sargs.lv” novēroja, ka uzdevumi prasīja gan morālu, gan fizisku slodzi, taču tas darīts apzināti. Pasākuma organizators dižkareivis Guntars Valainis atzina, ka bereti ir jānopelna ar sviedriem un varbūt arī kādu asaru.
“Berešu maršā” piedalījās 68 Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pirmā kursa un komandējošā sastāva virsnieku kursa kadeti, kuriem nepilnas diennakts laikā bija jāveic vismaz 35 km gara distance, jāizpilda dažādi taktiskie uzdevumi 11 dažādās stacijās, kurās tika pārbaudītas pirmajā studiju gadā iegūtās iemaņas.
Berešu maršs ir pasākums, ko rīko Krīvu padome, lai jaunajiem kadetiem pēc pārbaudījumu izturēšanas svinīgi piešķirtu kokardi un bereti. Kokardes pelnīšana notiek, veicot zināšanu testu, kurā jāatbild pareizi uz 27 no 30 jautājumiem, savukārt berete tiek pelnīta, veicot maršu un uzdevumus apkārt Ķīšezeram.
Jaunie kadeti tika pārbaudīti gan fiziski, gan morāli. Jau pašā marša sākumā bija nepieciešams pārvarēt aukstā ūdens šķērsli, proti, kadetiem zem ūdens bija jāatrod pudeles ar koordinātēm. Pēc tam krastā tās bija pareizā secībā jānosauc, taču, ja tas neizdevās, tad ūdenī bija jābrien vēlreiz.
Paralēli šīm aktivitātēm tika pārbaudītas arī somas sapakošanas prasmes. Kadetiem noteiktā laikā vajadzēja izpakot un pēc tam vēlreiz sapakot somas. Ja uzdevums netika izpildīts laikā, tad kopīgi, visiem sadodoties rokās, bija jāieiet ezerā un reizē jāienirst. Pēc tam steigā sapakotās somas tika gremdētas ūdenī, lai pārbaudītu, cik labi tas ir izdarīts. Jāatzīst, ka kadeti šīs prasmes bija apguvuši ļoti labi, jo somu saturs pēc iegremdēšanas visiem palika sauss.
Pēc tam marša dalībniekiem bija dotas 10 minūtes, lai pārkārtotu somu un pārģērbtos, lai jau pēc brīža dotos NATO šķēršļu trasē ar 20 litru kannu. Šis uzdevums prasīja lielāku komandas darbu, jo vairumu šķēršļu vieglāk ir pārvarēt kopā. Tāpat nevarēja aizmirst par kannu, kuru uz maiņām nesa visi komandas dalībnieki.
Pēc fiziskās aktivitātes sekoja neliela “atslodze” jeb pirmā medicīniskā palīdzība. Lai arī tā bija atslodze rokām, tomēr tā radīja lielu slodzi smadzenēm, jo stresa apstākļos bija nepieciešams ātri reaģēt un sniegt palīdzību it kā sprādzienā cietušam cilvēkam, lai pēc tam viņu varētu droši evakuēt no notikuma vietas.
Pēc nelielās roku un kāju fiziskās “atslodzes” sekoja pats grūtākais – fiziskās sagatavotības pārbaude. Portāls “Sargs.lv” novēroja, ka tieši šajā kontrolpunktā vairāki dalībnieki bija tuvu spēku izsīkumam. Arī sacensību organizators dižkareivis G. Valainis atzina, ka tieši šis posms ir visgrūtākais.
Dalībniekiem pēc tam sekoja vēl dažādi uzdevumi, piemēram, dažādu ieroču salikšana, “Harris” radiostacijas salikšana un radiosakaru zinību pārbaude, kuras laikā ar peintbola ieročiem notika kauja ar pretinieku.
Pēc tam kadeti pilnībā noslēgtā automašīnā tika aizvesti nezināmā virzienā, lai pārbaudītu to spējas orientēties apvidū. Tāpat arī tika pārbaudīts marša dalībnieku acīgums, proti, noteiktā trasē bija jāatrod dažādi militārie piederumi, kuri bija noslēpti.
Pēc jau minētā kokardes zinību testa kadeti veica arī alpīnisma vingrinājumu, proti, pārvietošanos pa divām nostieptām virvēm. Savukārt pēdējais marša uzdevums bija tā sauktais “ātrumposms”, kur 18 minūšu laikā dalībniekiem bija jānokļūst atpakaļ līdz akadēmijai.
Visu marša laiku pie dalībniekiem atradās arī viens telefons, kuru ārkārtas gadījumā varēja izmantot, ja rastos nepieciešamība pēc palīdzības. Telefons tika ievietots aizzīmogotā aploksnē, tādējādi izvairoties no potenciālajiem “šmaukšanās” mēģinājumiem.
