Mednieki apgūst militārās zināšanas, stiprinot visaptverošu valsts aizsardzību un savu lomu tajā

Mednieki Skrundas poligonā apgūst taktiskās šaušanas pamatprincipus

Foto: Zemessardzes 4. Kurzemes brigāde

Latvijas pilsoņu pienākums ir pretoties agresoram ar visiem viņiem pieejamajiem līdzekļiem, un mednieki ir sabiedrības daļa, kuru rīcībā ir par vienu līdzekli vairāk, kas ir šaujamierocis. Tiesa, ar to ir par maz, lai viņi spētu pilnvērtīgi iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā – tam nepieciešama izpratne par mednieku lomu krīzes situācijās, ko papildina militārās zināšanas. Tā intervijā “Sargs.lv” norāda Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis Jānis Zandbergs, stāstot par jūlija nogalē notikušajām savienības un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes organizētajām mācībām medniekiem jeb apmācību pilotprogrammu, kas bija pirmais solis, lai sniegtu iepriekš minēto, un jāteic – veiksmīgi. Apmācībā daudz ieguvušas abas puses. Mednieki – taktiskās zināšanas kaujas uzdevumu veikšanai. Zemessargi – zināšanas, kā krīzes situācijā vadīt cilvēkus bez militāras pieredzes, nodrošinot viņu spēju veikt uzdevumus un, galvenokārt, izdzīvot. J. Zandbergs pauž cerību, ka šāda apmācība varētu notikt reizi gadā, un to varētu apgūt ne tikai mednieki, bet arī iekšlietu nozarē strādājošie, kuri nevar iestāties Zemessardzē. Pašlaik notiek darbs, lai izanalizētu visus apmācību aspektus, bet savienības valdes loceklis ir pārliecināts – šāda apmācība ir dzīvotspējīga, nepieciešama, kā arī mudinās medniekus iestāties Zemessardzē.

“Sargs.lv” jau vēstījis, ka Latvijas Mednieku savienība un Aizsardzības ministrija (AM) sadarbojas jau kopš 2017. gada, kad starp savienību un valsts iestādi tika noslēgts sadarbības memorands, lai veicinātu Latvijas mednieku ne tikai formālu, bet arī praktisku iesaistīšanos valsts aizsardzības spēju pilnveidošanā, sniedzot atbalstu Aizsardzības ministrijai un tās padotības iestādēm.

Pušu sadarbība šos gadus vairāk izpaudās kopīgu pasākumu rīkošanā, piemēram, tradicionāli Ādažu poligonā notiek snaiperu tālšaušanas pasākums “Vienoti valstij”, kurā piedalās gan mednieki, gan zemessargi, gan Nacionālo bruņoto spēku (NBS) profesionālā dienesta karavīri. Tāpat Latvijas Mednieku savienības pārstāvji ar lekcijām piedalās Jaunsardzes nometnēs, kā arī dažādās citās Zemessardzes un Jaunsardzes aktivitātēs. Tomēr Krievijas uzsāktais karš Ukrainā iezīmēja nepieciešamību spert krasi aktīvākus soļus abu organizāciju sadarbībā visaptverošās valsts aizsardzības jomā, par ko tika lemts šī gada aprīlī.

“Nacionālās drošības likumā noteikts, ka Latvijas pilsoņu pienākums ir pretoties agresoram ar visiem viņiem pieejamajiem līdzekļiem, un mednieki ir tā sabiedrības daļa, kuru rīcībā ir par vienu līdzekli vairāk, kas ir šaujamierocis. Mednieki no citām sabiedrības grupām izceļas ar iemaņām orientēties apvidū, iemaņām, kas saistītas ar maskēšanos, izdzīvošanu un zināšanām lietot un pielietot šaujamieročus, lai iznīcinātu mērķi. Tā kā mednieku apmācībā nav iekļauta taktiskās zināšanas, personu meklēšana un tās organizēšana, izlūkošana un daudz cita, tad 24. februāris izcēla, ka parakstītajā savienības un Aizsardzības ministrijas sadarbībā jāsāk domāt par to, kā tiem medniekiem, kuri ir Latvijas patrioti un vēlas iesaistīties valsts aizsardzībā, bet nevar iestāties Zemessardzē, sniegt zināšanas, lai viņi krīzes situācijā nekļūtu par vieglu mērķi un spētu pašorganizēties,” norāda Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis J. Zandbergs, piebilstot – Latvijā ir 22 000 mednieku, uz kuriem reģistrēti ap 57 000 medību ieroči, un šis ir resurss, kas krīzes situācijā var būt lietderīgs.

Foto: Mednieki poligonā "Mežaine" apgūst militārās sadarbības iemaņas ar Zemessardzi / Zemessardzes 4.Kurzemes brigāde

Pamatojoties uz visnotaļ nepārprotamo nepieciešamību, Latvijas Mednieku savienība un Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes vadība izstrādāja divu dienu apmācību, kas šoreiz norisinājās kā izmēģinājums jeb pilotprojekts. Nākotnē apmācība pamatā ir domāta medniekiem, bet šoreiz tajā mācījās gan mednieki, gan zemessargi, cenšoties izprast, vai tas ir pareizais formāts, kā šo apmācību organizēt nākotnē.

Mācībās, kas notika 23. un 24. jūlijā, piedalījās 14 mednieki no dažādām Latvijas vietām. Apmācībā tika izvērtēta abu pušu sagatavotība – Zemessardzes 4.Kurzemes brigādes vadība un instruktori novērtēja mednieku sagatavotību, kā arī viņiem pieejamos materiāltehniskos līdzekļus, tostarp nakts redzamības tēmekļus, gan arī mednieki iepazinās ar zemessargu ekipējumu un ieročiem, kā arī taktiku, izdzīvošanas iemaņām, kas būtiskas kaujas situācijās, kurās apdraudējums var būt gan tiešs, gan netiešs.

Foto: Mednieki poligonā "Mežaine" apgūst militārās sadarbības iemaņas ar Zemessardzi / Zemessardzes 4.Kurzemes brigāde

“Pirmajā dienā bija teorētiskā apmācība, bet otrajā jau praktiskās nodarbības, kurā lietā tika liktas iepriekš iegūtās teorētiskās zināšanas – mednieki lauka apvidū veica kaujas, šaušanas, medicīnas un citus praktiskos uzdevums. Jāteic, ka tas nebija viegli izdarāms, bet tas nozīmē, ka esam pareizajā virzienā, jo vien divu dienu laikā šie cilvēki iemācījās tik, cik sava mūža laikā citādāk nu nekādi nebūtu apguvuši,” saka J. Zandbergs.

Tikmēr, viņaprāt, viens no būtiskākajiem ieguvumiem bija tas, ka šajās mācībās arī Zemessardzes instruktoriem nācās izkāpt ārā no savas komforta zonas, ne tikai komunicējot, bet arī organizējot un vadot ir kā krīzes situācijā civiliedzīvotājus bez jebkādas militāras pieredzes.

“Zemessargiem nācās meklēt kontaktu ar civilpersonām, organizēt cilvēku grupas, izvēlēties līderus, ieinteresēt un vadīt šos cilvēkus, kuriem nav militārās pieredzes, krīzes situācijā. Zemessargiem jāspēj šos cilvēkus nākamās 72 vai 48 stundas vadīt tā, lai viņi ne tikai izdzīvotu, bet nonāktu drošībā, izpildītu elementārus uzdevumus, saglabājot pretošanās spēju. Manā skatījumā tas bija viens no spēcīgākajiem ieguvumiem abām pusēm, uz ko arī nākotnē būtu jākoncentrējas – uz militārpersonu spēju komunicēt ar civilpersonām, spēju viņus organizēt un iesaistīt visaptverošās valsts aizsardzības sistēmas īstenošanā. Man šķiet, ka šis formāts ir ļoti dzīvotspējīgs, bet šāda civiliedzīvotāju apmācība sniedz ne tikai zināšanas, bet arī ietver patriotisko audzināšanu, kopības sajūtu un mums tik ļoti svarīgo atbalsta plecu," saka mednieks.

Raugoties nākotnē, viņš pauž cerību, ka šīs apmācības varētu norisināties kā minimums reizi gadā, kurā piedalītos jau daudz vairāk cilvēku, protams, ja to ļauj materiāltehniskie un cilvēkresursi. Tikmēr šobrīd notiek apmācību analīze, kā arī tiek apkopots mednieku, instruktoru, atbalsta personāla viedoklis par mācībām.

J. Zandbergs arī pieļauj, ka šo apmācību, ko brīvprātīgi izmanto mednieki, kuriem ir vēlme iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā, izmantotu arī iekšlietu struktūrās nodarbinātie cilvēki, piemēram, ugunsdzēsēji, kuri nedrīkst iestāties Zemessardzē, un uz to arī būtu jāvēršas.

“Mēs labi saprotam, ka resursi ir ierobežoti, kamēr šādas apmācības noorganizēšana ir ļoti laikietilpīgs process, kas prasa precīzu plānošanu. Tomēr no savas un mednieku puses vēlētos, lai šādas mācības notiktu biežāk un ar regularitāti. Es arī domāju, ka pēc šiem kursiem, piedāvājot medniekiem vēlreiz izvērtēt savas iespējas kļūt par zemessargu, efekts būtu labāks, nekā pilsētas svētkos rādot automātus un bukletu. Daudzi uz Zemessardzi joprojām raugās caur 90. gadu prizmu, kur ir nekārtība, ekipējuma trūkums, bet tas viss ir mainījies. Civilpersonām, ļaujot realitātē iepazīties, kādas šobrīd ir kazarmas, kāda ir ēdināšana, kāds ir aprīkojums, kāda komunikācijas kultūra valda starp karavīriem un virsniekiem, krietni veicinātu cilvēku vēlmi iesaistīties visaptverošā valsts aizsardzībā, tostarp Zemessardzē,” viedoklī dalās Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis.

Tikmēr, lai pārbaudītu mednieku apmācībā iegūtās zināšanas, tām varētu sekot eksāmens, kas būtu viņu dalība Zemessardzes vai kopējās NBS militārajās mācībās, kurās medniekiem būtu atbalstoša funkcija.

Viens no piemēriem – izmantojot mednieku rīcībā esošos transportlīdzekļus, viņiem jānogādā munīcijas krava gana lielā apjomā no punkta A uz punktu B. Medniekiem maršruts ir jāizplāno pašiem, nodrošinot, ka krava tiek nogādāta 12 stundu laikā, izvairoties no patruļām, izmantojot apmācībā iegūtās iemaņas. Šie mednieki īstenotu nevis kaujas uzdevumu, bet gan atbalsta, kas ir gana būtisks, un to var veikt arī civilpersona, ja, protams, ir apmācīta.

“Manuprāt, ar taktisku plānošanu var aizpildīt vietas, kur NBS trūkst resursa, un tās ļoti veiksmīgi var saņemt no šiem cilvēkiem, kuri iesaistījušies šajā brīvprātīgajā kustībā,” saka J. Zandbergs.

Atbildot, ko, viņaprāt, aizsardzības resoram, tostarp Zemessardzei vēl vajadzētu sniegt medniekiem, lai veicinātu un arī padarītu skaidrāku viņu iesaisti visaptverošā valsts aizsardzībā, mednieks saka – jāsarunājas civiliedzīvotājiem saprotoši, nevis caur militāro reglamentu. Viņš gan piebilst – līdz šim jau ir ļoti daudz izdarīts, lai Zemessardzi padarītu pieejamāku arvien plašākam sabiedrības lokam. Piemēram, ir iespēja sadalīt 20 dienu apmācību nometni dažādos laikos, piemēram, pa brīvdienām gada garumā, tāpat arī ir palielināts vecuma slieksnis dalībai Zemessardzē.

“Patiesībā jau ir izdarīts ļoti daudz un būtu ļoti nekorekti pieprasīt vēl kaut ko no aizsardzības resora, kamēr arī līdz galam neesam izpildījuši to, kas līdz šim izveidots. Tomēr man pietrūkst šī aizpildītā plaisa starp sociālajām kampaņām un reālo dienestu, kur pa vidu vajadzētu būt kādam savienojošajam elementam, kas būtu kas tāds, ko nupat aizvadījām mācību formātā,” dalās Latvijas Mednieku savienības valdes loceklis.

Mednieki apgūst militārās zināšanas, stiprinot visaptverošu valsts aizsardzību un savu lomu tajā

Dalīties ar šīs lapas saturu!