NATO kaujas grupa Latvijā nav veidota tikai militāriem treniņiem, bet tā, pirmkārt, ir atturēšanas elements, kas jau piecus gadus izvietota Ādažu bāzē, un tās karavīri kopā ar Latvijas bruņotajiem spēkiem stāv vienā frontes līnijā pret potenciālo ienaidnieku. Tā, uzrunājot klātesošos, NATO kaujas grupas Latvijā piecgades svinībās, sacīja Valsts prezidents Egils Levits. Tomēr viņš norāda – ņemot vērā pieaugošo ģeopolitisko spriedzi un drošības apdraudējumus, NATO ir jāsper solis tālāk, nodrošinot, ka katrā no Baltijas valstīm būtu izvietota vismaz brigādes līmeņa NATO vienība, kuru atbalstītu ātri izvēršamas apakšvienības.
Valsts prezidents E. Levits, pauž, ka jau pirms 18 gadiem, kad Latvija pievienojās NATO, tā sāka aktīvi attīstīt arī savu aizsardzības sistēmu, jo Latvija apzinājās, ka līdz ar dalību pasaules spēcīgākajā militārajā aliansē arī pašiem ir jāprot par sevi pastāvēt un sevi aizsargāt. Taču šajā laikā Krievija vairākkārt pierādījusi, ka politisku mērķu sasniegšanai tai visi līdzekļi ir labi – pat militārs spēks, kas pēdējo gadu laikā pielietots gan pret Gruziju, gan vairākkārt arī pret Ukrainu.
Tieši tāpēc NATO dalībvalstis, īpaši Austrumu flangā, apzinājās, ka dalība aliansē ir jāstiprina ar vēl citiem atturēšanas elementiem – un jau 2016. gada NATO samitā Varšavā tika apstiprināta vienošanās par sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā, izvietojot tajās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas. Savukārt jau 2017. gada 19. jūnijā Ādažu militārajā bāzē notika svinīgā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas sagaidīšanas ceremonija.
Latvijā izvietotā NATO kaujas grupa ir unikāla, jo tajā pārstāvētas visvairāk sabiedroto valstis – vienībā rotācijas kārtībā dien teju 2000 karavīri no desmit valstīm – Albānijas, Čehijas, Spānijas, Itālijas, Islandes, Melnkalnes, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un Kanādas, kas ir vadošā valsts Latvijā izvietotajam NATO bataljonam.
Plānots, ka pavisam drīz kaujas grupai pievienosies arī vienpadsmitā valsts, un uz Latviju tiks sūtīti karavīri no Ziemeļmaķedonijas, kas ir NATO jaunākā dalībvalsts. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā un reaģējot uz drošības draudiem reģionā, pēdējo mēnešu laikā uz Latviju savus militāros spēkus un tehniku ir nosūtījuši arī tādi NATO sabiedrotie kā ASV un Dānija.
Viņš uzsver, ka Baltijas valstu ģeogrāfiskais izvietojums un kopīgā sauszemes robeža ar Krieviju un Baltkrieviju, vienmēr būs paliekošs potenciāls apdraudējums. Neatkarīgi no kara Ukrainā iznākuma Krievija tik un tā saglabās savas militārās lielvalsts statusu, tāpēc NATO jāapzinās, ka šis reģions ir jāstiprina īpaši un no līdzšinējās atturēšanas pozas jāieņem stingrākas aizsardzības pozīcijas. Jaunajai struktūrai jau ir labs pamats – Baltijā un Polijā esošās NATO kaujas grupas, kas sevi efektīvi pierādījušas vienota mērķa sasniegšanā sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Valsts prezidents apliecina, Latvija kā uzņemošā valsts arī turpmāk sniegs visu nepieciešamo atbalstu ienākošajiem NATO spēkiem un turpinās pildīt savu apņemšanos pret NATO. Tas tiek darīts, arī palielinot aizsardzības budžetu, kas turpmāk būs 2,5% no IKP, kā arī turpinot stiprināt savas nacionālās aizsardzības spējas.
Arī NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže pateicas NATO dalībvalstīm, kuru karavīri, dienot kaujas grupā Latvijā, gādā par mūsu valsts un reģiona drošību.
Viņa norāda – šī daudznacionālā kaujas grupa simbolizē visu, kas NATO ir svarīgs. Daudzu sabiedroto valstu karavīri tajā pilda pienākumus kopā un dara to vienotam mērķim katru dienu.
Šodien pasaule kļuvusi par vēl bīstamāku vietu nekā pirms pieciem gadiem, kad šīs NATO kaujas grupas tika izveidotas – Krievijas karš pret Ukrainu ir satricinājis mieru Eiropā, līdzi nesot ilglaicīgu krīzi enerģijas, pārtikas un citās jomās. Tas ir satricinājis arī Eiropas tiesisko kārtību, taču NATO līdzšinējā atbilde bijusi stingra un vienota, un tā apliecina, ka alianse ir gatava aizstāvēt katru savas dalībvalsts teritoriju.
Šodien, kad pieredzam pēdējās desmitgadēs lielākos drošības draudus, aliansei ir jauni izaicinājumi, taču NATO kaujas grupas karavīri ir dzīvs piemērs tam, ka kopā mēs esam stiprāki.
Savukārt Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece uzsver – fakts, ka Latvijā izvietotajā kaujas grupā dien trešdaļa no visām NATO dalībvalstīm, ir ļoti spēcīgs signāls. Kaujas grupas veiksmes atslēga ir Kanādas kā vadošās valsts līderība un spēja bataljonā apvienot desmit dažādu nacionalitāšu karavīrus, lai vienība būtu kaujas spējīga un pilnībā integrēta NBS Sauszemes spēkos.
Latvija daudz ieguldījusi, lai Ādažu bāze būtu piemērota visu sabiedroto karavīru izmitināšanai un treniņiem.
“Pie sasniegtā mēs neapstāsimies, un Latvija turpinās nodrošināt labāko uzņemošās valsts atbalstu,” viņa saka.
Jau ziņots, ka 15. jūnijā Ādažu bāzē notika svinīga ceremonija, atzīmējot 5. gadadienu kopš Latvijā ir izvietota NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa. Tajā pienākumus rotācijas kārtībā pilda desmit sabiedroto valstu karavīri, un kaujas grupa ir pilnībā integrēta NBS Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes sastāvā.
Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās militārās mācībās ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, tādējādi uzlabojot savietojamību ar sabiedrotajiem, lai spētu reaģēt uz drošības vides izaicinājumiem.
