
Valsts prezidents Egils Levits pēc piektdien, 4. februārī aizvadītās Militārās padomes tikšanās, kas notika Gaisa spēku bāzē Lielvārdē, aicināja Latvijas iedzīvotājus iesaistīties valsts aizsardzībā, stājoties Zemessardzē, bet likumdevējiem norādīja uz nepieciešamību palielināt arī valsts iekšējās drošības vajadzībām atvēlētos izdevumus, portālu “Sargs.lv” informēja Prezidenta Kancelejā.
Pēc tikšanās ar Nacionālu bruņoto spēku (NBS) komandieri ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu, Aizsardzības ministrijas un NBS vadības amatpersonām, ar kurām tika pārrunāti Latvijas drošības un aizsardzības jautājumi, Valsts prezidents atzina nepieciešamību turpināt stiprināt Latvijas drošību laikā, kad Krievija draud ar kārtējo plaša mēroga iespējamo militāro iebrukumu Ukrainā.
E. Levits savā paziņojumā norādīja, ka vēlas pievērst īpašu uzmanību diviem jautājumiem – Zemessardzes un iekšlietu struktūru stiprināšanai.
Viņš atgādināja, ka NATO alianses 3. pants nosaka, ka ikviena dalībvalsts uzturēs un attīstīs savas individuālās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam. Prezidenta ieskatā, pēdējo gadu laikā veiksmīgi attīstītas Latvijas pašaizsardzības spējas, atvēlot tām budžetā 2,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tāpat pēdējo gadu laikā stiprināti gan NBS, īpaši Zemessardze, aktīvi atbalstīta Jaunsardzes kustība un sekmīgi tiek ieviests valsts aizsardzības mācību priekšmets Latvijas skolās.
Viņš atgādināja, ka jau šobrīd Latvijas sardzē stāv tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju – gan profesionālie karavīri, gan brīvprātīgie zemessargi. Tomēr Latvijas pilsoņu, kuri ir gatavi aizsargāt savu ģimeni, māju un zemi, ir daudz vairāk.
Vienlaikus Valsts prezidents arī atgādināja, ka mūsdienu modernie apdraudējumi nav saistīti tikai ar iespējamu naidīgas valsts militāro uzbrukumu. Mūsdienās jārēķinās ar hibrīdapdraudējumiem. Tie aptver informācijas uzbrukumus (ar maldu ziņām), ekonomiskus spiedienus (piemēram, ar dabasgāzes piegādes ierobežošanu), kiberuzbrukumus kritiskai infrastruktūrai un daudz cita veida uzbrukumus.
Tādēļ noturība pret šādiem uzbrukumiem ir viena no Latvijas prioritātēm. Prezidents uzsvēra - te valsts drošības iestādes un Iekšlietu ministrijas struktūras spēlē izšķirošu lomu. Tās ir efektīvas un sniedz sabiedrībai nepieciešamo brīdinošo informāciju, arī šobrīd tās turpina uzlabot savas spējas.
Viņš arī uzsvēra, ka kopš pagājušā gada vidus īpašs izaicinājums ir Valsts robežsardzei, Zemessardzei un Valsts policijai. Šo dienestu spēki ir koncentrēti uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, lai cīnītos pret Baltkrievijas pašpasludinātā līdera Aleksandra Lukašenko uzsākto hibrīdkaru pret Latviju, Lietuvu un Poliju, izmantojot nelegālo migrāciju.
E. Levits atgādināja, ka Latvija ir NATO dalībvalsts, un to sargā NATO 5. pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai dalībvalstij automātiski nozīmē uzbrukumu visām dalībvalstīm. Latvijā jau atrodas 10 NATO dalībvalstu karavīri, īstenojot atturēšanas operāciju. Savukārt NBS Valsts prezidenta vērtējumā, ir ļoti labi sagatavoti un ekipēti.
“Tie perfekti pilda savu uzdevumu Latvijā un piedalās starptautiskās misijās, kur tiek augsti novērtēti. Mēs esam solidāri un dodam savu daļu NATO kopējai aizsardzībai, un esam pārliecināti par citu NATO dalībvalstu solidaritāti pret mums. Tādēļ Latvijā mēs varam justies droši,” viņš atzina.
Noslēdzot savu paziņojumu, E. Levits izteica pateicību visiem zemessargiem, Zemessardzes atbalstītājiem un zemessargu tuviniekiem, kā arī tiem pilsoņiem, kuri domā un gādā par Latvijas valsts aizsardzību un drošību.
“Neatkarība – tā nav dāvana. Tā ir jāizcīna un jānosargā. Aicinu visus Latvijas iedzīvotājus papildināt Zemessardzes rindas vai jebkurā citā veidā dot savu pienesumu Latvijas valsts aizsardzībai un drošībai,” piebilda E. Levits.