No muzeju plauktiem līdz civilās aizsardzības plāniem – kultūras mantojums arvien skaidrāk tiek atzīts par valsts drošības jautājumu. “Krājums ir muzeja sirds,” saka Latgales Kultūrvēstures muzeja vadītāja Anastasija Strauta. Bet kā šo sirdi pasargāt, ja plīst ūdensvads, izceļas uguns vai draud karš? Atbildes uz šiem jautājumiem meklētas raidījuma “Kā sargāt?” (Kai sorguot?) otrajā epizodē, kur pie viena sarunu galda tikās Latgales Kultūrvēstures muzeja vadītāja Anastasija Strauta un galvenā krājuma glabātāja Renāte Vancāne, Kultūras ministrijas civilās aizsardzības vadītājs Vitālijs Rakstiņš, kā arī Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Gita Jankovska.
Vienots plāns un prioritāšu izvēle
Šogad apstiprināts Plāns kultūras mantojuma aizsardzībai un glābšanai krīzes situācijās, kura mērķis ir nodrošināt vienotu pieeju kultūras mantojuma saglabāšanai. Līdz šim aizsardzība bijusi fragmentāra un atkarīga no katra muzeja redzējuma, norādīja Kultūras ministrijas pārstāvis Vitālijs Rakstiņš.
“Šis ir rīcības dokuments, kas apkopo un izveido sava veida ceļa karti, kā sagatavot dažādas institūcijas krīzes situācijām. Līdzšinējā pieredze rāda, ka viss bija atkarīgs no reģiona un konkrētās institūcijas zināšanām un prasmēm. Lai šo praksi vienādotu un izmantotu arī starptautisko pieredzi, tostarp Ukrainas pieredzi un mācības, tapis šis dokuments ar konkrētiem uzdevumiem un termiņiem,” sacīja Rakstiņš.
Viņš piebilda, ka plānā paredzēts ciešāk sasaistīt kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanu ar civilo aizsardzību, pašvaldību un valsts aizsardzības plāniem. “Visizaicinošākais jautājums ir par prioritāšu noteikšanu. Katram muzejam un institūcijai savi artefakti ir tuvāki, tāpēc tiek izstrādāta metodoloģija, kā noteikt valstiskas nozīmes prioritāros objektus, kurus nepieciešamības gadījumā evakuēt vai glābt,” skaidroja ministrijas pārstāvis.
Īpaši svarīga ir arī digitalizācija. “Domājam par to, kā mantojumu digitalizēt un glabāt informāciju ārvalstīs. Ne visu var fiziski izglābt, taču digitālās kopijas var saglabāt vērtību,” uzsvēra Rakstiņš.
Sadarbība starp nozarēm
Pēdējos gados būtiski uzlabojusies sadarbība starp kultūras un militāro jomu, atzina Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes eksperte Gita Jankovska.
Viņa arī uzsvēra mācību nozīmi: “Kad tuvosies plāna izpildes termiņi, ir ļoti svarīgi sākt praktiskās mācības un simulācijas. Uz papīra viss izskatās labi, taču praksē situācijas mēdz būt dažādas. Ķermeniskā pieredze palīdz reaģēt ātrāk, tāpēc šādas mācības jāatkārto katru gadu, gatavojoties sliktākajam ar cerību, ka tas nenotiks.”
Muzejs – vērtību un kopienas balsts
Latgales Kultūrvēstures muzeja vadītāja Anastasija Strauta uzsvēra, ka krājuma saglabāšana ir ikdienas darbs.
“Mēs regulāri veicam krājuma uzskaiti, darbinieku apmācības un praktiskas mācības. Katrs zina savu lomu, kā rīkoties ugunsgrēka vai applūšanas gadījumā. Krājums ir muzeja sirds, un tā aizsardzība ir mūsu prioritāte,” sacīja Strauta.
Vienlaikus viņa atzina, ka militāra iebrukuma scenārijs ir daudz sarežģītāks. “Ir vēl daudz jāstrādā, lai sagatavotos tik nopietnām krīzēm,” viņa piebilda.
Muzeja speciāliste Renāte Vancāne norādīja, ka digitalizācija ir būtiska ne tikai pētniecības, bet arī drošības nolūkos. “Mēs savu krājumu digitalizējam jau kopš 2009. gada – sākām ar Latgales keramiku, tagad strādājam ar fotonegatīviem, kuru ir vairāk nekā 16 tūkstoši. Digitālais mantojums ir svarīgs arī tāpēc, ka fiziskie materiāli var tikt zaudēti,” skaidroja Vancāne.
Pašvaldību un sabiedrības loma
Pašvaldībām līdz šim kultūrvēsturiskā mantojuma glābšana nav bijusi prioritāte, norādīja Vitālijs Rakstiņš.
“Pašvaldībām, kurām jau tā ir daudz pienākumu, kultūrvēsturiskā mantojuma glābšanas darbi nav izcelti kā funkcija. Mūsu mērķis ir to strukturēt – iestrādāt noteikumos, lai vismaz būtu apzināti šādi objekti,” skaidroja Rakstiņš.
Savukārt Gita Jankovska minēja pozitīvu piemēru no Polijas. “Vāveles pilī Krakovā speciālie konteineri ir pielāgoti katram priekšmetam gan pēc izmēra, gan veida. Ugunsdzēsēji ir instruēti, un konteineri tiek glabāti netālu no priekšmetiem – viss ir rokas stiepiena attālumā, lai nepieciešamības gadījumā varētu ātri evakuēt. Tas, manuprāt, ir ideāls līmenis, uz kuru jātiecas,” viņa sacīja.
Muzeja vadītāja Anastasija Strauta piekrita, ka sabiedrības iesaiste ir būtiska, taču jāievēro drošība. “Pie mantojuma jebkuru cilvēku nevar pielaist – tas ir rūpīgi jāizvērtē. Mums ir bijusi laba sadarbība ar Zemessardzi, bet militāra uzbrukuma gadījumā tā būs aizņemta. Savukārt ar Rēzeknes politiski represēto klubu mums ir cieša sadarbība – daudzi brīvprātīgi palīdz pasākumos, taču katrs gadījums jāizvērtē individuāli,” skaidroja Strauta.
Viņa uzsvēra arī sabiedrības izglītošanas nozīmi. “Sašķeltu sabiedrību ir viegli iekarot un manipulēt ar to. Jo sabiedrība ir vienotāka un saprotošāka par mantojumu, jo labāk. Muzeji daudz strādā šajā virzienā – darbs ar sabiedrību caur krājumu ir viena no mūsu pamatfunkcijām,” sacīja Strauta.
Raidījuma mērķis ir aktualizēt un stiprināt visaptverošas valsts aizsardzības izpratni, veidot platformu diskusijām par akūtiem tematiem, kas iepriekš nav pietiekami daudz apspriesti, kā arī informēt Latgales iedzīvotājus par svarīgākajām aizsardzības nozares aktualitātēm. Diskusijās piedalās eksperti, kultūras darbinieki, mākslinieki, žurnālisti, aktīvisti no Latgales un citi. Galvenokārt raidījuma temati saistās ar kultūras un aizsardzības nozares ciešo saikni, cīņu pret dezinformāciju, kā arī noturību un gatavību krīzēm.
Raidieraksts “Kā sargāt?” (Kai sorguot?) tapis ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas finansiālo atbalstu. Projektu realizē latgaliešu kultūras ziņu portāls lakuga.lv, raidieraksta informatīvais atbalstītājs – Latvijas Sabiedriskā medija portāls lsm.lv.
