Ukraina izstrādā specializētus dronus ar mākslīgā intelekta (MI) vadības sistēmām, kurus varētu izmantot Krievijas lidostu darbības ilgstošai paralizēšanai, vēsta ASV žurnāls “The Atlantic”. Izdevuma avoti apgalvo, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis kampaņas plašāko versiju vēl nav atļāvis, bet nepieciešamo bezpilota lidaparātu izstrāde turpinās.
Žurnālists Saimons Šusters 15. oktobrī atsaucas uz diviem anonīmiem operācijas “M&Ms” plānotājiem. Viens paredz drīzu šo dronu ražošanas paplašināšanu.
Par operācijas ieceri “The Atlantic” pirmoreiz ziņoja 20. augustā. Saskaņā ar toreiz aprakstīto plānu ilgstošai Maskavas gaisa satiksmes bloķēšanai būtu vajadzīgi līdz pat 1000 droniem naktī. Ieceres autori cerēja panākt, lai ārvalstu aviokompānijas pārtrauktu lidojumus uz Krievijas galvaspilsētu, tādējādi apgrūtinot Krievijas elites pārvietošanos un palielinot spiedienu uz Vladimiru Putinu. Izdevums vēstīja arī par Zelenska bažām saistībā ar iespējamu civiliedzīvotāju apdraudējumu.
Tikmēr dronu radītie aviācijas darbības traucējumi Krievijā jau ir dokumentēti. Neatkarīgais Krievijas medijs “Agentstvo”, analizējot aviācijas uzraudzības iestādes “Rosaviacija” paziņojumus, secinājis, ka naktī uz 14. oktobri visas četras Maskavas lidostas vienlaikus septiņas stundas nepieņēma un neizlaida lidmašīnas. Vnukovā, Domodedovā un Žukovskā ierobežojumi kopumā ilga astoņas stundas un 39 minūtes, savukārt Šeremetjevā — septiņas stundas.
“Agentstvo”, atsaucoties uz lidojumu informācijas apkopotāju “Airports.ru”, norādīja, ka 14. oktobra rītā plkst. 10.12 četrās lidostās kavējās 238 reisi, bet 124 bija atcelti. Daļu lidmašīnu novirzīja uz citām lidostām. Šie dati raksturo dronu draudu ietekmi uz gaisa satiksmi, taču paši par sevi neapliecina, ka šo traucējumu radīšanai izmantoti tieši jaunie MI vadītie lidaparāti.
Par nodomu paplašināt dronu izmantošanu Krievijas gaisa telpā Zelenskis publiski paziņoja jau 1. septembrī. Uzrunā viņš brīdināja aviokompānijas, apdrošinātājus un valstis, kuru pārvadātāji turpina lidojumus uz Krieviju, par pieaugošajiem riskiem. Vienlaikus Ukrainas prezidents uzsvēra, ka Ukraina nevēršas pret civilajām lidmašīnām, bet īsteno pašaizsardzību, uzbrūkot militāriem mērķiem un kara nodrošināšanā iesaistītajai ekonomikas daļai. Viņš arī norādīja, ka Ukraina diplomātisku centienu atbalstam ir gatava uz noteiktu laiku un konkrētos maršrutos apturēt dronu lidojumus.
Ukrainas Aizsardzības ministrija jau iepriekš publiski skaidrojusi, kā MI palīdz droniem darboties elektroniskās karadarbības apstākļos. Ministrijas 11. jūnija materiālā par triecieniem pretinieka operacionālajā aizmugurē aprakstīta navigācija, kurā borta dators salīdzina kameru uztverto apkārtni ar atmiņā saglabātiem satelītattēliem. Atpazīstot ceļus, upes un citus vizuālus orientierus, sistēma nosaka lidaparāta atrašanās vietu arī tad, kad satelītnavigācijas signāls tiek traucēts vai viltots.
Ministrija apraksta arī mērķu automātisku atpazīšanu lidojuma noslēguma posmā. Neironu tīkls analizē videoattēlu, identificē iepriekš noteikta veida militāro tehniku un palīdz dronam precīzi sasniegt mērķi. Savukārt misijas plānošanā MI var palīdzēt izvēlēties maršrutu, ņemot vērā reljefu un zināmo pretinieka pretgaisa aizsardzības sistēmu izvietojumu. Skaidrojums attiecas uz tā dēvētajām “middle strike” sistēmām; konkrētās “M&Ms” operācijas tehniskie risinājumi tajā nav aplūkoti.
Ministrija tā dēvētos “middle strike” dronus raksturo kā līdzekļus triecieniem aptuveni 30 līdz 200 kilometru attālumā aiz frontes. Tie aizpilda telpu starp priekšējās līnijas FPV dronu darbības zonu un tālas darbības triecieniem stratēģiskiem objektiem. To uzdevums ir iznīcināt munīcijas noliktavas, komandpunktus, apgādes infrastruktūru un pretgaisa aizsardzības līdzekļus, kas nodrošina Krievijas armijas darbību.
Ražošanas paplašināšana šajā segmentā jau ir publiski izziņota. Ukrainas Aizsardzības ministrija 25. maijā norādīja, ka tobrīd šim gadam bija noslēgti līgumi par piecreiz vairāk “middle strike” līdzekļu nekā iepriekšējā gadā. Tā arī informēja par sadarbību ar Vāciju MI elementus izmantojošu dronu ražošanā un plāniem kopā ar Norvēģiju izgatavot vairākus tūkstošus šādu bezpilota lidaparātu.
MI ieviešana aptver arī aizsardzību pret droniem. Aizsardzības ministrija 13. oktobrī paziņoja par Ukrainas bruņoto spēku un NATO Transformācijas pavēlniecības izstrādātu modeli, kas ar NATO un Ukrainas Kopīgā analīzes, apmācības un izglītības centra (JATEC) atbalstu paredzēts pretinieka dronu aktivitātes prognozēšanai. Tas analizē iepriekšējos novērojumus, laikapstākļus un situāciju kaujas laukā, lai prognozētu iespējamo uzbrukumu vietas, laiku un intensitāti. Saskaņā ar ministrijas paziņojumu modelis ir pārbaudīts ar reāliem datiem un sagatavots integrēšanai Ukrainas situācijas izpratnes sistēmās.
