Ukrainas bezpilota lidaparātu triecieni trim Krievijas tehnoloģiju uzņēmuma “Yandex” datu centriem izraisījuši plašus digitālo pakalpojumu darbības traucējumus. Sekas izjūt gan uzņēmuma lietotāji, gan citi komersanti, kuru vietnes un lietotnes izmanto “Yandex” mākoņpakalpojumus. Krievijas valdība sākusi apspriest situāciju, savukārt Kijiva triecienus raksturo kā atbildi uz Krievijas uzbrukumiem Ukrainas datu centriem.
Triecieni notika no 8. līdz 11. oktobrim. “Yandex” savā 9. oktobra paziņojumā apstiprināja, ka uzbrukums Rjazaņas apgabala datu centram naktī uz 8. oktobri nodarījis smagus bojājumus un tā darbība pilnībā apturēta. Nākamajā dienā tika bojāta daļa uzņēmuma datu centra infrastruktūras Kalugas apgabalā. Savukārt 11. oktobrī trāpījumu piedzīvoja datu centrs Vladimirā, kura darbību arī pilnībā pārtrauca, vēsta “The Record”.
Traucējumi skar arī citu uzņēmumu pakalpojumus
Pēc uzbrukumiem lietotāji ziņoja par grūtībām piekļūt e-pastam un mākoņkrātuvēm, pasūtīt taksometrus un pārtikas piegādes, kā arī veikt maksājumus. Traucējumi skāra arī balss asistenta “Alisa” darbību un ar to saistītās viedās mājas ierīces. “The Record” norāda, ka problēmas piedzīvoja arī citu uzņēmumu platformas, kuras izmanto “Yandex” serverus.
Mērogu palīdz izprast paša uzņēmuma publiskotie dati: 2026. gada pirmā pusgada beigās “Yandex Cloud” klientu skaits bija sasniedzis 64 tūkstošus. Šis skaitlis raksturo visu platformas klientu loku. Uzņēmums nav publiskojis, cik klientus skāruši uzbrukumu izraisītie traucējumi.
Laikraksts “Financial Times” vēsta, ka sekas sasniegušas arī fizisko infrastruktūru: atsevišķu Maskavas daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji nav varējuši iekļūt kopīgajos pagalmos, jo iebraukšanas barjeru vadības pakalpojums bijis atkarīgs no “Yandex” infrastruktūras. Viena datu centru operatora bojājumi tādējādi ietekmējuši arī ikdienas pakalpojumus, kuru saikne ar tehnoloģiju uzņēmumu lietotājiem var nebūt acīmredzama.
Konkrētu uzņēmuma pieredzi aprakstījusi arī aģentūra “Reuters”. Iepazīšanās lietotnes “Pulse” pārstāvis Aleksandrs Savickis 9. oktobrī sacīja, ka kopš iepriekšējās dienas lietotnei nevar piekļūt neviens no tās 8000 lietotājiem. Uzņēmumam neizdevās sasniegt arī rezerves datubāzi “Yandex Cloud”, lai atjaunotu pakalpojumu citur. Savickis uzsvēra, ka datu zudums nav apstiprināts, taču ilgstoša nepieejamība apdraud lietotāju uzticēšanos.
Atsevišķi “Yandex Pay” lietotāji saskārušies ar grūtībām piekļūt saviem līdzekļiem, taču “Yandex” paziņojis, ka nauda ir drošībā. “Meduza” 13. oktobrī vēstīja, ka maksājumu pakalpojuma darbība atjaunota daļēji. Izdevums ziņojis arī par taksometru un pārtikas pasūtīšanas traucējumiem Kazahstānā, Uzbekistānā un citās valstīs.
Daļa pakalpojumu atjaunota ar ierobežojumiem
“Yandex” pakāpeniski atjauno piekļuvi pakalpojumiem, tomēr pieejamība vēl nenozīmē visu funkciju darbību. Kā vēsta “Meduza”, uzņēmums 11. oktobrī paziņoja par piekļuves atjaunošanu meklētājam, kartēm, e-pastam un citiem pakalpojumiem. Vienlaikus failu lejupielāde no “Yandex Disk” tika ierobežota, lai saglabātu pārējo pakalpojumu darbspēju.
Uzņēmums vienojies ar konkurējošajiem mākoņpakalpojumu sniedzējiem “Selectel”, “K2Cloud” un “VK Cloud” par palīdzību klientu datu un pakalpojumu pārvietošanā. Pēc jaunākā trieciena “Yandex Cloud” klienti mudināti izvērtēt alternatīvus atjaunošanas plānus, nepaļaujoties vienīgi uz pāreju starp paša uzņēmuma infrastruktūras daļām, ziņo “The Record”.
Triecieni skāruši datu centrus, kuros izvietoti arī “Yandex” mākslīgā intelekta modeļu apmācībai izmantotie superdatori. Uzņēmums nav publiski precizējis, vai šīs sistēmas bojātas. “Meduza” apkopotie nozares vērtējumi liecina, ka bojāto iekārtu nomaiņa varētu prasīt aptuveni pusgadu, taču tas nav uzņēmuma oficiāli apstiprināts pakalpojumu atjaunošanas termiņš.
Kremlis apspriež sekas
Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs 13. oktobrī atzina, ka valdība apspriež “Yandex” radušās grūtības. Kā ziņo “Reuters”, viņš sacīja, ka vēl ir pāragri vērtēt, vai lietotājiem radušies finansiāli zaudējumi. Atbildot uz jautājumu par iespējamu kompensāciju mehānismu, Peskovs norādīja uz valdības apspriedēm un uzņēmuma steidzamajiem pasākumiem uzbrukumu seku novēršanai.
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis triecienus Krievijas datu centriem skaidrojis kā atbildi uz Maskavas uzbrukumiem Ukrainas digitālajai infrastruktūrai. Šo saikni viņš atkārtoti uzsvēra 12. oktobra uzrunā Varšavas drošības foruma dalībniekiem, kas publicēta Ukrainas prezidenta oficiālajā vietnē.
Zelenskis arī saistīja triecienus ar mazāku naida un provokāciju daudzumu sociālajos medijos. Tomēr “The Guardian” aptaujātie eksperti neapstiprina Krievijas dezinformācijas tīklu aktivitātes samazinājumu pēc šiem triecieniem.
Vienlaikus ne visus šajā laikā fiksētos Krievijas interneta traucējumus var saistīt ar uzbrukumiem “Yandex”. Izdevums “CNews” ziņoja, ka atsevišķu plašu vietņu nepieejamības vilni 8. oktobra pēcpusdienā izraisīja kiberdrošības uzņēmuma “Curator” tīkla kļūme. Pats uzņēmums to skaidroja ar cilvēka kļūdu tehnisko darbu laikā un paziņoja, ka incidentu lokalizējis pusstundā.
“Financial Times” seku plašumu saista ar Krievijas tehnoloģiju nozares centralizāciju un valsts centieniem veidot “suverēnu internetu”. “Yandex”, kas 2024. gadā nonāca Kremlim tuvu investoru kontrolē, kļuvis par būtisku šīs sistēmas balstu.
