Krievijas jaunā satelītu konstelācija “Rassvet”, kas tiek veidota kā alternatīva “Starlink”, ir klusi, bet neatlaidīgi sasniegusi līmeni, kuru Ukrainas militārās amatpersonas jau ilgstoši uzskatījušas par kritisku. Militārie analītiķi apstiprina, ka krievijas satelīti tagad nodrošina vismaz divus stabilus sakaru logus dienā virs Ukrainas teritorijas, katru vairāk nekā stundas garumā, radot krievijas bruņotajiem spēkiem jaunas iespējas vadīt trieciena un izlūkošanas dronus, kā arī jūras dronus un vadāmo munīciju.
“Rassvet” sistēmu izstrādā krievijas kosmosa uzņēmums “Bureau 1440”. Pirmā 16 satelītu pakete tika palaista 2026. gada 23. martā no Pļeseckas kosmodroma — militāri stratēģiska objekta, kur Krievija testē arī savas sauszemes kodolraķetes.
Līdz jūlija beigām lielākā daļa satelītu jau bija sasnieguši 550 kilometru darbības augstumu, izveidojot pirmo funkcionālo ķēdi, kas spēj nodrošināt blīvu pārklājumu virs Ukrainas. No pirmās kārtas 12 satelīti ir pilnībā izvietoti, trīs turpina orbītas korekciju, bet viens ticis zaudēts, iespējams, ražošanas defekta dēļ.
Ne visi pārlidojumi ir pietiekami augsti, lai nodrošinātu stabilu savienojumu, tomēr divi līdz trīs no tiem katru dienu rada pilnvērtīgus sakaru logus, kurus Krievijas spēki varētu izmantot dronu vadībai. Tas attiecas uz “Geran-2”, “Geran-3” un “Geran-4” platformām, krievijas ražotajām “Shahed”, kā arī jūras droniem un sistēmām, kas vada raķetes un planējošās bumbas.
Termināļi izmanto antenas, kas ļauj automātiski atrast satelītu un uzturēt savienojumu bez mehāniskas kustības. Avoti liecina, ka termināļu bāzes versija jau ir gatava, un krievija gatavojas sākt sērijveida ražošanu, kas nozīmē, ka tie varētu nonākt militāro vienību rīcībā salīdzinoši īsā laikā.
Otrā “Rassvet-3” satelītu pakete tika palaista 2026. gada 19. jūlijā, un krievija šoreiz veica apzinātu informācijas slēpšanas kampaņu. No 10. jūlija tika izplatīti neskaidri un vairākkārt mainīti aviācijas un jūras brīdinājumi, kas neļāva ārējiem novērotājiem noteikt precīzu palaišanas datumu, trajektoriju vai nesējraķetes tipu. Krievijas Aizsardzības ministrija un Roskosmos klusēja līdz brīdim, kad “Bureau 1440” paziņoja par veiksmīgu satelītu izvietošanu, lai gan amerikāņu kosmosa novērošanas sistēmas tos jau bija identificējušas.
Nīderlandes pētnieks Barts Hendrikss šo slepenību skaidro ar Ukrainas dronu uzbrukumiem Pļeseckai, kas sākās 2025. gada decembrī un turpinājās arī 2026. gada martā, kad tika palaista pirmā “Rassvet-3” pakete.
Krievija oficiāli plāno sākt komerciālu “Rassvet” darbību 2027. gadā, un tās mērķis ir sasniegt 250 satelītus līdz 2027. gadam, 730 līdz 2030. gadam un vairāk nekā 900 līdz 2035. gadam. Lai to panāktu, būtu jāpalaiž 16 satelīti mēnesī, taču pašreizējais temps — viena pakete ik pēc četriem mēnešiem — ir ievērojami lēnāks.
“Rassvet” konstelācijas attīstība iezīmē jaunu posmu Krievijas militārajā stratēģijā. Tā nav tikai inovācija, bet instruments, kas var būtiski palielināt Krievijas spēju veikt precīzus uzbrukumus un vadīt dronus lielos attālumos. Ukrainas militāristi brīdina, ka satelītu tīkls strauji aizver logus, kuros Krievija vēl nespēj nodrošināt pilnīgu pārklājumu, un šis laika grafiks kļūst par vienu no svarīgākajiem faktoriem kara turpmākajā dinamikā.
