Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara uzrunā norādījis, ka krievija gatavojas ievērojami paplašināt sadarbību ar Ziemeļkoreju, cenšoties saņemt vēl 30 000 Ziemeļkorejas karavīru cīņai pret Ukrainu.
Pēc Ukrainas aplēsēm, aptuveni 12–14 tūkstoši Ziemeļkorejas karavīru jau izvietoti krievijas Kurskas pierobežā, pamatojoties uz 2024. gadā parakstīto Maskavas un Phenjanas savstarpējās aizsardzības līgumu. Dienvidkorejas avoti norāda, ka kopā ar karavīriem nosūtīti arī tūkstošiem militāro inženieru.
Zelenskis piebilda, ka Phenjana plāno nosūtīt krievijai arī papildu raķešu palaišanas iekārtas, pastiprinot Maskavas triecienspējas Ukrainā.
Dienvidkorejas Korejas Nacionālās apvienošanās institūta pētnieks O Gjongs-sobs (Oh Gyeong-seob) uzskata, ka Zelenska brīdinājums ir ticams.
“Tas ir pilnīgi reāls scenārijs,” viņš sacīja. “Tā būtu abpusēji izdevīga vienošanās.”
Pētnieks skaidro, ka krievijai Ziemeļkorejas karavīri ir “izmaksu ziņā efektīvs veids, kā papildināt frontes vienības”, savukārt Phenjana saņem naudu un militārās tehnoloģijas.
“Ziemeļkoreja iegūst kaujas pieredzi, krievija – karavīrus bez jaunas mobilizācijas."
Analītiķi Dienvidkorejā norāda, ka Phenjana pēdējos mēnešos būtiski palielinājusi ballistisko raķešu KN-23 un KN-24 (Hwasong-11A/B) ražošanu.
Viņš uzsver, ka krievijas tehnoloģiju nodošana Phenjanai var paātrināt tās spēju veikt dronu karu, izlūkošanas un satelītu spēju attīstību.
Zelenskis brīdina, ka krievijas un Ziemeļkorejas militārā sadarbība rada plašāku reģionālu risku.
“Tas ir drauds ne tikai Ukrainai, bet visiem Āzijas reģiona iedzīvotājiem, kas atrodas Ziemeļkorejas raķešu darbības zonā,” viņš sacīja.
“Krievija palīdz Ziemeļkorejai apgūt mūsdienu kara vešanu, pilnveidot ieročus un iegūt reālu kaujas pieredzi,” piebilda Ukrainas prezidents.
Rietumu izlūkdienesti lēš, ka krievija kopš 2022. gada kara sākuma zaudējusi līdz 500 000 karavīru (kritušie un ievainotie).
Tas padara Ziemeļkorejas karavīru piesaisti par politiski izdevīgu risinājumu, kas ļauj izvairīties no jaunas mobilizācijas krievijā.
Profesors Lims uzskata, ka Ziemeļkorejas karavīru nosūtīšana uz krieviju ir arī ģeopolitisks signāls.
“Tas ir brīdinājums ASV, Dienvidkorejai un Japānai,” viņš sacīja. “Krievija demonstrē, ka var nekavējoties iesaistīties konflikta eskalācijā Korejas pussalā.”
Viņš piebilda, ka Ziemeļkorejas armija, kas būtu “rūdījusies modernā karadarbībā un bruņota ar krievijas tehnoloģijām”, radītu ievērojami lielāku draudu reģionālajai drošībai.
