Krievija konfiscē Ukrainas iedzīvotāju mājokļus okupētajās teritorijās un izmanto tos migrantu no Kubas un Indijas izmitināšanai. Tā ir daļa no plašākas operācijas, kuras mērķis ir pārveidot iedzīvotāju sastāvu, risināt darbaspēka trūkumu un pastiprināt politisko kontroli. Šo praksi nodrošina Krievijas likumdošana, kas ļauj īpašumus pasludināt par bezsaimnieka mantu, un tos pārdalīt. Šo procesu Ukrainas amatpersonas un starptautisko tiesību eksperti raksturo kā kara noziegumu.
Krievijas okupācijas varasiestādes izmitina ārvalstu migrantus ukraiņiem piederošos mājokļos Hersonas apgabala okupētajās daļās un Krimā. Saskaņā ar Ukrainas partizānu kustības “Ateš” sniegto informāciju vairākās pilsētās, tostarp Melitopolē un Jevpatorijā, fiksēta masveida ārvalstnieku ierašanās, un lielākā daļa no jaunpienācējiem, kā ziņots, ir no Kubas un Indijas.
Kustība “Ateš” ziņo, ka šie migranti tiek vervēti zemu apmaksātam darbam mājokļu un komunālo pakalpojumu sektorā. Viņiem tiek solīta Krievijas pilsonība, un viņi tiek izmitināti tā dēvētajos bezsaimnieka īpašumos jeb mājokļos, ko pametuši ukraiņi, kuri bijuši spiesti bēgt no okupācijas. Tādēļ patiesībā šie īpašumi pieder Ukrainas kara bēģļiem, taču Krievijas varasiestādes tos ir konfiscējušas.
Pēc “Ateš” teiktā, šai politikai ir vairāki mērķi. Pirmkārt, tā palīdz risināt akūto darbaspēka trūkumu, kas radies vietējo iedzīvotāju masveida aizbraukšanas dēļ no okupētajām teritorijām. Otrkārt, tā ir daļa no centieniem mainīt šo teritoriju demogrāfisko sastāvu par labu grupām, kuras tiek uzskatītas par lojālākām Kremlim. Treškārt, kā norāda kustība, varasiestādes plāno nākotnē izmantot no jauna apmetušos migrantus viltotās vēlēšanās, lai nodrošinātu balsis valdošajai partijai “Vienotā Krievija”.
Okupētajā Krimā šo procesu uzrauga Oksana Mehaničeva, kuru kustība raksturo kā Krimas Republikas mājokļu un komunālo pakalpojumu nozares pirmo viceministri.
Šī politika tiek īstenota paralēli plašākai, juridiski noformētai kampaņai Ukrainas īpašumu konfiscēšanai okupētajās teritorijās. 2025. gada decembrī Krievijas diktators Vladimirs Putins parakstīja likumu, kas okupācijas varasiestādēm Doneckas, Luhanskas, Hersonas un Zaporižjas apgabalu daļās piešķir tiesības līdz 2030. gadam atsavināt mājokļus, kas pasludināti par bezsaimnieka īpašumu.
Saskaņā ar šo likumu mājas, dzīvokļus un atsevišķas istabas var nodot okupēto administrāciju vai pašvaldību īpašumā. Kritērijus, pēc kuriem īpašumu pasludina par bezsaimnieka, nosaka pašas okupācijas varasiestādes sadarbībā ar Krievijas valsts iestādēm. Pat īpašumtiesību dokumentu neesamība vai nepilnīgi ieraksti nekavē konfiskāciju.
Konfiscētos mājokļus okupācijas varasiestādes var nodot Krievijas pilsoņiem, kuri, pēc to apgalvojumiem, kara dēļ zaudējuši savas mājas. Šos īpašumus var izmantot arī kā dienesta dzīvokļus amatpersonām, militārpersonām, policijas darbiniekiem, skolotājiem un ārstiem. Faktiski šī sistēma rada juridisku pamatu Ukrainas īpašumu masveida atsavināšanai okupētajās teritorijās.
Ukrainas Dezinformācijas apkarošanas centrs norāda, ka īpašumu atsavināšanas kampaņa Krievijā ir pacelta federālā līmenī un turpināsies vismaz līdz 2030. gadam, kas ir Vladimira Putina pilnvaru termiņa beigas. Lai gan mājokļu atsavināšana okupētajās teritorijās pastāv jau vairākus gadus, Maskava tagad šo procesu ir centralizējusi un juridiski noformējusi.
Konfiskāciju finansiālais apjoms ir ievērojams. Saskaņā ar “Radio Svoboda” datiem līdz 2025. gada novembrim Krievijas varasiestādes no Ukrainas iedzīvotājiem atņemto īpašumu pārdošanas okupētajā Krimā bija ieguvušas vairāk nekā 48,5 miljonus ASV dolāru. Starp pārdotajiem aktīviem bija arī plaši pazīstami īpašumi, tostarp dzīvoklis Jaltā, kas pieder Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim, viesnīcu komplekss “Villa Elena”, tirdzniecības centrs “Bakaleya” un vairākas viesnīcas kūrortpilsētā Aluštā.
Krievijas ieceltās varasiestādes ir paplašinājušas konfiscējamo īpašumu sarakstu, tajā iekļaujot desmitiem personu un uzņēmumu īpašumus. Starp tiem ir arī īpašumi, kas saistīti ar Ukrainas smagsvara boksa čempionu Oleksandru Usiku, kurš ir dzimis Simferopolē. Tā rezultātā īpašuma zaudēšanas risks tagad skar ne tikai ukraiņus, kuri bija spiesti bēgt no okupācijas, bet arī tos, kuri palikuši savās mājās. Cilvēktiesību organizācijas brīdina, ka piespiedu iedzīvotāju sastāva maiņas, juridiski noformētas atsavināšanas un politiskas manipulācijas kombinācija pārvērš īpašumu konfiskāciju par sistēmisku Krievijas kontroles instrumentu Ukrainas okupētajās teritorijās.
