Šodien, 9. janvārī, Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka ir veikusi raķešu triecienu Ukrainai, izmantojot eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Oreshnik”, apgalvojot, ka uzbrukums esot atbilde uz it kā Ukrainas triecienu Krievijas diktatora Vladimira Putina rezidencei Novgorodas apgabalā decembra beigās. Krievija gan nesniedza nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu šo apgalvojumu.
Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas teikto trieciens tika veikts nakts laikā, izmantojot tāla darbības rādiusa augstas precizitātes ieročus, tostarp eksperimentālu vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Oreshnik” un trieciendronus. Maskava norādīja, ka mērķi bijuši kritiski svarīgi objekti, piemēram, ar Ukrainas militāri rūpniecisko un enerģētikas infrastruktūru saistītā infrastruktūra.
Naktī no 8. uz 9. janvāri sprādzieni tika reģistrēti Ļvivas apgabalā Ukrainā. Ļvivas mērs Andrijs Sadovijs un apgabala administrācijas vadītājs Maksims Kozickis apstiprināja, ka trāpījums skāris kādu kritiskās infrastruktūras objektu. Uz notikuma vietu tika nosūtīti neatliekamās palīdzības dienesti. Amatpersonas paziņoja, ka dzīvojamās ēkas nav cietušas un civiliedzīvotāju upuru nav.
Vēlāk vietējās varasiestādes ziņoja, ka Rudno ciematā sprādziena triecienviļņa dēļ nostrādāja automātiskās gāzes drošības sistēmas, uz laiku pārtraucot gāzes padevi 376 mājsaimniecībām. Amatpersonas precizēja, ka tas nav noticis tehniskas kļūmes dēļ, bet gan trieciena ietekmes rezultātā. Pirms gāzes padeves atjaunošanas uz vietas tika nosūtīti speciālisti sistēmas pārbaudei.
Ukrainas Gaisa spēki ziņoja, ka 8. janvārī plkst. 23.47 Ļvivas apgabala virzienā tika palaista ballistiskā raķete. Saskaņā ar Gaisa pavēlniecības “Rietumi” sniegto informāciju raķete lidojusi pa ballistisko trajektoriju un tās ātrums bijis aptuveni 13 000 kilometru stundā. Vēlāk Gaisa spēki apstiprināja, ka no Krievijas Kapustina Jara izmēģinājumu poligona tika palaista viena vidējā darbības rādiusa ballistiskā raķete.
Ukrainas varasiestādes paziņoja, ka trieciena vietā radiācijas līmenis ir normas robežās, un gaisā nav konstatētas bīstamas vielas. 9. janvāra rītā turpinājās bojātā objekta un apkārtējās infrastruktūras pārbaude.
Krievija uzstāj, ka triecienā izmantota eksperimentālā vidēja darbības rādiusa ballistiskā raķete “Oreshnik”. Ukrainas amatpersonas šo apgalvojumu pagaidām nav apstiprinājušas, norādot, ka precīzu raķetes tipu būs iespējams noteikt tikai pēc atlūzu izpētes.
Krievijas puse uzbrukumu raksturoja kā atriebību par to, ko tā nodēvēja par teroristisku uzbrukumu Putina rezidencei. Tomēr Ukrainas amatpersonas un vairāki neatkarīgi Krievijas mediji ziņoja, ka attiecīgajā naktī Novgorodas apgabalā netika fiksēta ne dronu aktivitāte, ne pretgaisa aizsardzības darbība. Prezidents Volodimirs Zelenskis un citas Ukrainas amatpersonas Maskavas apgalvojumu nodēvējušas par izdomātu.
Šis trieciens ir jau otrā reize, kad Krievija apgalvo, ka pret Ukrainu izmantojusi eksperimentālo vidēja darbības rādiusa ballistisko raķeti “Oreshnik”. Pirmais šāds gadījums tika fiksēts 2024. gada novembrī, kad raķete trāpīja Dņipro pilsētai. Toreiz Ukrainas avoti ziņoja, ka raķetei bijušas neeksplozīvas jeb mācību tipa kaujas galviņas.
9. janvāra trieciens bija vērsts pret Ukrainas rietumu daļu netālu no Polijas robežas. Ukrainas Ārlietu ministrija šādas raķetes izmantošanu raksturoja kā nopietnu eskalāciju un nosauca to par draudu, kas prasa starptautisku reakciju.
