Krievija trešdien, 22. oktobrī, veica iepriekš plānotas stratēģisko kodolspēku mācības, kuru mērķis bija pārbaudīt kodolieroču gatavību un to vadības efektivitāti.
Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, mācībās piedalījās visi Krievijas kodoltrīskāršā spēka elementi – sauszemes, jūras un gaisa bāzētie kodolieroči. No Pļeseckas kosmodroma tika palaista starpkontinentālā ballistiskā raķete “Jars”, kas veiksmīgi trāpīja mērķī Kamčatkas pussalā vairāk nekā 5700 kilometru attālumā.
Vienlaikus no kodolzemūdenes “Brjansk”, kas atradās Barenca jūrā, tika palaista zemūdens bāzētā ballistiskā raķete “Sineva”. Savukārt stratēģiskie bumbvedēji “Tu-95MS” izpildīja tālās darbības gaisa bāzēto spārnoto raķešu palaišanu.
Lai gan Krievija šīs mācības raksturo kā iepriekš plānotas, tās notika laikā, kad Eiropā paralēli norisinājās NATO ikgadējās kodolspēku mācības “Steadfast Noon”, kas vēl vairāk pastiprina spriedzi starp Maskavu un Rietumiem.
Krievija līdzīgas stratēģiskās komandu un vadības mācības veica arī 2023. un 2024. gadā ar mērķi demonstrēt savas kodolatturēšanas spējas un gatavību reaģēt uz tā dēvētajiem “stratēģiskajiem draudiem”.
Rietumu analītiķi šādas mācības nereti uzskata par demonstratīvu signālu jeb Krievijas vēlmi atgādināt par savām plašajām kodolspējām.
Tāpat tiek ziņots, ka daļa karavīru, kuri piedalījās šajās mācībās, gatavojas nākamgad paredzētajām “Zapad-2025” mācībām Baltkrievijā un Kaļiņingradas apgabalā. Tajās plānots imitēt gan kodoltriecienus, gan aizsardzības pasākumus pret tiem. Šie notikumi apliecina, ka kodolspēku gatavība joprojām ieņem centrālu vietu Krievijas militārajā stratēģijā.
Jāatgādina, ka Krievija 2023. gada jūnijā paziņoja par kodolieroču izvietošanu Baltkrievijā, skaidrojot šo soli kā atbildi uz Rietumu piegādātajiem tālās darbības konvencionālajiem ieročiem Ukrainai.
