Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Irānā izstrādātie trieciendroni “Shahed-136” masveidā izmantoti uzbrukumos Ukrainas pilsētām. Tomēr tagad Irāna nožēlo dažus darījuma aspektus, kura ietvaros tā nodeva Krievijai savus dronus, vēsta “Forbes”.
2024. gada jūlijā Krievija veica rekordlielu uzbrukumu skaitu ar “Shahed” droniem – kopumā tika palaisti 6129 aparāti, kas ir par 5337 vienībām vairāk nekā jūnijā. Tikai 9. jūlijā Krievijas armija Ukrainas virzienā palaida 728 dronus. Pastāv pieņēmumi, ka drīzumā Krievija varētu vienlaikus palaist līdz pat 2000 “Shahed” dronu.
Šādu uzbrukumu iespējas Krievijai nodrošina lokalizētā “Shahed-136” ražošana īpašajā ekonomiskajā zonā “Alabuga”, kas atrodas vairāk nekā 965 kilometrus uz austrumiem no Maskavas. Irāna piekrita Krievijai atļaut šo ražošanu, noslēdzot 1,75 miljardu ASV dolāru vērtu līgumu 2023. gada sākumā.
2023. gada februārī Ukrainā atrastajās “Shahed” dronu atlūzās tika konstatētas daudzfunkcionālas kaujas galviņas, kas paredzētas uzbrukumiem lieliem infrastruktūras objektiem, piemēram, elektrotīkliem. Vēlāk tajā pašā gadā Krievija sāka krāsot dronus melnā krāsā, lai tos būtu grūtāk notriekt. Tagad agresorvalsts izmanto arī daudz ātrākus un augstāk lidojošus “Shahed” ar reaktīvo dzinēju, kuru notriekšanai Ukrainai nākas tērēt savas modernākās “zeme–gaiss” tipa raķetes.
CNN ziņo, ka Teherāna sāk vilties Maskavā, jo gandrīz 90% “Shahed” ražošanas notiek Krievijas teritorijā, un turklāt Krievija izgatavo uzlabotas versijas ar ierobežotu Irānas iesaisti. Krievija turpina paplašināt ražošanas jaudas, lai radītu arvien vairāk modificētu dronu pēc Irānas konstrukcijas. Šis fakts, kā arī Krievijas palīdzības trūkums 12 dienu karā pret Izraēlu jūnijā, pastiprināja Irānas neapmierinātību.
Oficiāli Irāna noliedz, ka pārdod Krievijai trieciendronus kopš kara sākuma, taču atzīst, ka līdz 2022. gada 24. februārim tos pārdeva. Jau 2022. gadā izskanēja pieņēmumi, ka apmaiņā pret “Shahed-136” Irāna saņems “Su-35” iznīcinātājus, kurus tā bija pasūtījusi pirms pilna mēroga kara sākuma.
Izskanējusi informācija, ka Irāna varētu iegūt ap diviem desmitiem “Su-35”, kas sākotnēji bija paredzētas Ēģiptei, taču daļa šo lidmašīnu piegādāta Alžīrijai, tādējādi Irānai paredzētais skaits samazinājies. Irānas žurnālists Saīds Azimi 2023. gadā norādīja, ka Teherāna līdz 2021. gadam bija pasūtījusi un apmaksājusi 50 “Su-35” lidmašīnas, bet nav saņēmusi nevienu. Tā vietā Krievija piegādāja tikai nelielu skaitu mācību–kaujas lidmašīnu “Jak-130”.
2024. gada jūnijā, kad Irānai bija jāaizsargā sava gaisa telpa no Izraēlas uzbrukumiem, tai nebija neviena pasūtītā “Su-35” iznīcinātāja. Tāpēc ziņas par Teherānas vilšanos par sadarbības rezultātiem nav pārsteigums.
