Jau šobrīd ir skaidrs, ka 2023. gada 7.-8. oktobra notikumi kļūs par vienu no traģiskākajām lappusēm Izraēlas jaunāko laiku vēsturē. Grupējuma “Hamas” acīmredzami rūpīgi izplānotais un precīzi koordinētais uzbrukums Izraēlas teritorijai kļuva par tikpat lielu un negaidītu pārsteigumu kā Salīdzināšanas dienas jeb Jom Kipur karš tieši pirms 50 gadiem, kad Izraēlai uzbruka Sīrijas un Ēģiptes apvienotie spēki. Tas daudziem žurnālistiem un militārajiem ekspertiem visā pasaulē licis uzdot neērtus jautājumus tieši par Izraēlas izlūkošanas spējām – kā tās izslavētie izlūkdienesti varēja nepamanīt gatavošanos šāda mēroga uzbrukumam?
Visdrīzāk, ka šie datumi, kas iezīmē tieši 50. gadadienu kopš Jom Kipur kara, “Hamas” uzbrukumam nav izvēlēti nejauši – minētais karš Izraēlai bija sāpīga pieredze un skandaloza izlūkdienestu neveiksme, kam sekoja īpašas izmeklēšanas komisijas izveide un ilga atbildīgo meklēšana. Nav šaubu, ka līdzīgi procesi Izraēlu sagaida arī pēc pašreizējās militārās krīzes novēršanas.
Kā uzskata eksperti, “Hamas” uzbrukums, kas tika realizēts gan masīvu raķešu triecienu, gan infiltrācijas operāciju veidā, pielietojot speciālo spēku taktiku (nelielas “Hamas” kaujinieku grupas šķērsoja Izraēlas robežu, izmantojot buldozerus, motociklus, laivas un pat paraplānus), nedrīkstēja paslīdēt garām Izraēlas militārajai izlūkošanai nepamanīts.
Izraēlas amatpersonas jau vairākus mēnešus iepriekš ziņojušas, ka palestīniešu kaujinieki gatavojas uzbrukumam, tomēr izvēlētais laiks un uzbrukuma mērogs kļuva par pārsteigumu, neraugoties uz Izraēlas izlūkošanas resursiem – plašākajiem un vislabāk nodrošinātajiem Tuvo Austrumu reģionā, kas ietver “Shin Bet”, iekšējo izlūkdienestu, “Mossad”, ārējo izlūkošanas aģentūru, un Izraēlas Aizsardzības spēku (IDF) resursus.
Informāciju Izraēlas izlūkdienestiem sniedz informanti un aģenti palestīniešu kaujinieku grupējumos, kā arī Libānā, Sīrijā un citās valstīs. Turklāt iespaidīgus resursus Izraēla iegulda tieši kibervienību darbā, lai izveidotu teju visaptverošu informācijas ieguves tīklu un identificētu potenciālos ziņotājus okupētajās Palestīnas teritorijās, kā arī izspiegošanas tehnoloģijās, piemēram, “Pegasus” spiegprogrammatūrā.
Turklāt tuvākā un tālākā pagātnē Izraēlas specdienesti apliecinājuši sevi kā vieni no efektīvākajiem augstas nozīmes mērķu iznīcināšanas operāciju izpildītājiem, likvidējot gan militāro grupējumu līderus, gan kolaborantus un atbalstītājus, izmantojot ar dronu raidītas raķetes, slēpņus un pat eksplodējošus mobilos tālruņus.
Pamatīgi nocietināta šķiet arī robeža starp Gazas joslu un Izraēlu – šeit izbūvēts žogs ar dzeloņdrāšu klājienu, kameras, kustību sensori un regulāras armijas patruļas, bet “Hamas” kaujinieku grupām tomēr izdevās apiet visus šos aizsargmehānismus.
Kamēr Izraēla uzskatīja, ka spēj ierobežot “Hamas” aktivitātes, nodrošinot ekonomisko palīdzību strādniekiem no Gazas joslas, teroristu grupas kaujinieki izgāja aktīvu militārās taktikas apmācību, kas bieži vien noritēja atklātās vietās.
Kā apgalvo “Reuters” avots, teroristi Gazas joslā pat uzbūvējuši Izraēlas apdzīvotas vietas modeli, kur veica “sausos treniņus” šī objekta ieņemšanā. “Izraēlas izlūki to noteikti redzēja, bet bija pārliecināti, ka “Hamas” nevēlas uzsākt sadursmi,” piebilda avots. “”Hamas spēja radīt iespaidu, ka viņu organizācija nav ieinteresēta uzsākt militāro avantūru pret Izraēlu.”
Kopš militārā konflikta ar “Hamas” 2021. gadā Izraēla centās nodrošināt ekonomisko stabilitāti Gazas joslā, izsniedzot tūkstošiem darba atļauju Gazas iedzīvotājiem, lai tie varētu strādāt Izraēlā vai Rietumkrastā, kur atalgojums būvniecībā, lauksaimniecībā vai apkalpojošajā sfērā pat 10 reizes pārsniedza algas Gazā.
Šī “Hamas” taktika ietvēra arī atturēšanos no militārām operācijām pret Izraēlu pagājušo divu gadu laikā, kaut arī tikmēr cits Gazas joslā bāzēts islāmistu grupējums, kas dēvēts par “Islāma džihādu”, veica savus ieplānotos uzbrukumus un raķešu apšaudes.
“Hamas” rēķinājās arī ar Izraēlas izlūkdienestu spējām iefiltrēties un novērot islāmistu grupējumus, tāpēc būtisks aspekts šī uzbrukuma īstenošanā bija izvairīšanās no informācijas noplūdēm. Daudzi “Hamas” līderi nebija informēti par plāniem, bet aptuveni 1000 operācijā iesaistītie kaujinieki savu apmācību laikā nesaņēma nekādu informāciju par to mērķi.
Operācijas izpilde tika sadalīta četros posmos. Vispirms no Gazas tika izšautas vairāk nekā 3000 raķetes, kas piesedza kaujiniekus ar paraplāniem, kuri pārlidoja pāri robežai. Viņi, savukārt, sagatavoja iekļūšanas ceļus labi apmācītām vienībām, kuras pārvarēja Izraēlas uzbūvēto betona sienu un elektroniskos aizsarglīdzekļus ar spridzekļiem un tālāk devās ar motocikliem. Pēc tam uzspridzinātos caurumus paplašināja ar buldozeriem, lai tiem cauri varētu izbraukt automašīnas ar kaujiniekiem.
Tālāk īpaša kaujinieku specvienība uzbruka Izraēlas armijas bāzei Gazas dienvidos un pārrāva tās sakarus ar citām vienībām, un operācijas noslēguma posmā “Hamas” kaujinieki aizveda sākotnēji sagūstītos ķīlniekus uz Gazas joslu. Bēdīgu publicitāti ieguvis “Hamas” uzbrukums kādam reiva festivālam netālu no Gazas – sociālajos tīklos ātri izplatījās video, kuros bija redzami desmitiem bēgošu cilvēku, un ziņots, ka šajā pasākumā vien teroristi nogalinājuši ap 250 cilvēku.
Bijušais Izraēlas premjera Benjamina Netanjahu nacionālās drošības padomnieks, atvaļinātais ģenerālis Jakovs Amidrors sarunā ar žurnālistiem atzinis, ka “Hamas” uzbrukums ir “grandioza izlūkošanas sistēmas un dienvidos izvietoto bruņoto spēku izgāšanās.” Vienlaikus viņš norāda, ka, lai arī Izraēla ir pieļāvusi kļūdu, otrreiz tas vairs neatkārtosies. “Mēs iznīcināsim “Hamas”, lēnām, bet pilnībā,” ar pārliecību piebilda ģenerālis.
Tikmēr Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Izraēlas atbilde palestīniešu grupējuma "Hamas" kaujinieku uzbrukumiem no Gazas joslas mainīs Tuvos Austrumus. "Tas, ar ko saskarsies "Hamas", būs skarbi un briesmīgi," amatpersonām no Izraēlas dienvidu pilsētām sacīja Netanjahu, piebilstot, ka šis ir tikai sākums.
Bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube uzskata: ja Izraēla sāks militārās operācijas Gazas joslas pilsētās ar konvenciālajiem ieročiem, noteikti gaidāmi ļoti lieli civilie upuri.
Lai iznīcinātu šo organizāciju štābus vai citus objektus, ir jābūt ļoti precīziem raķešu triecieniem. Ņemot vērā, ka ir runa par lielas militāras teroristu organizācijas iznīcināšanu, tad Izraēlai šī operācija būs jāveic daudz intensīvāk un tas noteikti radīs civilos upurus. Tad savukārt ir starptautiski grūti prognozēt, kāda būs tālākā eskalācija reģionā, vērtēja Graube.
Kā ziņots, "Hamas" un "Islāma džihāda" teroristi sestdienas rītā sāka iebrukumu Izraēlā, kura laikā noslepkavoti vismaz 700 izraēliešu. Starp upuriem absolūtais vairākums ir civilpersonas, un tikai 44 ir karavīri.
Palestīniešu teroristi paziņojuši, ka sagrābuši arī vairāk nekā 130 ķīlniekus, kas nogādāti Gazas joslā. Viņu vidū ir gan militārpersonas, gan civilisti, tajā skaitā sievietes, bērni un gados veci cilvēki.
Izraēlas varasiestādes iepriekš ziņoja, ka valsts teritorijā līdz šim likvidēti 400 kaujinieki, bet vairāki desmiti saņemti gūstā.
