Ukrainas bruņoto spēku kvalitāte, kas savulaik tika uzskatīta par būtisku priekšrocību salīdzinājumā ar Krieviju, ir pasliktinājusies pēc karā aizvadītā gada, kas prasījis daudzu pieredzējušu karavīru dzīvības. Šāda situācija liek dažām Ukrainas amatpersonām apšaubīt Kijivas gatavību veikt tik ļoti gaidīto pavasara ofensīvu, vēsta ASV laikraksts “The Washington Post”.
ASV un Eiropas amatpersonas ir aplēsušas, ka kopš Krievijas iebrukuma pagājušā gada sākumā ir nogalināti vai ievainoti 120 000 ukraiņu karavīru, salīdzinot ar aptuveni 200 000 Krievijas pusē, taču Krievijai ir daudz lielāks militārais spēks un aptuveni trīskārtīgi lielāks iedzīvotāju skaits, kurus potenciāli var iesaukt armijā. Ukraina savu upuru skaitu slēpj pat no saviem lielākajiem Rietumu atbalstītājiem. Neraugoties uz statistiku, nepieredzējušo iesaukto karavīru pieplūdums, kas tika ievests, lai segtu zaudējumus, ir mainījis Ukrainas spēku profilu. Tāpat Ukrainas armija cieš arī no munīcijas trūkuma, tai trūkst artilērijas šāviņu un mīnmetēju lādiņu.
"Visvērtīgākā lieta karā ir kaujas pieredze," sacīja 46. Gaisa spēku brigādes bataljona komandieris, kuru saskaņā ar Ukrainas militāro protokolu atpazīst pēc segvārda “Kupol”. “Karavīrs, kurš pārdzīvojis sešus mēnešus ilgušo kauju, un karavīrs, kurš nācis no poligona, ir divi dažādi karavīri,” piebilda Kupols, "diemžēl viņi visi jau ir miruši vai ievainoti."
Šādi drūmi vērtējumi ir izplatījuši jūtamu pesimismu no frontes līnijām uz galvaspilsētas Kijivas varas gaiteņiem. Ukrainas nespēja veikt tik skaļu pretuzbrukumu izraisītu jaunu kritiku, ka ASV un to Eiropas sabiedrotie pārāk ilgi gaidīja, lai padziļinātu apmācības programmas un nodrošinātu atbilstošu bruņojumu un ieročus. Situācija kaujas laukā pašlaik var neatspoguļot pilnīgu priekšstatu par Ukrainas spēkiem, jo Kijiva atsevišķi apmāca karavīrus gaidāmajam pretuzbrukumam un apzināti attur tos no pašreizējām kaujām, tostarp Bahmutas aizstāvības, anonīmi sacīja kāda ASV amatpersona.
Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks sacīja, ka Ukrainas spēku stāvoklis nemazina viņa optimismu par gaidāmo pretuzbrukumu. "Es nedomāju, ka esam izsmēluši savu potenciālu.Es domāju, ka jebkurā karā pienāk brīdis, kad ir jāsagatavo jauns personāls, tas arī šobrīd notiek," atzina Ukrainas prezidenta biroja vadītājs.
Pagājušajā mēnesī notikušajā NATO sanāksmē Lielbritānijas aizsardzības ministrs Bens Volless sacīja, ka 97 procenti Krievijas armijas jau ir izvietoti Ukrainā.
“Kupols” sacīja, ka viņš runā, cerot nodrošināt labāku apmācību Ukrainas spēkiem no Vašingtonas, un ka viņš cer, ka Ukrainas karaspēks, kas tiek apmācīts gaidāmajam pretuzbrukumam, gūs lielākus panākumus nekā nepieredzējušie karavīri, kas tagad atrodas viņa pakļautībā. "Vienmēr pastāv ticība brīnumam," viņš teica. "Vai nu tas būs slaktiņš ar daudz līķiem, vai arī tas būs profesionāls pretuzbrukums. Ir divi varianti. Jebkurā gadījumā būs pretuzbrukums. ”
Šobrīd nav skaidrs, cik lielā mērā palielinātā Rietumu militārā palīdzība un apmācības dos pienesumu pavasara ofensīvā.
Šāda analīze ir daudz mazāk optimistiska nekā Ukrainas politiskās un militārās vadības publiskie paziņojumi. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 2023.gadu raksturojis kā Ukrainas “uzvaras gadu”. Viņa militārā izlūkdienesta priekšnieks Kirilo Budanovs pieminēja iespēju, ka ukraiņi šovasar atpūtīsies Krimā, pussalā, ko Krievija okupēja no Ukrainas pirms deviņiem gadiem. "Mūsu prezidents iedvesmo mūs uzvarēt," intervijā laikrakstam “The Washington Post” sacīja Ukrainas sauszemes spēku komandieris ģenerālpulkvedis Oleksandrs Sirskis. "Kopumā mēs visi domājam vienādi un saprotam, ka mums, protams, ir nepieciešams uzvarēt līdz gada beigām. Tas ir reāli, ja mums tiek sniegta visa palīdzība, ko mums ir solījuši mūsu partneri.
Tomēr priekšējās līnijās noskaņojums ir drūms. “Kupols”, kurš piekrita viņa fotogrāfijas uzņemšanai un teica, ka saprot, ka par atklātu vērtējumu var saskarties ar personisku triecienu, stāstīja, ka viņš devās kaujā ar tikko iesauktajiem karavīriem, kuri nekad nebija metuši granātu, kuri viegli pameta savas pozīcijas apšaudē un kuriem trūkst pārliecības darbībās ar šaujamieročiem. Viņa vienība atkāpās no Soledaras pēc tam, kad viņus ielenca Krievijas spēki, kuri vēlāk ieņēma pilsētu. “Kupols” atzina, ka simtiem ukraiņu karavīru vienībās, kas cīnījās kopā ar viņa bataljonu, vienkārši pameta savas pozīcijas, kad Krievijas Vāgnera algotņu grupas karavīri veica uzbrukumu.
Pēc gada karā pulkvežleitnants “Kupols” sacīja, ka viņa bataljons vairs nav atpazīstams. No aptuveni 500 karavīriem aptuveni 100 tika nogalināti kaujās un vēl 400 tika ievainoti, kā rezultātā notika pilnīga personāla nomaiņa. “Kupols” sacīja, ka viņš ir vienīgais militārais profesionālis bataljonā. "Es saņēmu 100 jaunus karavīrus. Viņi nedod man laika tos sagatavot. Mums ir vajadzīgi NATO instruktori visos mūsu mācību centros,” sacīja komandieris.
