31. jūlijā Krievijas līderis Vladimirs Putins apstiprināja jaunu Jūras spēku doktrīnu. Šāda pasludināšana izskatās labi uz papīra, taču realitātē to ir jāspēj īstenot, kas prasa lielus cilvēku un finanšu resursus, kas šobrīd Krievijai trūkst. Jaunā doktrīna paredz, ka Krievijas intereses pārklāj visus pasaules okeānus, un lielākie draudi ir NATO un ASV.
Ļoti vērienīgajā jaunajā 106 sadaļu lielajā tekstā teikts, ka galvenie drošības draudi Krievijai ir ASV pašreizējā globālās dominances politika "Pasaules okeānā" un Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) pastāvīgā dalības un darbības paplašināšana arvien tuvāk Maskavas robežām. Dokuments ietver sadaļās, kas attiecas uz jūras teritoriālajiem jautājumiem, kuģu būves programmu valsts komerciālajā un jūrniecības nozarē, Krievijas tirdzniecības un zvejas flotēm, okeanogrāfijas zinātnisko izpēti, zemūdens cauruļvadiem, digitālo infrastruktūru, uzlabotiem navigācijas palīglīdzekļiem, kosmosā bāzētām sistēmām, ostu atjaunošanu un jaunu ostu un kuģu būves iekārtu būvniecību. Jaunajā jūrniecības doktrīnā ir noteikts, ka Krievijas jūras kara flotes augstākā prioritāte kuģu būvē ir modernu lidmašīnu nesēju izveide.
Krievijas Aizsardzības ministrijas sagatavotā jaunā jūras doktrīnas redakcija atšķiras no iepriekšējām redakcijām ar to, ka tā ir pirmā, kurā skaidri iezīmētas nacionālās intereses, riski, izaicinājumi un draudi nacionālajai drošībai no jūras perspektīvas, sarindojot tos pēc to bīstamības pakāpes.
Tomēr jaunā politika nepiedāvā galīgu risinājumu valsts mūžīgajam jūras stratēģiskajam strupceļam, kas aizsākās jau kopš Krievijas flotes dibināšanas 1696. gadā, kad to izveidoja cars Pēteris I, proti, kā pārvarēt stratēģiskos ierobežojumus, ko rada Baltijas, Arktikas, Melnās jūras, Klusā okeāna un Kaspijas jūras flotu savstarpējā ģeogrāfiskā izolācija. Šī izolētība neļauj koncentrēt Krievijas jūras spēkus pret šķietamiem draudiem, kas līdz ar to var radīt skaitlisko pārsvaru konfliktā, kā to darīja Anglijas un Francijas apvienotā eskadra Krimas kara laikā un japāņi pie Cušimas, pārspējot Krievijas jūras spēku izvietojumu.
Šie ģeogrāfiskie ierobežojumi saglabājās Krievijas impērijā arī padomju laikā, kad pēc Otrā pasaules kara Krievijas reģioni Arktikā kļuva par potenciālām konflikta zonām, kurās Rietumi izvietoja kodolieročus uz jūras platformām, tostarp no lidmašīnu bāzes un vēlāk no ballistisko raķešu zemūdenēm. Šī problēma Krievijas flotei ir nemainīga līdz pat šai dienai.
Doktrīnas būtība ir tāda pati kā iepriekšējās Krievijas flotes politikas versijās, proti, Krievijas jūras interešu aizsardzība ne tikai Krievijas teritoriālajos ūdeņos, bet arī visā pasaulē. Jaunajā stratēģijā apgalvots, ka galvenais drauds Krievijas nacionālajai drošībai jūrā ir "vairāku valstu, galvenokārt ASV un to sabiedroto, vēlme dominēt pasaules okeānos, tostarp Arktikā, kā arī panākt savu jūras spēku pārliecinošu pārsvaru". Jaunajā jūrniecības doktrīnā attiecīgi tiek apgalvots, ka Krievijas nacionālās intereses attiecas uz visiem okeāniem.
Dienā, kad tika izsludināta jaunā jūras doktrīna, Krievijas prezidents Vladimirs Putins apmeklēja Sanktpēterburgu, lai par godu Jūras spēku dienai pārskatītu galveno jūras spēku parādi. Putins savā uzrunā pieminēja jauno politiku, sacīdams klātesošajiem: "Ir apstiprināta jauna Krievijas jūras doktrīna. Mēs esam atklāti iezīmējuši Krievijas stratēģisko nacionālo interešu - gan ekonomisko, gan vitāli svarīgo - robežas un zonas. Pirmkārt, tie ir mūsu Arktikas ūdeņi".
Uzsvars uz Krievijas ziemeļu jūrām ir saprotams, ņemot vērā, ka pārējās četras valstis, kurām ar Krieviju ir kopīgi arktiskie teritoriālie ūdeņi, - ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija - ir NATO dalībvalstis. Tomēr tas paver plašu jaunu aizsargājamu reģionu, jo līdzšinējais Krievijas Ziemeļflotes galvenais uzdevums bija aizsargāt un izvietot ar zemūdeni palaižamo ballistisko raķešu līdzekļus. Turklāt Maskavas pastiprināto interesi par polārajiem reģioniem izraisīja globālā sasilšana.
Nepieciešamību pēc jaunas jūrniecības politikas izgaismoja Krievijas flotes nesekmīgais sniegums Putina karā pret Ukrainu, kurā Melnās jūras flotes un Kaspijas jūras flotiles kuģi sākotnēji veica dažus no pirmajiem Krievijas militārajiem triecieniem Ukrainas infrastruktūrai.
Tomēr viena lieta ir pasludināt jaunu jūras doktrīnu, bet pavisam cita - to apmaksāt un īstenot. Interesanti, ka jaunajā politikā nav minēts, kā tiks finansētas vērienīgās programmas. Tiem, kam piemīt ironijas izjūta, faktu, ka Putins izvēlējās Krievijas Jūras spēku dienu, lai paziņotu par jauno politiku, aizēnoja fakts, ka vienlaikus Ukrainas drons uzbruka Krievijas štābam Sevastopolē, kas atrodas Melnajā jūrā, kā rezultātā tur tika atcelti svētki.
Galu galā Melnās jūras flotes zemākais punkts notika 13. aprīlī, kad tās flagmaņa "Slava" klases vadāmo raķešu kreiseris "Moskva" tika nogremdēts ar divām Ukrainas pretkuģu raķetēm.
Kā rūgtu triecienu Krievijas jūras spēku lepnumam Ukraina pēc tam pasludināja "Moskvu" par zemūdens "kultūras mantojuma objektu". Krievijas valdība neapšaubāmi cer, ka tās jaunā jūrniecības doktrīna novērsīs līdzīgus kultūras ziedojumus nākotnē.
