Krievijas līdera Vladimira Putina 21. septembrī izsludinātā daļējā mobilizācija paredz, ka armijā tiks iesaukti Krievijas bruņoto spēku rezerves karavīri un visi tie, kuri atvaļinājušies. Krievija cer, ka tie būs aptuveni 300 000 cilvēku, kurus varēs sūtīt uz Ukrainu karot kā papildspēkus tur jau esošajiem biedriem. “Sargs.lv” uzrunāja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktoru doktoru Tomu Rostoku un politologu Kārli Daukštu, lai noskaidrotu, kā šis lēmums ietekmēs līdzšinējo kara gaitu Ukrainā un politisko situāciju, tostarp arī iedzīvotāju noskaņojumu, pašā Krievijā.
T. Rostoks uzskata, ka šis lēmums ir ticis pieņemts, jo Krievijai vairs nav tik daudz karavīru, kas varētu karot Ukrainā. Viņaprāt, šis lēmums sagādās ļoti daudz problēmu, proti, ja militārā apmācība būs tikpat nekvalitatīva kā iepriekš, tad kaujās tiks nosūtīti ļoti vāji sagatavoti "karavīri".
Tāpat papildus mobilizācija prasa salīdzinoši ilgu laiku, jo karavīra apmācību nevar iziet divās nedēļās, kas nozīmē, ka tūlītējs efekts karam Ukrainā nebūs. Putins savā uzrunā teica, ka mobilizēti tiks bijušie militāristi un rezervisti. Politologs Kārlis Daukšts atzina, ka šeit pastāv vēl viena bīstamība, proti, nepieciešamība pēc karam vajadzīgā ekipējuma.
Tāpat aptaujātie eksperti uzskata, ka šāds lēmums varētu arī palielināt Krievijas civiliedzīvotāju neapmierinātību ar V. Putina lēmumiem, taču šobrīd vēl ir pārsteidzīgi prognozēt varas ātru nomaiņu vai lielus protestus.
Eksperti norādīja - tā kā Krievijas tauta jau ilgus gadus apzināti maldināta, barota ar propagandas vēstījumiem, tad pastāv iespēja, ka arī šoreiz viņi notic tam, ka šis karš ir karš par Krievijas brīvību un integritāti.
Iespējams ielās būs novērojami lielāki vai mazāki protesti pret šo mobilizāciju, taču V. Putins jau savā 21. septembra rīta uzrunā centās skaidrot, ka šis lēmums ir pieņemts, lai kopīgi aizstāvētu Krievijas brīvību un kopīgi cīnītos pret “ļaunajiem Rietumiem”.
Tikmēr Krievijas aizsardzības ministrs S. Šoigu savā uzrunā atzina, ka plānots iesaukt aptuveni 300 000 Krievijas iedzīvotājus - armijas rezervistus un bijušos militāristus. Šobrīd gan nav skaidrs, cik lielā mērā tas izdosies, tāpēc eksperti atzina, ka ir grūti spriest, kādu pienesumu mobilizētie iedzīvotāji varēs dot Ukrainā.
T. Rostoks norādīja, ka šādi paziņojumi var kalpot kā motivācija jau frontē esošajiem krieviem, proti, tas var likt saņemties un turpināt cīņu, lai sagaidītu šos papildspēkus. Ir skaidrs, ka papildus spēki var ietekmēt situāciju frontē, taču tas viss ir atkarīgs no to sagatavotības un spējām.
Krievija nu jau ilgstoši draud Rietumu sabiedrībai ar kodolieroču izmantošanu, un arī šī Putina uzruna nebija izņēmums. Krievijas kara doktrīna pieļauj iespēju izmantot kodolieročus, ja tiek eksistenciāli apdraudēta Krievijas teritoriālā vienotība. Šādu draudu, protams, realitātē nepastāv, taču, ja ņemam vērā Kremļa vēlmi nelegāli pievienot vairākus Ukrainai okupētos apgabalus Krievijai, tad teorētiski varētu uzskatīt, ka Ukrainas pretuzbrukums Doņeckai ir uzbrukums Krievijas teritorijai.
Tomēr jāatzīst, ka nav zināms, vai V. Putins varētu izmantot šo par iemeslu, lai pielietotu kodolieročus. Līdzšinējais karš ir pierādījis, ka autoritārajam valdniekam nevajag būtisku iemeslu, lai realizētu savas iegribas. Attaisnojumu viņš var piemeklēt arī pēc uzbrukuma, un tas arī var būt izdomāts.
Eksperti skaidroja, ka šobrīd ir pastiprināti jāuzrauga mobilizācijas attīstība un tās apmēri. Pēc šiem kritērijiem arī varēs vairāk spriest, cik tā būs efektīva karam Ukrainā. Pavisam noteikti pēdējā laika paziņojumi par referendumu rīkošanu Krievijas okupētajās teritorijās Ukrainas austrumos un daļējo mobilizāciju iekustinās Krievijas politisko un civilo dzīvi, taču ir pāragri spriest, kādas izmaiņas tas nesīs Krievijai.
ASV, NATO un to sabiedrotajiem ir jāturpina atbalstīt Ukraina cīņā pret krievu okupantiem, uzskata eksperti. Tāpat arī nevar pilnībā aizmirst par diplomātiskajām attiecībām, kur sarunu ceļā ir iespējams vēl rast vismaz daļēju kompromisu. Līdzšinējo diplomātisko sarunu ceļš gan izrādījies necaurejams, jo tieši Krievija ir pārkāpusi neskaitāmas iepriekš noslēgtās vienošanās.
Jau ziņots, ka no 21. septembra Krievijā tiks izsludināta daļēja mobilizācija bruņotajos spēkos, tā savā uzrunā krievu tautai un pasaulei trešdienas rītā paziņoja Krievijas līderis Vladimirs Putins. Tas nozīmē, ka mobilizēti tiks Krievijas armijas rezerves karavīri un visi, kuri kādreiz dienējuši un atvaļinājušies.
