Nedēļas nogalē atkal saasinās drošības situācija Kosovā

Konfliktu zonas
NATO karavīri uz protestētāju bloķētā ceļa Ziemeļkosovā
Foto: AFP/Scanpix

Svētdienas vakarā simtiem Kosovas ziemeļos dzīvojošo etnisko serbu ar kravas automašīnām un citu smago tehniku bloķēja ceļus, kas ved uz kontrolpunktiem uz robežas ar Serbiju. Nenoskaidrotas personas raidīja šāvienus uz Kosovas policistiem, taču nav ziņu par ievainotajiem. Pašreizējā krīze uz robežas varētu būt saistīta ar Kosovas iestāžu mēģinājumiem neatzīt serbu dokumentus un pārtraukt serbu minoritātes izmantoto automašīnu numura zīmju lietošanu.

Serbijas prezidents Aleksandars Vučičs jau iepriekš ir nosodījis Kosovas valdību saistībā ar šo situāciju. Viņš sacīja, ka Kosovas mērķis ir "izraidīt serbus, jo īpaši no Kosovas un Metohijas ziemeļiem", un salīdzināja to ar serbu izraidīšanu no Horvātijas 1995. gadā operācijas "Vētra" laikā.

Noteikumi, kuriem bija paredzēts stāties spēkā pirmdien, paredz, ka personām, kurām ir Serbijas personas apliecības, pēc ierašanās Kosovā tās jānomaina pret īpašu pagaidu dokumentu. Kosovas valdība norāda, ka tas ir atbildes pasākums, jo Serbija to pašu pieprasa Kosovas pilsoņiem, kas ierodas Serbijā.

Kosovas valdība svētdien nolēma atlikt jauno prasību par robežšķērsošanas dokumentiem Serbijas pilsoņiem ieviešanu, jo Kosovā dzīvojošie serbi sarīkoja protestus, bloķējot ceļus.

NATO Kosovas spēki (KFOR) svētdien paziņoja, ka ir gatavi iejaukties, ja pēc iespējamiem konfliktiem pie Serbijas robežas tiks apdraudēta stabilitāte Kosovas ziemeļu pašvaldībās.

"Vispārējā drošības situācija Kosovas ziemeļu pašvaldībās ir saspringta. NATO vadītā KFOR misija cieši uzrauga un ir gatava iejaukties, ja stabilitāte tiks apdraudēta, saskaņā ar tās mandātu, kas izriet no ANO Drošības padomes 1999. gada rezolūcijas Nr. 1244," teikts paziņojumā.

KFOR ir nosūtījusi karavīrus patrulēt ielās. Mitrovicā tiek veikti drošības pasākumi, jo pilsētā pie Serbijas robežas joprojām skan gaisa trauksmes sirēnas. Saskaņā ar vietējo plašsaziņas līdzekļu sniegto informāciju uz Kosovas un Serbijas robežas bija dzirdamas gaisa trauksmes sirēnas, jo Kosova gatavojas ierobežot robežas šķērsošanu.

Belgrada faktiski zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999.gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008.gadā Priština vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas. Tomēr Belgrada bijušo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.

Tā kā visas puses, šķiet, noliedz, ka pastāv reāla krīze, joprojām ir būtiski jautājumi par to, kāpēc tika iedarbinātas gaisa trauksmes sirēnas un kāpēc ir tik daudz baumu par dažādiem notikumiem. Kāpēc Krievija pēkšņi ir izteikusi komentārus par Kosovu, šķietami cenšoties virzīt naratīvu, kas varētu izraisīt jaunu krīzi Balkānos. Serbija ir cieša Krievijas un arī Turcijas partnere. Turcija ir tuvu Maskavai. Serbija ir modernizējusi dažas savas pretgaisa aizsardzības sistēmas, tostarp nesen iegādājusies "Pantsir" sistēmas.

V. Putins joprojām atceras 1999. gada 12. jūnijā notikušo konfrontāciju starp Krievijas spēkiem un NATO spēkiem virs Prištinas starptautiskās lidostas. Serbijas sakāve, ko 1999. gadā cieta ASV spēki, bija pazemojoša Krievijai, kura Prištinā vēlējās saglabāt savu seju. Putins nāca pie varas pēc 1999. gada konflikta. Viņš apsolīja atjaunot Krieviju, un viņam bija nepieciešamas desmitgades, lai to paveiktu. Nesenā Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova vizīte Āfrikā un Putina tikšanās ar Irānas un Turcijas līderiem ir vērstas uz to, lai atņemtu ASV spēcīgo pozīciju, ko tās ieguva 1999. gadā. Atbalstot Serbiju, ir jāparāda, kā pēdējo 20 gadu laikā situācija ir mainījusies. Tomēr nav skaidrs, vai Serbija vēlas riskēt ar Kosovas jautājumu. Vučiča lēmums šodien un turpmākajās dienās būs svarīgs pārbaudījums tam, kā Krievijas centieni veidot jaunu pasaules kārtību ietekmēs līdzšinējo drošību.

Kosova, kurā pārsvarā dzīvo albāņi, 1999. gadā atdalījās no Serbijas un 2008. gadā pasludināja savu neatkarību. Kosovu ir atzinušas vairāk nekā 100 valstis, tostarp ASV, Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija, Turcija un Latvija. Serbija to nav atzinusi un turpina pretendēt uz šo teritoriju.

Dalies ar šo ziņu