Pašreizējā Krievijas ofensīva var nodrošināt ierobežotus papildu teritoriālos ieguvumus Donbasā uz ziemeļaustrumiem no E40 šosejas, taču tā, visticamāk, beigsies pirms lielu apdzīvotu vietu, piemēram, Slovjanskas vai Bahmutas, ieņemšanas. Krievijas spēki pēdējās nedēļās nav guvuši ievērojamus panākumus. Krievijas karaspēks kopš 3. jūlija cenšas ieņemt Siversku, taču līdz 20. jūlijam joprojām nav sasniedzis pilsētu, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Tāpat Krievijas karaspēkam nav izdevies uzsākt tiešu uzbrukumu Bahmutai un tas lielākoties ir piedalījies cīņās par nelielām apdzīvotām vietām uz austrumiem un dienvidiem no tās. Centieni virzīties uz Slovjansku lielākoties ir apstājušies un jau vairākas nedēļas nav devuši vērā ņemamus panākumus.
Krievijas karaspēkam pašlaik ir grūti pārvietoties pa salīdzinoši reti apdzīvotu un atklātu apvidu. Turpmāk paredzems, ka tie sastapsies ar Ukrainas aizstāvjiem vēl daudz labvēlīgāku reljefu, jo tuvāk E40 ap Slovjansku un Bahmutu, jo palielinās iedzīvotāju blīvums un apbūve šajās teritorijās.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs 20. jūlijā formulēja Krievijas operāciju Ukrainā ģeogrāfiskos mērķus, apstiprinot "ISW" jau sen pausto vērtējumu, ka Krievijai ir teritoriāli mērķi ārpus Doņeckas un Luhanskas apgabala. Lavrovs sniedza interviju valsts medija "RT" galvenajai redaktorei Margaritai Simonjanai, kurā paziņoja, ka kopš marta ir mainījušies "speciālās operācijas" mērķi un tagad tie ietver ne tikai Luhanskas un Doņeckas republikas, bet arī Hersonas un Zaporižjes apgabalus un vairākas citas neprecizētas teritorijas. Lavrovs arī brīdināja, ka šie mērķi paplašināsies, ja Rietumi turpinās nodrošināt Ukrainu ar tālās darbības ieročiem. Lavrova aicinājumi uz maksimālistiskiem teritoriālajiem mērķiem ir ievērojami atrauti no realitātes, kas saistīta ar nesenajām Krievijas operācijām Ukrainā. Ukrainas pretuzbrukuma spiediens apgrūtina Krievijas centienus nostiprināt militāro kontroli okupētajās Hersonas un Zaporižjes apgabalos, un nav skaidrs, kā Kremlis spēs radīt uzbrukuma kaujas spēku, kas nepieciešams, lai ieņemtu ievērojamus jaunus Ukrainas teritorijas apjomus.
Krievijas Aizsardzības ministrija 20. jūlijā publiski paziņoja, ka Rietumu spēku grupējuma Ukrainā komandieris ir ģenerālleitnants Andrejs Sičevojs. Ukrainas Konfliktu izlūkošanas grupa (CIT) iepriekš bija ziņojusi, ka A. Sičevojs aizstāja komandieri Aleksandru Žuravļevu Rietumu militārā apgabala komandiera amatā. Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu uzdeva Sičevojam koncentrēties uz Ukrainas bezpilota lidaparātu iznīcināšanu, kas darbojas Ukrainas un Krievijas robežas tuvumā, norādot, ka Rietumu spēku grupējums, visticamāk, darbojas uz Harkivas pilsētas ass. Krievijas spēki acīmredzot ir sadalījuši Harkivas apgabalu divās asīs: Rietumu spēku grupējums darbojas virzienā uz Harkivas pilsētu un Austrumu spēku grupējums darbojas Izjumas-Slovjanskas virzienā.
Krievi ir noteikuši dienvidu, centrālo un austrumu spēku grupu komandierus, kas atbilst to attiecīgajiem militārajiem apgabaliem un ir orientēti attiecīgi uz Bahmutu, Izjumas apgabalu un Siversku. Tomēr viņi nav identificējuši nevienu Krievijas spēku komandieri, kas darbotos okupētajā Dienvidukrainā. Krievijas spēku komandieris dienvidu asī varētu būt Krievijas 7. gvardes kalnu desanta (VDV) divīzijas, kas atrodas Novorosijskā, Krasnodaras apgabalā, vai attiecīgi Melnās jūras flotes 22. armijas korpusa, kas atrodas Simferopolē, Krimā, komandieris.
20. jūlijā Krievijas spēki atsāka lokalizētus sauszemes uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas gar Harkivas un Doņeckas apgabala robežu. Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas karaspēks atvairīja Krievijas uzbrukumu Bohorodičnai, aptuveni 20 km uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas. Tas ir pirmais apstiprinātais sauszemes uzbrukums gar Harkivas-Doņeckas apgabala robežu kopš 15. jūlija. Krievijas spēki turpināja apšaudīt arī apdzīvotās vietas Doļinā, Krasnopiljā un Adamivkā, kas atrodas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas, netālu no autoceļa E40. Doņeckas apgabala vadītājs Pavlo Kiriļenko norādīja, ka Krievijas spēki ir pastiprinājuši tiešo apšaudi uz Slovjansku, visticamāk, pirms mēģinājumiem virzīties uz pilsētu gar autoceļu E40.
Krievijas spēki 20. jūlijā turpināja ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Siverskas. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka Ukrainas karaspēks atgrūda Krievijas karaspēku pie Hrihorivkas (uz ziemeļaustrumiem no Siverskas) un Spirnes (uz dienvidaustrumiem no Siverskas). Krievijas grupējums šajā apgabalā, visticamāk, joprojām ir stipri novājināts nesen veikto operāciju rezultātā, lai pabeigtu Luhanskas apgabala administratīvo robežu ieņemšanu.
Krievijas spēki 20. jūlijā pakāpeniski progresēja uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas gar autoceļu T1302. Pašpasludinātās Doņeckas Tautas Republikas (DNR) teritoriālās aizsardzības spēki apgalvoja, ka kopīgi DNR un Krievijas karaspēka vienības pārņēmušas kontroli pār Berestovi aptuveni 25 km uz ziemeļaustrumiem no Bahmutas. DNR teritoriālās aizsardzības spēki izteica pieņēmumu, ka DNR karaspēks izmantos Berestoves ieņemšanu, lai virzītos uz dienvidrietumiem pa T1302 virzienā uz Soledaru un galu galā uz Bahmutu. Krievijas spēki turpināja kaujas arī uz dienvidiem no Bahmutas ap Veršinu un Novoluhansku, tostarp pie Vuhledaras elektrostacijas. Krievijas spēki turpināja veikt gaisa un artilērijas triecienus Bahmutas apkārtnē.
Krievijas spēki 20. jūlijā veica ierobežotus sauszemes uzbrukumus ap Doņeckas pilsētu un pie Doņeckas-Zaporižjes apgabala robežas. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka Krievijas spēki veica divus neveiksmīgus izlūkošanas mēģinājumus Novoseļivkas Drugā, uz ziemeļaustrumiem no Avdijivkas, netālu no H20 šosejas, kas ved no Avdijivkas uz Kostiantiņivku.
Krievijas spēki 20. jūlijā mēģināja veikt ierobežotu sauszemes ofensīvu uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Ukrainas spēki atvairīja Krievijas sauszemes uzbrukumu virzienā uz Pjitomņiku, 10 km uz ziemeļiem no Harkivas pilsētas. Krievijas spēki turpināja apšaudīt Harkivas pilsētu un apkārtējās apdzīvotās vietas, tostarp Pjitomņiku, Prudjankas, Petrivkas un Cirkunu.
20. jūlijā Ukrainas spēki jau otro dienu pēc kārtas apšaudīja Antonivska tiltu pār Dņepras upi uz austrumiem no Hersonas pilsētas. Krievijas atbalstītās Hersonas okupācijas pārvaldes vadītājs Vladimirs Saldo paziņoja, ka tilts ir slēgts kravas transportam remonta dēļ, bet tas joprojām ir atvērts pasažieru transportam. 20. jūlijā Ukrainas Hersonas apgabala militārās pārvaldes padomnieks Serhijs Hlans paziņoja, ka Ukrainas triecieni Antonivska tiltam ir padarījuši neiespējamu Krievijas spēku smagās tehnikas pārvietošanos.
Krievijas spēki turpināja triecienus gar frontes līniju, bet 20. jūlijā neveica apstiprinātu sauszemes uzbrukumu dienvidu asī. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība ziņoja, ka Krievijas spēki naktī no 19. uz 20. jūliju no Hersonas apgabala uz nenoteiktiem sauszemes mērķiem izšāva 20 raķetes no pretgaisa sistēmām "S-300". Krievijas spēki veica gaisa un raķešu triecienus Murahovkā un Novohrihorivkā, Nikolajevas apgabalā, un uz Pidjomja tiltu Zatokā, Odesas apgabalā.
Ukraiņu partizāni 19. jūlijā uzbruka Krievijas okupācijas personālam Zaporižjes atomelektrostacijā (AES) okupētajā Enerhodarā. Ukrainas pretošanās centrs ziņoja, ka partizānu uzbrukumā tika ievainoti deviņi krievu okupācijas darbinieki un nogalināts neprecizēts skaits cilvēku. Krievijas atbalstītās Zaporižjes apgabala okupācijas administrācijas vadītājs Vladimirs Rogovs apgalvoja, ka ukraiņu "teroristi", kas, visticamāk, attiecas uz partizāniem, uzbruka Zaporižjes AES ar bezpilota lidaparātiem kamikadzēm, kas ir ļoti precīzi un, visticamāk, nenodara kaitējumu Zaporižjes AES kodolreaktoriem. Ja tā ir taisnība, tad bezpilota lidaparātu uzbrukums būtu līdz šim vismodernākais Ukrainas partizānu uzbrukums, kādu "ISW" ir novērojusi. Ģeolokācijas kadros redzamas šrapneļu atlūzas, bet nav citu bojājumu pazīmju 300 metru attālumā no Zaporižjes AES reaktoriem, taču šie kadri varētu būt inscenēti, lai izraisītu paniku.
Krievijas okupācijas iestādes, iespējams, propagandē nesenos Ukrainas augstās precizitātes triecienus pret Krievijas īpašumiem un Ukrainas partizānu aktivitātes okupētajās teritorijās, lai radītu apstākļus Ukrainas pilsoņu masveida deportācijām uz Krievijas teritoriju. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) Iekšlietu ministrija apgalvoja, ka LNR varasiestādes ar autobusiem nogādā Kozača Lopanas (Harkivas apgabala ziemeļos) iedzīvotājus uz "glābšanas apmetnēm" Krievijā sakarā ar pastiprinātu apšaudi apdzīvotajā vietā un tās apkārtnē. "ISW" 17. jūlijā ziņoja, ka Krievijas okupanti līdzīgi gatavojas masveida deportācijām no Dienvidukrainas, aizbildinoties ar soda pasākumiem pret antiokupācijas disidentiem.
