19. jūlijā Krievijas nacionālistu un karu atbalstošo organizāciju pārstāvji aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu paplašināt Krievijas kara mērķus, pilnībā mobilizēt valsti karam, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Bijušais Krievijas kaujinieku komandieris un nacionālistiski noskaņotais militārais blogeris Igors Girkins iesniedza plašu militāro, ekonomisko un politisko darbību sarakstu, kas, viņaprāt, Kremlim ir jāveic, lai uzvarētu karā Ukrainā; pirmais šajā sarakstā ir atteikšanās no "īpašās militārās operācijas" retorikas un oficiālo kara mērķu definēšana Ukrainā. I. Girkins iestājas par ekspansīviem teritoriāliem mērķiem, kas pārsniedz Kremļa deklarētās ambīcijas Donbasā, tostarp par visas "Novorosijas" teritorijas atkalapvienošanu (kurā, pēc Girkina domām, ietilpst Harkiva, Dņepropetrovska, Nikolajeva, Odesa, Zaporižje, Hersonas, Doņeckas un Luhanskas apgabali, kā arī Krivoj Riha) ar Krievijas Federāciju un Malorosijas valsts (visa Ukraina līdz Polijas robežai) izveidi, kas, pēc Girkina apgalvojumiem, būtu atkal jāapvieno ar Krieviju. Girkins arī aicināja Kremli pilnībā pārorientēt Krievijas ekonomiku uz kara pamatiem un veikt plašus mobilizācijas pasākumus, tostarp piespiedu iesaukšanu armijā un (turpmāku) krievu tiesību apturēšanu. Girkins bieži ir kritizējis to, ko viņš uzskata par ambīciju un izlēmīgas rīcības trūkumu Kremļa rīcībā Ukrainas kara risināšanā, aicinot īstenot maksimālistiskus mērķus un pasākumus teritoriālo ieguvumu atbalstam. Viņa jaunākais prasību saraksts pastiprina pieaugošo neapmierinātību Krievijas nacionālistu vidē.
Lai gan Girkina 19. jūlija ieraksts ir asa kritika Kremļa nodomiem Ukrainā, citi Krievijas militārie blogeri centās veidot Putinam labvēlīgu naratīvu, vienlaikus virzot tos pašus maksimālistiskos mērķus, norādot, ka Kremlis kopš kara sākuma ir mērķtiecīgi radījis apstākļus ilgstošam karam Ukrainā. Krievijas blogeris Jurijs Kotienoks apgalvoja, ka Krievija ir īstenojusi kara Ukrainā "sīrianizāciju", nekad neizvirzot konkrētus operāciju termiņus vai mērķus.
Putins varētu vienkārši ignorēt militāros blogerus, lai gan nesenā pagātnē viņš ir izrādījis bažas par viņu nostāju. Viņš varētu nogaidīt un redzēt, kādu rezonansi viņu aicinājumi uz pilnīgu mobilizāciju un plašākiem kara mērķiem izraisīs tajās Krievijas iedzīvotāju daļās, kas viņam ir svarīgākās. Viņš varētu cerēt, ka viņu daļēji neatkarīgie aicinājumi uz ekstrēmākiem pasākumiem varētu veicināt atbalstu mobilizācijas paplašināšanai, ko viņš vēlas, bet uzskata, ka krievi joprojām nav gatavi to pieņemt. Tā vietā viņš var noraidīt viņu aicinājumus pēc lielākiem mērķiem un lielākiem upuriem, tādējādi parādot sevi kā mērenu līderi, kas atturas no pārāk lielām prasībām pret savu tautu.
ASV amatpersonas ziņoja, ka Krievija plāno anektēt okupēto Ukrainas teritoriju jau 2022. gada rudenī. ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kirbijs paziņoja, ka Kremlis Ukrainā sāk īstenot savas 2014. gada "aneksijas rokasgrāmatas" versiju un "izskata detalizētus plānus" anektēt Hersonu, Zaporožiji, kā arī visu Doņeckas un Luhanskas apgabalu, atsaucoties uz nesen deklasificētu izlūkinformāciju. Maz ticams, ka Krievijas kaujās cietušie spēki ieņems visu Doņeckas apgabalu pirms Krievijā 11. septembrī noteiktās vienotās balsošanas dienas pašvaldību un gubernatoru vēlēšanās visā valstī, kas ir visticamākais datums, kad varētu notikt aneksijas referendumi. Kremlis varētu arī atlikt šīs Krievijas reģionālās un vietējās vēlēšanas, lai ierobežotu iekšzemes neapmierinātības izpausmes par Krievijas iebrukumu Ukrainā.
Pēc aneksijas Putins var tieši vai netieši paziņot, ka Krievijas doktrīna, kas atļauj izmantot kodolieročus Krievijas teritorijas aizsardzībai, attiecas arī uz nesen anektētajām teritorijām. Šāda rīcība draudētu Ukrainai un tās partneriem ar kodolieroču uzbrukumu, ja turpināsies Ukrainas pretuzbrukumi, lai atbrīvotu Krievijas okupēto teritoriju. Iespējams, Putins uzskata, ka kodolieroču izmantošanas draudi vai izmantošana atjaunotu Krievijas atturēšanas spēju pēc tam, kad viņa katastrofālais iebrukums sagrāva Krievijas konvencionālās atturēšanas spējas.
Krievijas militārie blogeri arvien atklātāk kritizē Krievijas armiju par to, ka tā nav risinājusi Krievijas Gaisa desanta spēku (VDV) strukturālās problēmas, uzsverot, ka VDV nespēj cīnīties karā tā, kā tā bija apmācīta miera laikā, un šis trūkums ne mazākā mērā ietekmēja vispārējās Krievijas neveiksmes sākotnējā iebrukuma laikā. Krievijas blogeris "Military Informant" apgalvoja, ka Krievijas VDV nav pieņēmušas spēku struktūras un taktikas reformas, par kuru nepieciešamību Krievijas militārie spēki zināja jau pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā. "Military Informant" norādīja, ka viegli bruņotās Krievijas VDV automašīnas (piemēram, BMD un BTR-D) ir pārāk smagas, lai nodrošinātu efektīvu gaisa desanta mobilitāti un pārāk vieglas, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību manevrēšanai. "Military Informant" uzslavēja, ka Krievijas VDV iepriekš trīs gadus pēc kārtas ikgadējās kapitālajās komandējošo štābu mācībās (Tsentr 2019, Kavkaz 2020 un Zapad 2021) praktizēja vieglo neapbruņoto transportlīdzekļu izmantošanu lielākai mobilitātei, taču atzīmēja, ka šīm adaptācijām nebija laika "iesakņoties" līdz iebrukuma Ukrainā sākumam 2022. gada februārī.
Krievijas armijas nespēja īstenot iepriekšējās mācībās vai kaujās gūtās mācības ir pastāvīga tendence, ko novērojusi "ISW". Visredzamākais šīs parādības piemērs bija Krievijas armijas nespēja izveidot saskaņotu vadības un kontroles sistēmu aptuveni 120 Krievijas bataljonu taktisko grupu (BTG) apvienošanai, kas tika apkopotas 2022. gada februāra iebrukumam Ukrainā.
Krievijas spēki 19. jūlijā turpināja uzbrukuma operācijas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas no dienvidaustrumiem un dienvidrietumiem no Izjumas. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki cenšas radīt apstākļus, lai atsāktu ofensīvu uz Slovjansku, kas saskan ar "ISW" novērojumiem, ka Krievijas spēki gatavojas virzīties uz Slovjansku no pozīcijām ap Izjumu un Barvinkovi (tālāk uz dienvidrietumiem no Izjumas). Krievijas karaspēks, kā ziņots, veica neveiksmīgu izlūkošanas operāciju Dmitrivkā, uz ziemeļiem no Barvinkoves, un turpināja apšaudīt apdzīvotas vietas uz ziemeļrietumiem no Slovjanskas gar Harkivas-Doņeckas apgabala robežu, tostarp Dibrovni, Doļinu, Adamivku un Bohorodičnu. Krievijas spēki turpināja arī tiešus triecienus uz Slovjansku, lai turpinātu gatavot apstākļus iespējamai virzībai uz pilsētu.
Krievijas spēki turpināja sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Siverskas 19. jūlijā. Ukrainas un Krievijas avoti ziņoja, ka Krievijas karaspēks iesaistījās sīvās pozīciju kaujās Hrihorivkā, Spirnē, Ivano-Darivkā, Serebjankā un Verhnokamjanskā, kas atrodas 10 km uz austrumiem no Siverskas. Krievijas Aizsardzības ministrija arī apgalvoja, ka Krievijas bruņotie spēki iesaistījās prettriecienos, kas iznīcināja Ukrainas tehnikas koncentrāciju Siverskā un tās apkārtnē, norādot, ka Krievijas spēki turpina prioritāri veikt sauszemes uzbrukumus artilērijas triecienu aizsegā Ukrainas pozīcijām Siverskas apkārtnē, lai sagatavotos tiešai virzībai uz pilsētu.
Krievu spēki pakāpeniski guva panākumus uz austrumiem no Bahmutas un 19. jūlijā turpināja virzīties uz Bahmutu no dienvidiem. Ukrainas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks veiksmīgi nostiprinājies Pokrovskas dienvidu nomalē, aptuveni 5 km uz austrumiem no Bahmutas, kas pavērs iespēju virzīties uz rietumiem uz Bahmutu pa vietējo ceļu. Krievijas spēki turpināja ierobežotus sauszemes uzbrukumus uz dienvidiem no Bahmutas ap Veršinu, Semihirju un Vuhledaras spēkstaciju. Krievijas spēki turpināja apšaudīt ukraiņu pozīcijas Bahmutas apkārtnē, lai atbalstītu notiekošos sauszemes uzbrukumus pilsētas virzienā.
Krievijas spēki neveica apstiprinātus sauszemes uzbrukumus Doņeckas pilsētas apkaimē un 19. jūlijā koncentrējās uz apšaudi gar Avdijivkas-Doņeckas pilsētas frontes līniju.
Krievijas spēki 19. jūlijā turpināja koncentrēties uz esošo aizsardzības līniju aprīkošanu, sekundāro aizsardzības līniju izveidošanu un Ukrainas pozīciju apšaudi gar Dienvidu asi. Ukrainas Dienvidu operatīvā pavēlniecība atzīmēja, ka Krievijas spēki izmanto "S-300", lai uzbruktu sauszemes mērķiem lauksaimniecības zemēs Nikolajevas apgabalā. Krievijas spēki turpināja koncentrēties uz Ukrainas pozīciju apšaudīšanu gar Hersonas-Mikolaivas apgabala robežu, lai novērstu Ukrainas pretuzbrukumus šajā apgabalā. Krievijas spēki papildus veica raķešu triecienus pret rajoniem Dņepropetrovskas un Odesas apgabalos.
Tiek ziņots, ka Ukrainas spēki 19. jūlijā izmantoja augstas mobilitātes artilērijas raķešu sistēmas (HIMARS), lai uzbruktu Antonivskas tiltam pār Dņepras upi uz austrumiem no Hersonas pilsētas, nodarot būvei tikai nelielus redzamus bojājumus. Ar Ukrainas partizāniem saistītais Telegram kanāls atzīmēja, ka šis tilts ir galvenais Krievijas grupējuma apgādes ceļš Dņepras labajā krastā, norādot, ka Krievijas loģistiku aizvien vairāk apdraud Ukrainas augstas precizitātes ieroči.
Krievijas varas iestādes turpina paļauties uz netradicionāliem kaujas spēka avotiem, lai apietu vispārējas mobilizācijas nepieciešamību. Krievijas cilvēktiesību organizācijas "Rus sidyashchaya" ("Krievija aiz restēm") 14. jūlijā publicētajā ziņojumā apstiprinājās "ISW" iepriekšējie novērojumi, ka Krievijas varas iestādes veic vervēšanas kampaņas Krievijas cietumos, lai atbalstītu operācijas Ukrainā. Ziņojumā minēti pierādījumi, ka soda kolonijas Ļeņingradas, Ņižņijnovgorodas, Novgorodas un Vladimira apgabalos, kā arī Mordovijā, Adigejā un citos reģionos saņem piedāvājumus par notiesāto nosūtīšaot karā. Šie vervēšanas centieni, visticamāk, liek uzsvaru uz vervētāju kvantitāti, nevis kvalitāti, lai paātrinātu izvietošanas centienus ar minimālu apmācību, un tāpēc ir maz ticams, ka tie varētu nodrošināt izšķirošu kaujas priekšrocību karadarbībā Ukrainā. Krievijas okupācijas iestādes turpināja centienus nostiprināt administratīvos režīmus okupētajā Ukrainā. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) publiskoja dokumentu, kas, kā ziņots, nāk no Hersonas okupācijas administrācijas un kas atļauj vispārēju tiesībaizsardzības pasākumu pastiprināšanu okupētajās Hersonas apgabala daļās. GUR publiskoja arī dokumentu, ko parakstījis Krievijas atbalstītais Hersonas Kahovskas rajona vadītājs un kas piešķir tiesībaizsardzības iestādēm rīcības brīvību aizturēt un veikt iedzīvotāju kratīšanas. Pašpasludinātās Luhanskas Tautas Republikas (LNR) Iekšlietu ministrija līdzīgi ziņoja, ka LNR tiesībsargājošās iestādes pastiprina pasākumus, lai novērstu "ekstrēmistu" aktivitātes Lisičanskā un Severodoņeckā. Šie dati liecina, ka Krievijas okupācijas iestādes reaģē uz Ukrainas partizānu darbības šķietamajiem draudiem, pastiprinot režīma kontroli administratīvajā līmenī, izmantojot vietējās tiesībsargājošās iestādes.
