Oficiālās Maskavas koncentrēšanās Ukrainā uz Krievijas bruņoto spēku uzbrukuma veikšanai Severodoņeckas pilsētai un Donbasa apgabalu militārai sagrābšanai kā vienam no galvenajiem konflikta iznākuma mērķiem, turpina radīt pastiprinātu Krievijas bruņoto spēku ievainojamību Ukrainas Hersonas apgabalā, kur Ukrainas bruņotie spēki turpina pret Krievijas okupantiem vērstos pretuzbrukumus.
Hersonas apgabala reljefs ir kritiski svarīgs. Tā ir vienīgā Ukrainas teritorija, kur Krievijas okupanti spēj noturēt sagrābto zemi, atrodoties Dņepras upes Rietumu krastā. Ja Krievija būs spējīga saglabāt savu klātbūtni Hersonas apgabalā brīdī, kad kaujas apstāsies, tās būs ļoti labas izejas pozīcijas tālākiem iebrukumiem Ukrainā. Savukārt, ja šo teritoriju savā kontrolē atgūst Ukrainas bruņotie spēki, Ukrainas puse būs ievērojami spēcīgākā pozīcijā, lai spētu sevi aizsargāt pret iespējamiem Krievijas iebrukumiem nākotnē.
Tieši šim stratēģiskajam aprēķinam vajadzētu būt vadošajam Krievijas iebrucēju militārajā domāšanā un novirzīt gana lielus spēkus šobrīd okupētā Hersonas apgabala noturēšanai. Tomēr Krievijas diktators Vladimirs Putins tā vietā ir izvēlējies koncentrēt savus steigšus savāktos spēkus un resursus asiņainajam triecienam Austrumukrainas reģionos, kuru sagrābšana viņa režīmam dotu simbolisku uzvaru. Tikmēr Ukrainas bruņoto spēku komandieri, turpinot sekmīgus pretuzbrukumus Hersonas apgabalā, skaidri demonstrē, ka izprot šī virziena stratēģisko nozīmi un tur izvietoto Krievijas spēku ievainojamību, ko radījusi V. Putina vēlme sasniegt savus politiskos mērķus Austrumukrainā.
Saprātīga Ukrainas bruņoto spēku augstākās vadības prioritāšu noteikšana pretuzbrukumu un aizsardzības operācijām ļāva padzīt krievus no Harkivas pilsētas, kā arī apturēt krievu uzbrukumu pie Izjumas. Šie abi sasniegumi no militārā viedokļa ir vērtējami krietni augstāk nekā Severodoņeckas aizsardzība. Ukrainas bruņoto spēku vadībai šajā karā nācies izšķirties par neticami grūtām izvēlēm. Kopumā tās rīcība bijusi pareiza stratēģisko prioritāšu noteikšanas līmenī, pretuzbrukumu tempā, mērogā un ambiciozitātē. Tāpēc Ukrainai vēl aizvien ir ļoti labas izredzes apstādināt Krievijas iebrukumu, bet vēlāk arī padzīt iebrucējus no vietām, kur tie savā uzbrukumā gūst panākumus.
Tikmēr ar pretrunīgiem paziņojumiem, kas var potenciāli radīt sabiedrības spriedzi Krievijā, nākušas klajā okupēto Austrumukrainas teritoriju, ko Kremlis uzskata par “neatkarīgām republikām” amatpersonas. Piemēram, tā sauktais pašpasludinātais “Doņeckas apgabala tautas gubernators” Pāvels Gubarevs sacīja, ka krievu ierobežotā mobilizācija karam ir sadalījusi Krievijas sabiedrību divās grupās. Ir neliela daļa sabiedrības, kas ir tieši iesaistīta karā, un “miera laika krievi”, kuri norobežojas no kara centieniem un kuriem ārvalstu sankcijas sagādā neērtības. P. Gubarevs vainoja “miera laika krievus”, ka viņi nevāc ziedojumus Krievijai nepieciešamajam militārajam aprīkojumam. Tāpat viņš kritizējot oficiālo Kremli, vainojot to propagandas palielināšanu, kas ziņo par panākumiem “īpašās militārās operācijas” [termins kādā oficiālā Maskava apzīmē tās nelikumīgo iebrukumu Ukrainā] laikā. P. Gubarevs arī vainoja “miera laika krievus” Krievijas karaspēka personāla rotācijas tempu palēnināšanā, jo tieši šī sabiedrības daļa baidās no iesaukšanas. Viņaprāt, tieši masu mobilizācija varētu atrisināt plaisu sabiedrībā, vienlaikus gan piebilstot, ka šādu soli diez vai spers Krievijas bruņoto spēku vadība, jo mobilizācijas gadījumā karaspēka rindas tiks papildinātas ar nesagatavotu personālu, kas savukārt novedīs pie vēl lielākiem Krievijas puses dzīvā spēka zaudējumiem. Līdzīga pieredze bija, “iesaucot” bruņotajos formējumos Krievijas okupētās Doņeckas un Luhanskas tā saukto “tautas republiku” iedzīvotājus.
Par to liecina arī pastāvīgie uzbrukumi iesaukšanas punktos. Saskaņā ar Krievijas medija “BAZA” izplatīto informāciju, maija beigās turpinājās Krievijas iedzīvotāju uzbrukumi iesaukšanas punktiem. Šie dedzināšanas un vandālisma gadījumi visticamāk saistāmi ar sabiedrības protestu pret valdības īstenoto slēpto mobilizāciju un nevēlēšanos iet karot.
Krievijas spēki, visticamāk, cer pavirzīties uz priekšu no Toškivkas uz Ļičanosku, lai izvairītos no cīņām pie “Severskij Doņec” upes Severodoņeckas pilsētas apkārtnē.
Krievijas grupējums Hersonas apgabalā arvien vairāk izjūt Ukrainas pretuzbrukumu spiedienu reģiona ziemeļrietumos, kam par iemeslu ir fakts, ka liela daļa Krievijas bruņoto spēku resursu ir novirzīti Severodoņeckas uzbrukumam.
Gaidāms, ka galvenie Krievijas centieni Austrumukrainā būs saistīti ar operācijām Dienvidharkivas, Doņeckas un Luhanskas apgabalā, lai sagrābtu visu Doneckas un Luhanskas rajonu administratīvo teritoriju, nodrošinot to kontroli Krievijas veidotajām pašpasludinātajām Austrumukrainas “republikām”.
Krievijas karaspēks turpināja pārgrupēties un gatavoties ofensīvas atjaunošanai uz dienvidaustrumiem no Izijumas, 31. maijā veicot nelielus, neveiksmīgus uzbrukumus Slovjanskas virzienā. Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki mēģinājuši uzbrukt Dovhenkas ciemam, kas atrodas 20 kilometrus uz dienvidiem no Izijumas, taču šie mēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
Krievijas spēki aizvadītajā diennaktī apšaudījuši Ukrainas pozīcijas uz Dienvidrietumiem un Dienvidaustrumiem no Izjumas un iebruka Dovhenkas, Virnopiļjas, Husarivka un Veļkas Komišuvahā, lai sagatavotos uzbrukuma atsākšanai.
Krievijas spēki papildus spiežas uz rietumiem Slovjanskas virzienā no Laimanas apgabala. Krievijas ziņu apmaiņas vietnes “Telegramm” kanālos publiskota informācija, ka Krievijas spēki tagad kontrolē ceļu cauri Raihorodokai un virzās rietumu virzienā no Raihorodokas un austrumu virzienā no Izijas, lai virzītos uz Slovjansku. [13] Nesen atjaunotās ofensīvas Slovjanskas virzienā, visticamāk, norāda, ka Krievijas spēki gatavojas mēģināt pilnībā pārņemt kontroli pār Doņeckas apgabalu, sagrābjot Slovjansku un Kramatorsku, lai gan okupantu spēja to izdarīt nebūt nav skaidra.
Krievijas spēki 31. maijā turpināja sauszemes uzbrukumus uz austrumiem no Bahmutas. Ukrainas ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cīnās Zolotē, Komišuvakā, Nirkovā, Berestovā, Pokrovskē un Dolomitnē, visās apdzīvotajās vietās gar Bahmutas austrumu loku. Krievijas spēki, visticamāk, gatavojas turpināt spiedienu, lai piekļūtu Ukrainas sauszemes apgādes līnijām uz ziemeļaustrumiem, tādējādi veicinot teritoriju sagrābšanu Severodoņeckas-Lisičanskas apgabalā. Tiek ziņots, ka Krievijas spēki netālu no Doņeckas-Zaporizhijas apgabala robežas guvuši papildu panākumus un pārņēmuši kontroli pār Blahodatnu un Ņeskučni. Krievijas karaspēks papildus apgalvoja, ka guvis nelielus panākumus uz ziemeļiem no Doņeckas pilsētas Niu Jorkas virzienā, un, kā ziņots, 31. maijā pārņēma kontroli pār Novoseļivkas Druha.
Krievijas spēki turpināja apšaudīt Harkivas pilsētu un tās apkārtni, tomēr 31. maijā nekādus izrāvienus neveica. Ukrainas ģenerālštābs atzīmēja, ka Krievijas grupējumu šajā teritorijā veido Rietumu militārā apgabala elementi, kas koncentrējas uz to, lai novērstu turpmāku Ukrainas spāku virzību uz Ukrainas – Krievijas robežu. Harkivas reģionālās valsts pārvaldes vadītājs Oļegs Siņegubovs paziņoja, ka Krievijas spēki veikuši artilērijas uzbrukumus pret Harkivas pilsētas, Korotihas, Udijas, Zoločivas un Čkalovskas Osnovjanskijas un Kivskijas rajoniem.
Ukrainas spēki 31. maijā turpināja pretuzbrukumu Hersonas apgabala ziemeļrietumos un spieda Krievijas spēkus uz austrumiem no Inhulecas upes. Ukrainas spēki pēdējās dienās sākuši vairākus lokalizētus pretuzbrukumus uz rietumiem no Inhulecas upes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas birojs publicēja attēlus ar iznīcinātām Krievijas artilērijas iekārtām Davidivbridas ciemā, kas ir operatīvi nozīmīga vieta, kura atrodas uz Krievijas kontrolētā lielceļa T2207. Šī automaģistrāle atrodas ap Hersonas apgabala ziemeļaustrumu robežā, līdz tā savienojas ar paralēli vedošo automaģistrāli T0403 automaģistrāli, kas savieno pilsētas Krvij Rih un Zaporižji. Krievijas spēki šajā rajonā ir centušies izveidotkontroli pār T2207 austrumu segmentu. Ukrainas bruņoto spēku pretuzbrukums Davidivbridas virzienā varētu kavēt Krievijas iespējas atbalstīt vienības uz ziemeļiem no šī ciema, kur tās saskaras ar Ukrainas pretuzbrukumu no ziemeļiem.
Ukrainas ģenerālštābs pagaidām neapstiprina ziņas, ka Ukrainas spēkiem būtu izdevies atbrīvot Davidivbridas ciemu, taču neskaitāmi sociālo mediju video un ziņojumi liecina, ka Krievijas spēki 31. maijā to varētu būt pametuši. Ukrainas ģenerālštābs arī apstiprināja, ka Ukrainas spēki atbrīvojuši vēl vienu ciematu pie šosejas T2207 austrumu segmentā. Tikmēr Krievijas “Telegramm” kanālos izskan bažas par iespējamo Ukrainas karaspēka palielināšanps šajā rajonā, visticamāk, saskatot riskus iespējamam Ukrainas pretuzbrukumam Mikolajivas un Krivij Rih virzienos. Tas nozīmē, ka Krievijas politiskās vadības izvirzītais mērķis ieņemt Severodoņecku, kā arī operāciju prioritāte Donbasa apgabalos, Krievijas spēkiem turpina radīt vēl lielāku ievainojamību Hersonas apgabalā.
Tikmēr okupētajās teritorijās Krievijas mērķis ir nostiprināt to administratīvo kontroli, izvirzīt nosacījumus iespējamai aneksijai, tās pievienojot Krievijas Federācijā vai kādam citam Maskavas kontrolētam politiskam veidojumam.
Krievijas spēki 31. maijā turpināja saskarties ar būtiskiem izaicinājumiem okupācijas varas nostiprināšanas mēģinājumos. Ukrainas pretošanās centrs pavēstīja, ka Krievijas ieceltais Melitopoles mērs Halina Daņiļenko atkāpās no amata pilsētā izvērsto partizānu aktivitāšu dēļ Ukrainas pretošanās centrs piebilda, ka Ukrainas uzņēmēji apturējuši Kupjanskas piena konservu rūpnīcas darbību Harkivas apgabala ziemeļaustrumos un atsakās izmantot norēķinos Krievijas banku pakalpojumus un rubļus kā norēķinu valūtu.