Eiropas Savienības (ES) līderi nākamnedēļ gaidāmajā samitā solīs turpināt sniegt militāro un finansiālo palīdzību Ukrainai, kas saskaras ar neiedomājamām Krievijas zvērībām, ciešanām un postu, teikts ES samita paziņojuma projektā, kas nonācis izdevuma "EUobserver" rīcībā.
"Eiropas Savienība ir nelokāma savā apņēmībā palīdzēt Ukrainai īstenot tai piemītošās tiesības uz pašaizsardzību pret Krievijas agresiju," teikts paziņojuma projektā.
ES līderi arī atzinīgi vērtēs jaunus tiesiskos pasākumus Krievijas aktīvu konfiskācijai ES un idejas iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanai Ukrainas atjaunošanai, liecina paziņojuma projekts.
Tajā arī paustas bažas, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmanto pārtikas piegādes kā ieroci, uzstājot, lai ES atvieglo sankcijas apmaiņā pret Ukrainas graudu piegādi pasaules tirgiem.
"Eiropadome stingri nosoda Krievijas veikto lauksaimniecības produkcijas iznīcināšanu un nelikumīgo piesavināšanos Ukrainā" un aicina izveidot jaunus "sauszemes ceļus, jo īpaši, lai sasniegtu Baltijas jūru, Melno jūru un Adrijas jūru", teikts paziņojuma projektā, pie kura vēl tiek strādāts.
Tikmēr ES joprojām valda domstarpības par to, kā tieši attiekties pret Krieviju.
Itālija, Ungārija un Kipra aicinājušas ES paziņojumā mudināt nekavējoties panākt pamieru Ukrainā, bet pēdējā uzmetumā nekas tāds nav teikts. Polija un Baltijas valstis noraidījušas jebkādu piekāpšanos Maskavai.
Paziņojumā likts uzsvars uz Krievijas darbību kriminālo raksturu.
"Krievija, Baltkrievija un visi vainīgie tiks saukti pie atbildības par savu rīcību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām," brīdināts paziņojuma projektā.
Līderi plāno ieņemt vēl stingrāku nostāju attiecībā uz sankciju apiešanu un spriež, ka "pēc iespējas ātrāk jāpārtrauc Eiropas Savienības atkarība no Krievijas gāzes, naftas un ogļu importa". Viņi arī norāda uz nepieciešamību būt gataviem iespējamiem lieliem piegāžu pārtraukumiem un vajadzību stiprināt ES gāzes tirgu, paātrinot krātuvju piepildīšanu līdz nākamajai ziemai.
Taču Ungārija apgalvo, ka ir tik atkarīga no Krievijas naftas, ka neatbalstīs Krievijas naftas aizliegumu ES līmenī un saistītās sankcijas. Tādēļ vairākas valstis, ari Vācija, sākušas apsvērt vienpusējus embargo.
ES varētu noteikt embargo tikai 26 valstu līmenī, bet tas radītu sliktu precedentu, norādīja kāds ES diplomāts.
"Tas būtu ES konkurences noteikumu pārkāpums, un tas būtu lielisks stāsts Krievijas propagandistiem," viņš piebilda.
Samita paziņojuma projekts arī nedod Ukrainai neko taustāmu attiecībā uz tās centieniem kļūt par ES kandidātvalsti. Tajā vienīgi norādīts, ka ES pie šī jautājuma atgriezīsies samitā jūnijā.
Dokumentā arī būs norādīts, ka Krievijas iebrukums Ukrainā nozīmē, ka Eiropai būtu jāveido atsevišķi bruņotie spēki no NATO.
