Anonīmi avoti norāda, ka par jauno pašpasludināto Doņeckas Tautas Republikas (DNR) un Luhanskas Tautas Republikas (LNR) kuratoru Kremlī ir iecelts Prezidenta administrācijas vadītāja pirmais vietnieks Sergejs Kirijenko, kurš kopā ar Iekšpolitikas pārvaldes priekšnieku Andreju Jarinu pagājušās nedēļas nogalē apmeklēja Doņecku un tikās ar DNR un LNR līderiem. Tiek paredzēts, ka Krievija okupētajā Hersonā varētu rīkot referendumu, lai vēlāk to pievienotu Krievijai, vēsta Latvijā bāzētais Krievijas neatkarīgais medijs “Meduza”.
Pastāv iespēja, ka 14. un 15.maijā varētu tikt organizēti referendumi par DNR un LNR pievienošanu Krievijai, līdzīgi kā tas notika 2014. gadā ar Krimas pretlikumīgi pievienošanu. Maija vidū varētu tikt organizēts arī referendums Hersonas apgabalā par reģiona neatkarību no Ukrainas un Hersonas Tautas Republikas izveidi.
Sākotnēji referendumi bija plānoti aprīļa beigās, taču neveiksmīgās karadarbības dēļ, Krievijas karaspēks nespēj sasniegt militāro mērķus tik ātri, kā iecerēts, tāpēc referendumu datumi ir pārcelti uz maiju. Referendumus praktiski organizē A. Jarins sadarbībā ar prokremliskajiem polittehnologiem un Krievijas Federālo drošības dienestu.
Divu mēnešu laikā kopš Hersonu okupēja Krievijas karaspēks pilsētā ir novērotas jaunās realitātes nolieguma, nepieņemšanas un pakāpeniskas pielāgošanās stadijas. Pēc pirmajām visai plašajām protesta akcijām, kurās tika aizturēti un, visticamāk, spīdzināti aptuveni 400 cilvēki, pretošanās gars ir iedragāts. Daudzi patriotiski noskaņotie ukraiņi Hersonas apgabalu ir atstājuši. Okupācijas varas apstākļos par Hersonas mēru ir kļuvis līdzšinējais pilsētas domes deputāts Aleksandrs Kobecs, bet par Hersonas apgabala vadītāju – Vladimirs Saļdo, kurš šo apgabalu vadīja Viktora Janukoviča laikā. Abas minētās personas ir okupācijas varas ielikteņi. Tāpat pienāk ziņas, ka Hersonā vairs nav iespējams uztvert Ukrainas telekanālus, un norēķinu sistēmā tiek ieviesti rubļi.
Ņemot vērā, ka Krievijai neizdevās sākotnējais plāns iegūt kontrolē Kijivu un līdz ar to visu vai lielāko daļu Ukrainas, kara otrajā posmā ir uzņemts kurss, lai iegūtu kontroli pār iedomāto Jaunkrieviju, kas paredzētu sauszemes savienojumu ar Krimu un Ukrainas nogriešanu no pieejas Melnajai jūrai.
Šobrīd izskatās, ka viena no iedomātās Jaunkrievijas leģitimizēšanas iespējām Maskavas ieskatā būtu pakāpeniska iekarotā reģiona integrācija Krievijas sastāvā, paturot šķietami, bet ne reāli neatkarīgu pašpasludināto republiku Hersonā. Nav izslēgts arī cits variants, kas paredz, ka jautājums par iespējamajiem referendumiem ir mērķtiecīgi izziņots, lai mudinātu Rietumvalstis izdarīt spiedienu uz Kijivu par piekāpšanos sarunās ar Krieviju. Vienlaikus Kremlim jārēķinās, ka mēģinājumi leģitimizēt iedomāto Jaunkrieviju nozīmēs sankciju saglabāšanos ilgtermiņā.
