Krievijas spēki ir ieviesuši veiksmīgāku operatīvās pārvietošanās modeli Ukrainas austrumos līnijā no Izjumas līdz Rubižņei. Krievijas karaspēks virzās pa vairākiem aptuveni paralēliem ceļiem, kas atrodas atbalsta attālumā viens no otra, ļaujot tiem pielietot lielāku kaujas spēku, nekā tas bija iespējams saskaņā ar iepriekšējo praksi. Krievijas karaspēks šādī gūst lielākus panākumus nekā iepriekš. Šādā veidā krievu okupanti virzās no Izjumas uz dienvidrietumiem Barvinkoves virzienā un uz dienvidaustrumiem Slovjanskas virzienā. Viņi arī virzās ar vairākām kolonnām uz rietumiem un dienvidiem no Rubižņas, visticamāk, ar nolūku to aplenkt un pabeigt tās ieņemšanu. Tomēr krievu virzīšanās pat šajā rajonā notiek drīzāk lēni nekā strauji, un nav skaidrs, cik tālu viņi spēs virzīties un vai spēs aplenkt Ukrainas spēkus lielā skaitā, ziņo ASV Kara izpētes institūts (Institute for the Study of War, ISW).
Krievijas spēkiem uz Izjumas ass, visticamāk, ir izdevīgi, ka nav sagatavotu Ukrainas aizsardzības pozīciju pret uzbrukumiem no Harkivas puses Donbasa virzienā. Ukraina kopš 2014. gada ir sagatavojusies aizsargāt saskares līniju ar Krievijas okupēto Donbasu, un Krievijas karaspēkam joprojām ir grūti izlauzties cauri šīm sagatavotajām aizsardzības pozīcijām. Par to liecina vairākkārtējie Krievijas centieni ieņemt Avdijivku.
Krievijas karaspēks turpināja uzbrukt ukraiņu aizstāvjiem Mariupolē, neraugoties uz Krievijas diktatora Vladimira Putina apgalvojumiem, ka pilsētā vairs nenotiek kaujas. Ukrainas spēki, visticamāk, joprojām ieņem svarīgas pozīcijas ārpus pašas rūpnīcas, bet Krievijas spēki turpina bombardēt rūpnīcu un uzbrūk pozīcijām rūpnīcas tuvumā.
Krievija organizē viltus karoga uzbrukumus Piedņestrā, Moldovā, tādējādi, iespējams, radot priekšnoteikumus turpmākām darbībām šajā frontē. Divi motorizēto strēlnieku bataljoni, kurus Krievija kopš Aukstā kara beigām ir nelikumīgi izvietojusi Piedņestrā, visticamāk, nav pietiekami, lai vieni paši spētu veikt ticamu uzbrukumu Odesai, un krievi visticamāk nespēs tos pietiekami pastiprināt šī mērķa sasniegšanai. Šīs vienības drīzāk varētu atbalstīt ierobežotākus uzbrukumus uz ziemeļrietumiem no Odesas, iespējams, izraisot paniku un radot psiholoģisku efektu, kas palīdzētu Krievijas operācijām Ukrainas dienvidos.
Tomēr Krievija var arī censties destabilizēt pašu Moldovu. Pašpasludinātā Doņeckas Tautas Republikas vadītāja un citu Krievijas amatpersonu un pilnvaroto personu komentāri rada priekštatu, ka V. Putins varētu atzīt pašpasludināto Piedņestras Moldovas Republiku (PMR), tāpat kā viņš atzina Doņeckas un Luhanskas Tautas Republikas. Tad PMR varētu lūgt papildu Krievijas aizsardzību, un V. Putins varētu mēģināt nosūtīt papildspēkus vai militāro tehniku s uz Piedņestru. Jebkuras šādas darbības ievērojami palielinātu spriedzi un bailes Moldovā un kaimiņos esošajā Rumānijā, radot papildu spiedienu uz NATO, iespējams, nodrošinot V. Putinam lētu "uzvaru" un novēršot uzmanību no Krievijas neveiksmēm Ukrainas austrumos.
Pastāvīgas norādes, ka Krievijas spēki plāno rīkot referendumus par "tautas republiku" izveidošanu okupētajās Dienvidukrainas teritorijās, palielina iespēju, ka V. Putins ir iecerējis atklāt virkni jaunu "neatkarīgu" "tautas republiku" kā daļu no Uzvaras dienas svinībām.
Krievijas spēki 26. aprīlī turpināja sauszemes un gaisa uzbrukumus atlikušajiem ukraiņu aizstāvjiem Mariupolē, taču viņiem neizdevās ieņemt tēraudlietuves rūpnīcu "Azovstaļ". 26. aprīlī Doņeckas apgabala administrācijas vadītājs Pavlo Kiriļenko paziņoja, ka Krievijas spēki 26. aprīlī veica 35 gaisa uzlidojumus "Azovstaļ", kā rezultātā vienā no rūpnīcas cehiem izcēlās ugunsgrēks. Mariupoles mēra padomnieks Petro Andrjuščenko paziņoja, ka jebkādi Krievijas apgalvojumi par humānās palīdzības koridoriem evakuācijai no "Azovstaļ" ir lamatas. Kadri, kuros redzams, kā Krievijas tanki turpina apšaudīt dzīvojamās un tirdzniecības ēkas ārpus rūpnīcas, liecina, ka Ukrainas aizstāvji, visticamāk, joprojām ieņem pozīcijas ārpus pašas rūpnīcas robežām.
Ukrainas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpināja apšaudīt visu frontes līniju Doņeckā un Luhanskā un 26. aprīlī sauszemes ofensīvas laikā guva nelielus panākumus. 26. aprīlī Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas spēki koncentrējas uz Rubižņas, Popasnas un Marinkas ieņemšanu, kur notiek intensīvas kaujas. Luhanskas Tautas Republikas (LNR) milicijas spēki apgalvoja, ka ir pārņēmuši kontroli pār Rubci un Jatskivku, kas atrodas uz Doņeckas un Harkivas apgabalu administratīvās robežas. Luhanskas apgabala valsts pārvaldes vadītājs Serhijs Haidajs apgalvoja, ka 25. aprīlī, iespējams, gāzes sprādzienā Kreminnā tika nogalināti augstākā līmeņa LNR vadības cilvēki.
Krievijas spēki turpināja sauszemes ofensīvu uz dienvidiem no Izjumas virzienā uz Barvinkovu un Slovjansku. Ukrainas Ģenerālštābs paziņoja, ka 1. gvardes tanku armijas, 20. apvienotās armijas, 35. apvienotās armijas un 68. armijas korpusa elementi veic manevrus Barvinkovas virzienā, aptuveni 50 kilometrus uz dienvidrietumiem no Izjumas. Kāds prokrievisks avots apgalvoja, ka Krievijas jūras kājnieku vienības darbojas Slovjanskas virzienā, apmēram 50 kilometrus uz dienvidaustrumiem no Izjumas.
Krievijas virzīšanās uz Barvinkovi mērķis nav uzreiz acīmredzams, jo tā noved Krievijas karaspēku tālāk no saviem biedriem, kas virzās uz Slovjansku. Tomēr ceļš no Barvinkoves turpinās uz dienvidaustrumiem līdz Doņeckas apgabala robežai, un iespējams, ka Krievijas spēki no Izjumas ass ir paredzējuši ieņemt pozīcijas lielākajā daļā robežas, lai pamatotu apgalvojumus, ka Krievija pārvalda Doņeckas un Luhanskas apgabalu robežas. Šie virzīšanās pasākumi varētu būt paredzēti arī, lai veiktu Ukrainas spēku aplenkumu arī austrumos, lai gan nav skaidrs, vai Krievijas karaspēks, kas norīkots šim virzīšanās pasākumam, ir pietiekami spēcīgs, lai šādu uzdevumu paveiktu.
6. apvienotās armijas un Baltijas un Ziemeļu flotes vienības 26. aprīlī uzturēja daļēju Harkivas pilsētas blokādi un turpināja apšaudīt Harkivas pievārtē esošās pilsētas.
Ukrainas Ģenerālštābs papildus ziņoja, ka Krievijas spēki cietuši zaudējumus Novodmītrivkas un Bilousovas pilsētās, kas atrodas 20 kilometru attālumā no Hersonas administratīvās robežas. Krievijas klātbūtne teritorijās pie robežas, visticamāk, liecina par gatavošanos ofensīvai Mikolajivas virzienā. Krievijas raķetes 26. aprīlī trāpīja Odesā, Zaporižē, Dņepropetrovskā un Mikolajivā. Melitopoles mērs apgalvoja, ka Krievijas spēki bloķē vīriešu izbraukšanu no pilsētas un piespiež viņus mobilizēties Krievijas armijā.
Krievijas spēki 25.-26. aprīlī, iespējams, veica viltus karoga uzbrukumus nelegāli okupētajā Piedņestras teritorijā. Papildus uzbrukumam Piedņestras Iekšlietu ministrijai, par kuru 25. aprīlī ziņoja “ISW”, 26. aprīlī tika ziņots par sprādzieniem Perčani un Majakā. 26. aprīlī Doņeckas Tautas Republikas vadītājs Deniss Pušilins apgalvoja, ka sprādzieni rada nepieciešamību uzsākt nākamo Krievijas militārās operācijas posmu Piedņestras un līdzīgu Krievijas pierobežas reģionu labā.
Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde (GUR) 26. aprīlī apgalvoja, ka Krievija, visticamāk, gatavo uzbrukumu Piedņestras civiliedzīvotājiem un ka sprādzieni ir Krievijas FSB plānotas provokācijas, lai iedvestu paniku 26. aprīlī GUR paziņoja, ka Krievija, iespējams, vēlas iesaistīt Piedņestru karā Ukrainā, lai izmantotu Piedņestras rezerves spēkus vai arī lai no Piedņestras teritorijas uzbruktu Ukrainai
Nesenā aktivitāte Piedņestrā saskan ar iepriekšējiem ziņojumiem, ka Tiraspoles gaisa spēku bāze, iespējams, gatavojās Krievijas lidmašīnu uzņemšanai.
